Pētnieki testē dažādus apkures materiālus; atzinību izpelnās alus darīšanas atlikumi – drabiņas

Author
Ilze Kuzmina, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

23. oktobris, 2025. gads

zinātne pētījumi

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki testē apkures granulas, kas izgatavotas no visdažādākajiem augiem vai to atliekām, kā arī sola līdz gada beigām izstrādāt rīku, kas katram ļaus secināt, kā apkurināt mājokli pēc iespējas ekonomiskāk. 

drabiņi.jpg
Apkurē testētās granulas. Foto: Ilze Kuzmina, Latvijas Radio.

Ierasts, ka kurināšanai izmanto koksnes granulas, taču 2022. gadā, kad to cena "uzlēca debesīs" un tās maksāja aptuveni trīs reizes vairāk nekā šobrīd, RTU pētnieki sāka projektu "Bioenerģijas observatorija". Tajā pēta, no kādas vēl Latvijā viegli rodamas biomasas var gatavot apkures granulas. 

Par izdevīgām atzīst alus darīšanas atlikumus – drabiņas 

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs skaidroja, ka ir svarīgi meklēt jaunus kurināmos: "Gribētu, lai Latvijā mazinātos kvalitatīvas koksnes izmantošana sadedzināšanas iekārtās, jo tomēr, pieaugot visām bioekonomikas tendencēm, kvalitatīvu koksni mums vajag izmantot produktiem ar augstāku pievienoto vērtību."

Vladimirs Kirsanovs.jpg
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs. Foto: Ilze Kuzmina, Latvijas Radio.

Institūta vadošā pētniece Vivita Priedniece pasāstīja, ka pētītas dažādas izejvielas:

"Skatījāmies gan uz nosacīti pārtikas nozares atlikumiem, dažādiem rūpniecības atlikumiem, arī invazīvajām sugām. Esam izmēģinājuši nelielos apjomos arī latvāni, bet tā ievākšana ir sarežģītāka, tādēļ mēs viņu sīkāk īsti neskatījāmies. Bet no tādiem perspektīvākajiem šobrīd mēs strādājam tieši ar drabiņām, kas ir graudu atlikumi pēc alus ražošanas. Tas ir izdevīgs materiāls, jo no tām granulas var izgatavot, neko papildus nepievienojot." 

Iztikt bez saistvielām ir svarīgi gan tāpēc, ka bez tām saražot granulas ir vienkāršāk un lētāk, gan tādēļ, ka saistvielas var piesārņot apkures sistēmas.

Vivita Priedniece.jpg
Institūta vadošā pētniece Vivita Priedniece. Foto: Ilze Kuzmina, Latvijas Radio.

Siltumatdeve drabiņām ir līdzvērtīga koksnei. 

Vai māja smaržo pēc alus, ja to kurina ar drabiņām? 

"[Drabiņu] Žāvēšanas laikā viss smaržo nedaudz pēc maiznīcas un alus, jo tur ir graudu aromāts, bet tieši dedzināšanas procesā to tik ļoti patiesībā nejūt," komentēja pētniece. 

Drabiņas pētnieki par perspektīvu materiālu uzskata arī tāpēc, ka aldariem tāpat bieži vien neesot, kur tās likt, un tās mēdzot izmantot kā mēslojumu vai pat izmest. 

Perspektīvs materiāls – sausas skujas; lapas un zāle izmaksātu dārgi 

Vēl kā perspektīvu materiālu apkurei pētnieki min sausas skujas, no kurām uztura bagātinātāju ražošanā ar tvaiku jau izdalītas ekstraktvielas. 

Jau pieminēto latvāni neuzskata par perspektīvu materiālu tieši tāpēc, ka to ir grūti savākt un pārstrādāt. 

Savukārt invazīvās zeltslotiņas gan var labi noderēt apkures granulu ražošanā. Tomēr, lai veidotos izturīgas granulas, tās jāsajauc ar koksni. Labs variants apkures granulu ražošanā būtu arī niedres: to pluss ir tas, ka tās ir sausas, tāpēc pirms granulēšanas nav jāžāvē. 

saulespuķu kaitīgie pelni.jpg
Foto: Ilze Kuzmina, Latvijas Radio

Bijuši eksperimenti arī ar nobirušām lapām un pļautu zāli. Attiecībā uz zāli secināts, ka pēc izžāvēšanas un samalšanas tās apjoms ļoti sarūk. Tātad izejmateriālu vajadzētu ļoti daudz, kas nozīmē, ka tā savākšana un pārstrāde būtu dārga. 

