Pētījums: Mākslīgais intelekts var palīdzēt mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus publiskajā sektorā

Author
Biznesa augstskola Turība

3. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Līdz ar straujo mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju attīstību, pieaug nepieciešamība nodrošināt pārdomātu un tiesiski drošu tā ieviešanu valsts pārvaldē. Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes pētnieks Jaroslavs Streļčenoks savā promocijas darbā “Mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma problemātika interešu konflikta risināšanā publiskajā sektorā” identificē vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu pārvaldības izaicinājumiem – kā ar MI palīdzību iespējams mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus valsts institūcijās.

Pētījuma ietvaros atklāts, ka Latvijā MI izmantošana publiskajā sektorā šobrīd notiek fragmentāri un bez vienota tiesiskā ietvara. Pretstatā starptautiskā pieredze rāda, ka šādas tehnoloģijas var būt kā efektīvs instruments amatpersonu darbības uzraudzībā, interešu konfliktu prevencijā un sabiedrības uzticības stiprināšanā valsts institūcijām.

Autors uzsver, ka bez skaidra regulējuma MI izmantošana var radīt būtiskus riskus – gan cilvēktiesību pārkāpumu, gan lēmumu caurspīdīguma trūkuma ziņā. Tieši tāpēc pētījumā piedāvāts nacionāls tiesiskais regulējums MI ieviešanai pretkorupcijas jomā, ietverot sabiedrības, amatpersonu un valsts interešu līdzsvaru.

MI potenciāls publiskajā pārvaldē kļūst īpaši nozīmīgs apstākļos, kad sabiedrībā valda pieaugoša neuzticība politiskajām institūcijām. J. Streļčenoka veiktais pētījums atklāj, ka iedzīvotāji būtu vairāk gatavi uzticēties sistēmai, kurā MI nodrošina objektīvu un faktos balstītu izvērtējumu valsts amatpersonu darbībai. Taču tas iespējams tikai tad, ja tiek izstrādāti atbilstoši normatīvie mehānismi, kas regulē MI darbību, atbildību un kontroles principus.

Promocijas darbā iekļauta arī aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 300 valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki visos Latvijas reģionos. Rezultāti liecina – vairākums respondentu atzīst MI potenciālu korupcijas risināšanā, taču uzsver nepieciešamību pēc precīza un saprotama tiesiskā ietvara.

Pētījuma praktiskā nozīme ir īpaši aktuāla laikā, kad MI risinājumi jau ienāk valsts institūcijās. Streļčenoka izstrādātais koncepts un priekšlikumi var kalpot kā bāze likumdevējam un izpildvarai, lai izveidotu modernu un drošu MI izmantošanas modeli valsts pārvaldē – īpaši interešu konflikta novēršanā.

Pētījums apliecina, ka MI nav tikai tehnoloģisks rīks – tā var būt daļa no ilgtermiņa risinājuma, lai stiprinātu pārvaldības caurspīdīgumu un sabiedrības uzticību valsts institūcijām. Tieši tāpēc ir būtiski jau šodien veidot skaidru, līdzsvarotu un sabiedrībai saprotamu tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta pielietošanai.

 

Promocijas darba izstrāde noritējusi no 2019. līdz 2024. gadam Biznesa augstskolas Turība Juridiskajā fakultātē, un tā zinātniskais vadītājs ir profesors Dr. iur. Raimunds Kalesņiks (Raimundas Kalesnykas).

saistītie raksti

pētījumi

Piegādes platformas maina iedzīvotāju paradumus un uzņēmēju ikdienu

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto piegādes platformas, lai ietaupītu laiku un atvieglotu ikdienu, apliecina jaunākā “Wolt” klientu aptauja. Tajā 56% respondentu norādījuši, ka šādi risinājumi palīdz izvairīties no gatavošanas un maltīšu plānošanas. Ietaupīto laiku cilvēki visbiežāk velta …

Labs of Latvia

31. jūlijs, 2025. gads

zinātne inovācija sabiedrības veselība

Rīgas Tehniskās universitātes studenti ir izstrādājuši risinājumu sirds mazspējas agrīnai diagnostikai

Divi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Klara Kuzņecova un Ņikita Iznovs izstrādājuši inovatīvu, praktisku un mērogojamu tehnoloģisku risinājumu sirds mazspējas agrīnai diagnostikai, piedaloties Vita-Salute San Raffaele universitātes (UniSR) Itālijā un RTU kopīgi rīkotajā zinātn…

Rīgas Tehniskā universitāte

28. jūlijs, 2025. gads

pētījumi

Dalība SHARE ERIC – iespēja pētniekiem sniegt ieguldījumu novecošanās pētniecībā un pierādījumos balstītas politikas veidošanā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) uzsākusi dalību projektā "RSU dalība Apvārsnis Eiropa programmā" (projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/014), kas ir nozīmīga tīklošanās platforma novecošanās jomā. Iedzīvotāju novecošanās un paredzamā mūža ilguma palielināšanās rezultējas ar būtiskiem izaicinājumiem gan …

Rīgas Stradiņa universitāte

28. jūlijs, 2025. gads

kosmoss zinātne

Latvijas izrāviens kosmosā: pieci gadi Eiropas Kosmosa aģentūrā

2020. gada 27. jūlijā, Latvija kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociēto dalībvalsti. Piecu gadu laikā šis statuss ir kļuvis par nozīmīgu pamatu Latvijas kosmosa nozares attīstībai, paverot durvis gan starptautiskai sadarbībai un zinātniskai izaugsmei, gan tehnoloģiskām inovācijām un cilvē…

researchLatvia

25. jūlijs, 2025. gads