Pētījums: Mākslīgais intelekts var palīdzēt mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus publiskajā sektorā

Author
Biznesa augstskola Turība

3. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Līdz ar straujo mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju attīstību, pieaug nepieciešamība nodrošināt pārdomātu un tiesiski drošu tā ieviešanu valsts pārvaldē. Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes pētnieks Jaroslavs Streļčenoks savā promocijas darbā “Mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma problemātika interešu konflikta risināšanā publiskajā sektorā” identificē vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu pārvaldības izaicinājumiem – kā ar MI palīdzību iespējams mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus valsts institūcijās.

Pētījuma ietvaros atklāts, ka Latvijā MI izmantošana publiskajā sektorā šobrīd notiek fragmentāri un bez vienota tiesiskā ietvara. Pretstatā starptautiskā pieredze rāda, ka šādas tehnoloģijas var būt kā efektīvs instruments amatpersonu darbības uzraudzībā, interešu konfliktu prevencijā un sabiedrības uzticības stiprināšanā valsts institūcijām.

Autors uzsver, ka bez skaidra regulējuma MI izmantošana var radīt būtiskus riskus – gan cilvēktiesību pārkāpumu, gan lēmumu caurspīdīguma trūkuma ziņā. Tieši tāpēc pētījumā piedāvāts nacionāls tiesiskais regulējums MI ieviešanai pretkorupcijas jomā, ietverot sabiedrības, amatpersonu un valsts interešu līdzsvaru.

MI potenciāls publiskajā pārvaldē kļūst īpaši nozīmīgs apstākļos, kad sabiedrībā valda pieaugoša neuzticība politiskajām institūcijām. J. Streļčenoka veiktais pētījums atklāj, ka iedzīvotāji būtu vairāk gatavi uzticēties sistēmai, kurā MI nodrošina objektīvu un faktos balstītu izvērtējumu valsts amatpersonu darbībai. Taču tas iespējams tikai tad, ja tiek izstrādāti atbilstoši normatīvie mehānismi, kas regulē MI darbību, atbildību un kontroles principus.

Promocijas darbā iekļauta arī aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 300 valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki visos Latvijas reģionos. Rezultāti liecina – vairākums respondentu atzīst MI potenciālu korupcijas risināšanā, taču uzsver nepieciešamību pēc precīza un saprotama tiesiskā ietvara.

Pētījuma praktiskā nozīme ir īpaši aktuāla laikā, kad MI risinājumi jau ienāk valsts institūcijās. Streļčenoka izstrādātais koncepts un priekšlikumi var kalpot kā bāze likumdevējam un izpildvarai, lai izveidotu modernu un drošu MI izmantošanas modeli valsts pārvaldē – īpaši interešu konflikta novēršanā.

Pētījums apliecina, ka MI nav tikai tehnoloģisks rīks – tā var būt daļa no ilgtermiņa risinājuma, lai stiprinātu pārvaldības caurspīdīgumu un sabiedrības uzticību valsts institūcijām. Tieši tāpēc ir būtiski jau šodien veidot skaidru, līdzsvarotu un sabiedrībai saprotamu tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta pielietošanai.

 

Promocijas darba izstrāde noritējusi no 2019. līdz 2024. gadam Biznesa augstskolas Turība Juridiskajā fakultātē, un tā zinātniskais vadītājs ir profesors Dr. iur. Raimunds Kalesņiks (Raimundas Kalesnykas).

saistītie raksti

starptautiskā sadarbība zinātne inovācija

Kā pētījumus pārvērst izaugsmē - norisināsies Latvijas un Šveices pieredzes apmaiņa

No 14. līdz 17. septembrim norisināsies valsts pārvaldes, pētniecības institūciju un industrijas pārstāvju pieredzes apmaiņas vizīte Šveicē ar mērķi iepazīt Šveices pieredzi pētniecības rezultātu komercializācijā un sadarbības veidošanā starp pētniecību un industriju, vienlaikus daloties ar La…

Izglītības un zinātnes ministrija

11. septembris, 2026. gads

kosmoss zinātne

ES alternatīva «Starlink»: vai Latvija krīzēs varētu izmantot «GovSatCom» satelītsakarus

Latvijā nesenās vētras laikā sakaru traucējumi radīja izaicinājumus operatīvajiem dienestiem. Tiem nācās strādāt "ārpus zonas", tāpēc tika izmantoti alternatīvi risinājumi, piemēram, "Starlink" satelītinternets un rācijas. Tikmēr par sakaru nozari atbildīgā Satiksmes ministrija, analizējot vētras l…

Ņikita Andrejevs (Latvijas Radio korespondents)

8. septembris, 2026. gads

atvērtā zinātne zinātne

Iespēja doktorantiem pieteikties bezmaksas tiešsaistes kursiem OpenEu projekta ietvaros

OpenEU alianse aicina OpenEU universitātēs studējošos doktorantus iesniegt pieteikumu dalībai bezmaksas tiešsaistes kursos. Piedāvātie tiešsaistes kursiIevads atvērtajā zinātnē (Introduction to Open Science) – piedāvā Open Universiteit (OU)Zinātniskās informācijas meklēšana un pārvaldība dokto…

Daugavpils Universitāte

7. septembris, 2026. gads

sadarbība uzņēmējdarbība zinātne

Latvijas Universitāte aicina Eiropas komandas piedalīties EUDIS Defence Hackathon 2026 Latvia

No 2026. gada 15. līdz 17. oktobrim Latvijas Universitātē (LU) Rīgā norisināsies Eiropas Komisijas Aizsardzības inovāciju shēmas (EUDIS) starptautiskais aizsardzības inovāciju hakatons “Defence Hackathon 2026 Latvia”, kas pulcēs jaunuzņēmumus, pētniekus, inženierus un tehnoloģiju izstrādātājus.&nbs…

Latvijas Universitāte

2. septembris, 2026. gads