Raksturojot pētniecības procesu, zinātnieki stāstīja, ka paši gatavo granulas speciālā iekārtā. Pēc tam tās dedzina apkures katlos, mērot gan siltumatdevi, gan izmešu daudzumu, gan arī skatoties, cik daudz ir pelnu un kādi tie ir. 

"Vajadzīgais sadegšanas siltums ir virs 16,5 megadžoiliem uz kilogramu. Arī šiem materiāliem, ko esam pārbaudījuši, lielai daļai tieši sadegšanas siltums ir lielāks. Tātad tur potenciāls ir. Tas, kas ir jāoptimizē, ir tieši mitruma saturs, pelnu saturs, lai tas būtu pēc iespējas zemāks un līdzvērtīgāks koksnei. Un tas arī ir mums mērķis, kad mēs izmēģinām šīs izejvielas, lai tad skatītos tālāk." 

Ar īpašu rīku palīdzēs izvēlēties piemērotāko izejmateriālu 

Pētnieki demonstrēja dažādas iekārtas. 

"Tā ir iekārta granulu mehāniskās izturības noteikšanai. Principā mēs pārbaudām, cik daudz granulu paliek nesadrupušas pēc pakļaušanas triecieniem. Tas ir nepieciešams, lai vienkārši novērtētu, cik labi var transportēt un uzglabāt granulas," skaidroja Priedniece

smalcinātājs.jpg
Foto: Ilze Kuzmina, Latvijas Radio

 

Ir mājsaimniecības, kurām pašām ir granulu ražošanas iekārtas. Pētnieki ar savu pētījumu rezultātiem var palīdzēt izlemt, kādu materiālu granulu ražošanai izvēlēties. 

Tāpēc līdz gada beigām taps rīks, kurā būs redzama gan siltumatdeve, gan izmešu daudzums un citas īpašības granulām, kas tapušas no dažādiem izejmateriāliem. 

Plānota sadarbība arī ar lielākiem granulu ražotājiem. 

Gan ražojot granulas, gan tās pērkot, jāpievērš uzmanība ne tikai izmaksām, bet arī tam, kāds ir sadegšanas galaprodukts. Piemēram, jau tagad nopērkamas granulas, kas ražotas no salmiem un saulespuķēm. Tās ir lētākas nekā koksnes granulas, taču saulespuķu pelni sākumā izkūst, bet pēc tam sacietē. Tāpēc tos grūti izdabūt no apkures katla. 

saistītie raksti

pētījumi uzņēmējdarbība

RTU kopā ar uzņēmumu «Kinetics Nail Systems» sāk jaunu iniciatīvu – industriālās stipendijas bakalaura un maģistra studentiem

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un uzņēmums «Kinetics Nail Systems» uzsāk jaunu iniciatīvu – stipendiju programmu RTU Dabaszinību un tehnoloģiju fakultātes (DTF) studiju programmu «Materiālu inženierija» un «Materiālzinātne un nanotehnoloģijas» bakalaura un maģistra līmeņa studentiem, lai jau stu…

Rīgas Tehniskā universitāte

24. jūlijs, 2026. gads

pētījumi

Jauns klimata izglītības projekts palīdzēs Latvijas skolām, pašvaldībām un sabiedrībai labāk izprast klimata pārmaiņu riskus

Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC) ir sākusi īstenot Eiropas Komisijas finansētu klimata izglītības projektu “H-Ekstrēmi-LV: no klases līdz kopienai, pielāgojoties hidrometeoroloģiskajiem ekstrēmiem Latvijā”. Tā mērķis ir palīdzēt sko…

Latvijas Universitāte

24. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība pētījumi

Turpinās pētījums par agrīnās bērnības uzturu un veselīga uztura vadlīniju ieviešanu

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) turpinās pēcdoktorantūras pētniecības projekts "Agrīnās bērnības uztura kvalitātes novērtējums un pielāgotu rīku izstrāde uztura vadlīniju ieviešanai" (projekta Nr. 1.1.1.9/LZP/2/25/211), kura mērķis ir novērtēt zīdaiņu un mazu bērnu uztura kva…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

20. jūlijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Tā nav fantazēšana – reāli pētījumi, kas pavisam drīz būtiski var uzlabot smagu slimību ārstēšanu

Šis nav fantāzijas raksts par nākotnes medicīnu, kurā ar vienu burvju rīka pieskārienu izlabojam ķermenī visas vainas. Uzzināsim, ko mūsdienu zinātnes atklājumi patiešām tuvākajā desmitgadē varētu panākt cilvēku veselības uzlabošanā. Daļa no šīm iespējām jau patlaban tiek izmantotas, tikai ierobežo…

Linda Rozenbaha, Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2026. gads