Priekuļu pētniecības centrā top jaunas krāsaino kartupeļu šķirnes

Author
Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

22. septembris, 2025. gads

dabaszinātnes

Daudzās lietainās dienas šajā sezonā radījušas pamatīgas galvas sāpes zemniekiem. Ir cietusi raža, to ir arī grūti novākt, un tālāk arī apgrūtināti sējas darbi. Dažādas kultūras, tiesa, pētniecības un šķirņu selekcijas nolūkos, audzē arī Priekuļu pētniecības centrā. Arī izmēģinājumu lauki šogad saņēmuši krietnu mitruma devu, bet, piemēram, atsevišķas vidēji agrās vietējās kartupeļu šķirnes ir ražīgas arī šogad, kā arī top jaunas krāsainu kartupeļu šķirnes. 

rm6w.jpg
Foto: Sintija Ambote

"Šī ir 'Vilmara', kura šogad ir reģistrēta kā jauna agrā šķirne, kas būtu laba agrai ražai, bet, redziet, te blakus ir arī vidēji agrā šķirne 'Lenora', un tā ir jau pazīstama kādus gadus, un tai tiešām šogad ļoti skaista un laba raža bija," Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule rāda trīs hektāru izmēģinājumu lauku, kurā nelielās vagās aug dažādas kartupeļu šķirnes. Vietām pētnieki palēnām sākuši ražas novākšanu. 

Tiesa, lietaino apstākļu dēļ arī Priekuļos bieži nav iespējams ar kombainu tikt uz lauka. Pagaidām no ievāktajiem kartupeļiem pētniece secina, ka raža nav tik slikta, kā pirmšķietami liecies, taču mitrums veicinājis augu slimību risku. 

"Interesanti, ka ir veidojušies pēc skaita daudz bumbuļu, bet to varētu arī saprast, jo bumbuļu veidošanās laikā bija vēss, ne visām šķirnēm varbūt, bet daļai bija vēss, un līdz ar to vēsos apstākļos veidojas lielāks skaits bumbuļu, bet viņi ir mazāki. Tas arī mums parādās. Nu vēl mums var traucēt šis pārmērīgais mitrums, jo tomēr dažādu slimību attīstību var veicināt, viņas attīstās tālāk arī glabātuvē. Mēs mēģinām žāvēt, bet reizēm jau ir diezgan pagrūti. Un šogad ne pārāk labi mums ir augušas agrās šķirnes, bet vidēji agrajām šķirnēm raža ir ļoti skaista. 

Savukārt, runājot par to, ka šādos mitros laika apstākļos ļoti izplatās lakstu puve, tad šogad varēja ļoti skaisti redzēt tās šķirnes, kurām ir izturība pret lakstu puvi, tās bija diezgan ilgi ar skaistiem zaļiem lakstiem. 

No mūsu Latvijā izveidotajām šķirnēm tās ir 'Imanta', 'Jogla'," pauž Skrabule. 

Selekcionāre turpina, ka abas minētās šķirnes, kuras sevi labi parādījušas šī gada apstākļos, ir īpaši piemērotas tieši cietes ražošanai, ko pieprasa arī zemnieki. Tāpat kartupeļu audzētāji meklē arī arvien jaunas vietējās šķirnes. Priekuļu centra selekcionāri lielākoties izvēlas vecākaugus, kas ir slimību izturīgi un kopumā ar labām kvalitātes īpašībām un tad veic krustojumus, lai pēcāk atlasītu labākos pēcnācējus. Dažādo īpašību sakombinēšana jaunā šķirnē līdz tās reģistrēšanai gan prasa arī ilgu laiku – ap 10 un vairāk gadus. Pētniece saka, ka drīzumā Latvijas tirgū varētu parādīties vēl divas jaunas šķirnes.

rm6t.jpg
Foto: Sintija Ambote

"Abas divas ir vidēji agras šķirnes, viena ir ļoti interesanta, ar violetu mizu un baltiem plankumiem, bet ļoti ražīga un garšīga. Un tās domas dalās, bet galvenokārt jaunāka gadagājuma cilvēki saka – jā, mums ļoti patiktu šāda šķirne, un mēs gribētu. Otra būs ar sārtu mizu un viņai atkal tāda ļoti skaista, gluda forma. 

