Daugavpils Universitātes pētnieki strādā pie tā, lai saglabātu vienu no Eiropā īpaši aizsargājamām vaboļu sugām – lapkoku praulgrauzi. Starptautiska projekta ietvaros šo reto kukaini pavairo laboratorijas apstākļos, lai vēlāk to varētu atgriezt dabā un vienlaikus saglabāt vecos, dobumainos kokus.
Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks Maksims Balalaikins strādā starptautiskā dabas aizsardzības projektā LIFE Osmo Baltic, kura mērķis ir saglabāt un pētīt īpaši aizsargājamas vaboļu sugas Baltijas reģionā. Lai labāk izprastu šo reto sugu dzīves ciklu un vajadzības, pētnieki tās pavairo laboratorijas apstākļos.
Maksims Balalaikins, Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks: “Mēs cenšamies iegūt īpatņus, ar kuriem nākotnē varēs papildināt dabiskās populācijas.”
Viens no projekta uzdevumiem ir iemācīties pavairot īpaši aizsargājamu sugu – lapkoku praulgrauzi.
Maksims Balalaikins, Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks: “Lapkoku praulgrauzis ir tā ir suga, kas ir viena no nozīmīgākajām dabas aizsardzības jomā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā, jo suga ir saistīta ar veciem platlapjiem jeb dažādiem dižkokiem un mazākiem, kuriem ir dobumi.”
Šī vabole piedalās atmirušās koksnes noārdīšanā, palīdzot dabiskajam vielu aprites procesam un radot dzīves vidi daudziem citiem organismiem.
Kad Latvijas parkos notiek veco koku sakopšana, zinātnieki dodas uz šīm vietām, lai ievāktu kūniņas un kāpurus un tālāk vestu uz laboratoriju.
Maksims Balalaikins, Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks: “Pirmie pieaugušie kukaiņi mums parādījās šovasar. Mēs izveidojām vairākus pārus, sapārojām, un tagad šis cikls ir sācies. Jāsaprot, ka cikls ir trīs līdz četrus gadus garš, un viens no mūsu mērķiem ir šo ciklu padarīt īsāku, lai varētu ātrāk iegūt pēcnācējus un lai būtu iespēja arī papildināt šo populāciju dabā.”
Paralēli darbam laboratorijā zinātnieki veic arī novērojumus dabā.
Maksims Balalaikins, Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks: “Pirms kāda laika tika uzskatīts, ka sugas īpatņi pamatā apdzīvo tikai vienu dobumu un nekur nepārvietojas, bet tagad, marķējot īpatņus un ķerot tos atkārtoti, mēs iegūstam priekšstatu, cik tālu suga spēj aizlidot, cik tālu no konkrētas atradnes tā spēj atrast sev jaunas mājas.”
Zinātnieki uzsver, ka, nodrošinot vienas sugas aizsardzību, tiek aizsargātas arī daudzas citas sugas un to dzīvotnes.
Maksims Balalaikins, Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks: “Tas saucas par lietussarga sugas principu. Tātad – mēs aizsargājam vienu sugu, bet labumu gūst virkne citu. Un te ne tikai kukaiņi, bet arī putni, arī zīdītāji, kā, piemēram, sikspārņi, kas apdzīvo dobumus, arī citi bezmugurkaulnieki.”
LIFE Osmo Baltic projektā sadarbojas zinātnieki, dabas aizsardzības speciālisti un pašvaldības no Latvijas un Lietuvas. Projekts norisinās līdz 2030. gadam, un tā laikā tiek atjaunoti parki un saglabāti vecie, dobumainie koki.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
