Planētu parāde un komētas: LU Astronomiskais tornis sāk sezonu

Author
retv.lv

3. oktobris, 2025. gads

kosmoss tehnoloģijas

Šoruden Latvijas Universitātes (LU) Astronomiskajā tornī sākas jau 40. astronomisko demonstrējumu sezona, kas sola īpašus debess novērojumus ar jaunu, jaudīgāko teleskopu torņa vēsturē. Jaunais teleskops ļaus apmeklētājiem vērot blāvākus debess ķermeņus un, pateicoties precīzai sekošanas sistēmai, arī grūti saskatāmās planētas Urānu un Neptūnu. Teleskops iegādāts sadarbībā ar LU fondu un pateicoties 109 ziedotājiem, tā informē Latvijas Universitātes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte. 

Teleskops.jpg
retv.lv publicitātes attēls.

"Jaunais Meade teleskops ar 25,4 cm spoguļa diametru ir lielākais, kāds jebkad izmantots LU Astronomiskajā tornī. Tas turpinās torņa tradīciju — daudzi tūkstoši apmeklētāju, sākot no skolēniem un studentiem līdz ģimenēm, tieši šeit pirmo reizi ieraudzījuši zvaigznes, planētas, Mēness krāterus un galaktikas," stāsta astronoms Vitālijs Kuzmovs.

Teleskops-171-1025x1536.jpg
Jaunais teleskops LU Astronomiskajā tornī.

Šīs sezonas programmā astronomijas entuziastus gaida Saturna gredzenu atgriešanās, Jupitera parādīšanās novembrī un planētu parāde nākamā gada 28. februārī, kad vienlaikus būs novērojamas piecas planētas.

Īpaša uzmanība šosezon tiks veltīta divām komētām — C/2025 A6 (Lemmon) un starpzvaigžņu komētai 3I/ATLAS, kas decembrī palidos garām Zemei. Tā ir tikai trešā zināmā komēta, kas ieradusies no citas zvaigžņu sistēmas. Novērotāji varēs redzēt arī meteoru plūsmas, tostarp Gemenīdas decembra sākumā, kas sola līdz pat 150 meteoriem stundā.

Jaunais teleskops iegādāts, pateicoties sabiedrības aktīvai līdzdalībai, un ziedotāju vārdi lasāmi uz pateicības plāksnes.

"Pateicoties 109 LU fonda  mecenātiem, ikviens zvaigžņu vērotājs turpmāk varēs naksnīgās debesis skatīt jaunā kvalitātē! Esam neizsakāmi pateicīgi ikvienam ziedotājam, jo katrs devums ir svarīgs kāda lielāka mērķa sasniegšanai," paldies saka LU fonda vadītāja Zaiga Pūce.

Demonstrācijas LU Astronomiskajā tornī norisinās no oktobra sākuma līdz marta beigām darba dienu vakaros, ja ir skaidras debesis. Apmeklējuma laikā varēs ne tikai vērot zvaigznes, planētas, galaktikas un zvaigznājus, bet arī uzdot jautājumus astronomiem.

LU Astronomiskais tornis, kas vairāk nekā 150 gadu laikā bijis nozīmīgs astronomijas novērojumu punkts, darbību sāka ar 1873. gadā uzstādīto Fraunhofera refraktoru.  1921. gadā apmeklētāju rīcībā nonāca Heides teleskops, ko 1986. gadā nomainīja Micar reflektors, pēc tam, 1995. gadā, tam sekoja 22 cm lielais Ņūtona teleskops. Iepriekšējais, Maede spoguļteleskops ar elektronisko vadību, tika izmantots kopš 2007.gada.

Apmeklējums LU Astronomiskajā tornī iepriekš jāpiesaka pa e-pastu gunta.vilka@lu.lv, pa tālruni 67034033, vai aizpildot apmeklējuma reģistrācijas formu LU Muzeja mājas lapā.

saistītie raksti

kosmoss

Latvija Eiropas kosmosa politikā uzsver drošību, inovācijas un visas Eiropas potenciāla izmantošanu

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Ieva Siliņa, pārstāvot Latviju Starptautiskajā Kosmosa samitā Parīzē 2026. gada 9. - 10. septembrī, uzsvēra nepieciešamību stiprināt Eiropas pozīcijas kā konkurētspējīgai un noturīgai kosmosa lielvarai, vienlaikus nodrošinot iespējas arī maz…

Izglītības un zinātnes ministrija/ Research Latvia

11. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla kosmoss

Zinātnieku nakts 2026 aicina atklāt zinātnes dabu visā Latvijā

Ar saukli “Atklāj zinātnes dabu!” piektdien, 25. septembrī, visā Latvijā norisināsies “Zinātnieku nakts 2026”, aicinot ikvienu aizraujošā un praktiskā veidā iepazīt zinātni. Vairāk nekā 35 norises vietās apmeklētāji varēs ielūkoties laboratorijās un varēs atklāt ar neapbruņotu aci neredzamas strukt…

Latvijas Zinātnes padome

10. septembris, 2026. gads

kosmoss

Ventspils Augstskolas pētnieki starptautiskā astrofizikas simpozijā prezentē jaunākos atklājumus par masīvo zvaigžņu dzimšanu

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VSRC) vadošais pētnieks Dr. Artis Aberfelds piedalījās prestižajā starptautiskajā simpozijā „SFB 1601: Cologne-Bonn Symposium on the habitats of massive stars across cosmic time”, kas norisinājās Ķ…

Ventspils Augstskola

9. septembris, 2026. gads

kosmoss zinātne

ES alternatīva «Starlink»: vai Latvija krīzēs varētu izmantot «GovSatCom» satelītsakarus

Latvijā nesenās vētras laikā sakaru traucējumi radīja izaicinājumus operatīvajiem dienestiem. Tiem nācās strādāt "ārpus zonas", tāpēc tika izmantoti alternatīvi risinājumi, piemēram, "Starlink" satelītinternets un rācijas. Tikmēr par sakaru nozari atbildīgā Satiksmes ministrija, analizējot vētras l…

Ņikita Andrejevs (Latvijas Radio korespondents)

8. septembris, 2026. gads