Mēs arī strādājam pie tā, ka veidojam šķirnes, kas būtu piemērotas Latvijas audzēšanas apstākļiem, bet ar krāsainu mīkstumu, tās ļoti būtiskas ir savu kvalitatīvo īpašību dēļ, jo šīs krāsvielas darbojas cilvēka organismā kā antioksidants, 

un plus vēl palīdz saglabāt acu veselību, jo šīs krāsvielas ir tādas pašas kā mellenēm. Tad cenšamies savienot arī šo krāsaino mīkstumu ar citām labām pazīmēm, bet viņām parasti nāk līdzi, ka viņas ir ar ļoti ilgu veģetācijas periodu, tātad vēlīnas, mazražīgas parasti. Nu, jā, tā kā mēs mēģinām izveidot kaut ko arī tādu, kas mums, teiksim, Latvijā būtu gan ražīgs, gan arī, vēlams, pietiekami agrīns," klāsta Skrabule.

Savukārt sēklkopības agronome Anda Razgačeva secina, ka šogad ir īpaši slikta āboliņa raža laika apstākļu dēļ, turpretī uz vēl kāda lauka viņa rāda labi izaugušos pākšaugus. 

AREI
Foto: Sintija Ambote

"Ja pupas citus gadus ir 1,50 metrus, tad jau tās ir labas, tad šogad tās ir jau ap 2 metru augumā, nu būtu kuļamas, bet šobrīd vēl laika apstākļi ir tādi, kā ir. Gaidām! Ko varam teikt no šiem mūsu laukiem, tad pākšaugiem ir paticis šis laiks. Nu, mēs vairāk esam sēklu audzētāji, bet graudiem ir ļoti, ļoti sīki graudi, tilpummasa maza," saka Skrabule. 

Pēc viņas teiktā, no graudaugiem arī izceļas šķirnes, kas labāk šos laikapstākļus pārcietušas. "Es domāju, ka Stendes selekcionāru radītā jaunā kviešu šķirne 'Brigens' ir diezgan labi. Nu, un mūsu rudzi 'Kaupo'."

Agronome arī vērtē, ka dažādu kultūru sēklu raža Priekuļos kopumā ir pietiekama un tā būs gana pieejama lauksaimniekiem, tiesa,  saimniecībām patlaban netrūkst izaicinājumu ar sējas procesu, ko arī kavē pārmitrie laika apstākļi.

saistītie raksti

dabaszinātnes

Latvijas reljefs – milzīgs leduslaikmeta arhīvs. Ko tajā pēta LU zinātnieki?

Lai gan mūsdienās ledāji atkāpjas galvenokārt kalnos un polārajos apgabalos, visstraujākā ledāju izzušana Latvijas teritorijā notikusi pēdējā leduslaikmeta beigās. Mūsdienu Latvijas reljefs ir kā milzīgs leduslaikmeta arhīvs, kurā saglabājušās liecības par to, kā pirms aptuveni 15–20 tūkstošie…

Kristaps Lamsters (Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors un vadošais pētnieks)

28. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes

Profesore: Šobrīd mūsu atkritumos vismaz 10% ir nekad neizmantotu lietu

Lielu daļu atkritumu veido nekad nelietotas lietas – lielākoties no "Shein" un citiem ātrās iepirkšanās veikaliem. Tostarp milzīga problēma ir tekstila atkritumu daudzums, kas katru gadu, pieaugot ātrās modes patēriņam, arī turpina pieaugt, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Rī…

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

23. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes

No veselības pasliktināšanās līdz pat bēgļu plūsmām - klimata pārmaiņu draudi ir ļoti dažādi

Klimata pārmaiņu dēļ mēs jau saskaramies un saskarsimies ar daudzām problēmām. Ja tās neapzināsimies un nerīkosimies atbilstoši situācijām, varam piedzīvot ne tikai veselības pasliktināšanos, bet arī pieaugošu bēgļu plūsmu un nervu sabrukumu. Ir arī sīkākas lietas, ko pašlaik neapzināmies, piemēram…

Elmārs Barkāns, "Likums un Taisnība"

17. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes sabiedrības veselība science

Iepazīsti jauno zinātnieci – Dagnija Tupiņa

Dagnija Tupiņa ir mikrobioloģe un pētniece Nacionālajā pētniecības un inovāciju centrā (NIRI)*, kur viņa īsteno pēcdoktorantūras projektu “B. burgdorferi flagellas apkakles un motora proteīnu strukturālā raksturošana”. Dagnijas darbs saistīts ar vakcīnu izstrādi Laima slimības novēršanai, kas ir vi…

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

14. jūlijs, 2026. gads