Pilotprojekta ietvaros Latvijas Universitātē tiks realizētas 11 nozīmīgas pētniecības iniciatīvas

Author
Latvijas Universitāte

4. februāris, 2025. gads

Latvijas Universitāte (LU) uzsāk LU Attīstības programmas ar lielu ietekmi programmu. Tās pilotprojekta ietvaros vēl šogad Universitātē tiks realizētas 11 nozīmīgas pētniecības iniciatīvas, kuru mērķis ir risināt globāli un Latvijai aktuālus izaicinājumus.

csm_LU_Akademiskais_centrs_7d6b4821cb.jpg
LU Akadēmiskais centrs. Foto: Toms Grīnbergs/LU.

Attīstības programma ir radītas, lai veicinātu LU akadēmisko struktūrvienību sadarbību un piesaistītu sabiedrības uzmanību nozīmīgām, uz zinātniskajiem pētījumiem balstītām iniciatīvām. Atbalstītie projekti sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas sabiedrības un ekonomikas attīstībā, vienlaikus sekmējot zinātnes izcilību un inovācijas.

“Esam gandarīti par lielo pētnieku atsaucību un iesniegto projektu kvalitāti, kas apliecina Latvijas Universitātes vēlmi un spēju iesaistīties nacionāli un globāli nozīmīgu jautājumu pētniecībā. Šo projektu rezultāti ne tikai sniegs devumu zinātnes attīstībā, bet arī piedāvās vērtīgus risinājumus Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanai un ANO ilgtspējas mērķu sasniegšanai," norāda LU rektors profesors Gundars Bērziņš.

Pilotprogrammas kopējais budžets ir vairāk nekā 530 tūkstoši eiro, katram atbalstītajam projektam piešķirts līdz 50 000 eiro. Katra projekta ilgums paredzēts līdz sešiem mēnešiem. Iniciatīvas fokusējas uz diviem galvenajiem virzieniem – zinātnes izcīlības veicināšanu un tautaismniecības izaugsmes un vajadzību risināšanu. Projekti izvēlēti, balstoties uz atbilstību vienai no deviņām stratēģiskajām tēmām, kas ietver cilvēkkapitāla attīstību, tehnoloģisko progresu, klimata pārmaiņu mazināšanu, finanšu sistēmas attīstību un citus sabiedrībai būtiskus jautājumus.

Starp LU Attīstības programmas ar lielu ietekmi atbalstītajiem projektiem ir, piemēram, "Izvēle un atbildība tiešajā digitālajā  demokrātijā: ceļā uz jauno sociālo kontraktu Latvijā" - "Tiešas demokrātijas aplikācija" (vad. Humanitāro zinātņu fakultātes docents Mārtiņš Mintaurs,) būs digitāla platforma, kas veicinās sabiedrības līdzdalību un jauna sociālā kontrakta izveidi Latvijā. Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē taps "Precīzu Zemes magnētiskā lauka sadalījuma karšu izveide pozicionēšanās nolūkos" (vad. Lāzeru centra vadošais pētnieks Artūrs Mozers); šī projekta mērķis ir radīt precīzu Zemes magnētiskā lauka karti 25 km² teritorijai, kā izmēģinājumu navigācijas drošības uzlabošanai. Savukārt fakultātes vadošās pētnieces Tatjanas Pladeres vadībā projektā "Starpdisciplināra pieeja darbspēju un produktivitātes uzlabošanai saistībā ar ergonomisko un psihosociālo pārslodzi darbā ar digitālajām ierīcēm" tiks analizēts, kā ergonomiskie un psihosociālie faktori ietekmē darba spējas, un izstrādās rekomendācijas efektivitātes paaugstināšanai.

Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē realizēs projektu "Kapitāla tirgus potenciāls Latvijas ekonomiskās  izaugsmes veicināšanai" (vad. prof. Inna Romānova) – tas piedāvās praktiskas rekomendācijas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai un organizēs diskusijas ar uzņēmumiem, lai veicinātu valsts finanšu sistēmas izaugsmi. Projektā "Jonu šķidrumi etilēna sorbcijai" (vad. Eduards Baķis, Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes vadošais pētnieks) tiks izstrādāti jauni risinājumi, izmantojot jonu šķīdumus, lai efektīvi kontrolētu etilēna emisijas.

Ar visu atbalstīto projektu sarakstu interesenti aicināti iepazīties LU mājaslapā: “LU Attīstības programmas ar lielu ietekmi pilotprojekti 2025.

saistītie raksti

zinātne project sasniegumi

No notekūdeņiem līdz sabiedrības veselībai: Latvijā top unikāla monitoringa platforma

Sistemātiska un visaptveroša notekūdeņu un citu vides paraugu izpēte attiecībā uz ķīmiskām un toksiskām vielām, medikamentu atliekām, slimību ierosinātājiem un citiem bioloģiskiem riska faktoriem dod iespēju savlaicīgi pamanīt apdraudējumus un daudz precīzāk izvērtēt to iespējamo ietekmi uz cilvēku…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

24. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Gaisma, kas iedarbina ķīmiju: LU pētnieki izstrādā šķīdinātājus ilgtspējīgākām ķīmijas tehnoloģijām

LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) Jonu šķidrumu un ilgtspējīgas ķīmijas laboratorijā veic jonu šķidrumu sintēzi un izpēti ar mērķi veicināt industriālu ķīmisko procesu ilgtspēju – radīt tādus jonu šķidrumus, kas vienlaikus kalpotu gan par šķīdinātāju (šķidrumu, kas nodrošina reaģēj…

LU Fonds

22. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Apvienos divus Latvijā nozīmīgus medicīnas pētniecības institūtus; cer uz lielāku starptautisko konkurētspēju

No jūnija Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) un Latvijas Biomedicīnas centrs (BMC) kļūs par vienotu Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu. Abos ar medicīnu saistītajos zinātnes institūtos patlaban norit darbs, lai apvienotu administrāciju, un abu iestāžu vadība pauda, ka pārmaiņas …

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

21. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Nozīmīgs solis bioinformātikas attīstībā: Latvija kļūst par ELIXIR novērotājvalsti

Šā gada 15.–16. aprīlī Apvienotās Karalistes Wellcome Genome Campus norisinājās Eiropas dzīvības zinātņu infrastruktūras bioloģiskajai informācijai konsorcija ELIXIR Padomes 25. sanāksme, kas pulcēja dalībvalstu pārstāvjus, novērotājvalstis un nacionālo mezglu vadītājus. Sanāksmes laikā tika pieņem…

Rīgas Stradiņa universitāte

20. aprīlis, 2026. gads