Rīgas Stradiņa Universitāte attīsta jauna veida ārstēšanas terapiju karavīriem kaujas apstākļos

Author
360 Ziņas

28. marts, 2025. gads

Dažādu slimību ārstēšanai arvien vairāk tiek izmantotas antibiotikas, taču šādai rīcībai ir nevēlama blakne – antibiotiku rezistence. Lai ar to cīnītos, tiek veikti dažādi pētījumi un meklēti jauni veidi, kā ārstēt dažādas baktēriju un vīrusu kaites. Par vienu no šādiem pētījumiem Rīgas Stradiņa Universitātē (RSU) stāsta “360 Ziņas”.

bf7cd23fce65b064b50bbf968d2f64c3.png
Publicitātes foto: 360 Ziņas

Jaunu zāļu un terapeitisko līdzekļu izstrāde ir gadiem ilgs process, bet RSU pētnieki turpina strādāt pie tā sauktās bakteriofāgu terapijas attīstības, kas var glābt dzīvības gadījumos, kad antibiotikas vairs nepalīdz.

RSU Medicīnas fakultātes zinātņu prodekāns Kārlis Rācenis skaidro: “Bakteriofāgu terapija nozīmē, ka ņemam baktēriju vīrusus, kas ir specifiski vīrusi, bet tie ir dzīvi organismi un inficē tikai baktērijas. Viņi nespēj inficēt cilvēkus. Šo principu izmantojam, lai iedotu cilvēkam vīrusu, kas viņu izārstē no baktēriju ierosinātas infekcijas.”

Ar šādu metodi cilvēki ir tikuši veiksmīgi izārstēti ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, norāda Rācenis. Taču bakteriofāgu terapija joprojām ir eksperimentāla un tā tiek izmantota tikai tādos gadījumos, kad vairs nav citu iespēju.

Šobrīd bakteriofāgu terapija tiek izskatīta, lai risinātu militāra rakstura jautājumus un ārstētu kaujas laukā gūtos ievainojumus.

“Mums būs pētnieki, ar kuriem sadarbojamies arī militārajā aspektā. Mēs strādājam NATO projekta ietvaros, kur bakteriofāgu terapija tiek uzskatīta kā viena būtiska alternatīva tieši cilvēkiem-kareivjiem, kuri tiek inficēti ar rezistentajām infekcijām, jo tas ļoti bieži notiek šajos kaujas apstākļos un to pierāda arī šī brīža Ukrainas situācija,” tā K. Rācenis.

Vienlaikus šonedēļ RSU notiek zinātnes nedēļa, pulcējot rekordlielu speciālistu skaitu – vairāk nekā 300 zinātnieku no Eiropas vadošajām universitātēm, kuri diskutēs par jaunumiem ne tikai medicīniskajos pētījumos, bet arī par labas pārvaldības risinājumiem, dezinformāciju un tās ietekmi uz sabiedrību, kā arī daudzām citām tēmām.

saistītie raksti

medicīna biomedicīna pētniecība

Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI): ķīmijas un biomedicīnas sinerģija

Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) ir Eiropas līmeņa dzīvības un dabaszinātņu pētniecības centrs Latvijā, kas izveidots 2026. gada vasarā, apvienojot Latvijas Organiskās sintēzes institūtu (OSI) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (BMC). Institūta darbība aptver z…

Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts

26. oktobris, 2026. gads

dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla medicīna

AMBER HORIZONS — gaidāmās pētniecības un akadēmiskās karjeras iespējas Latvijas Universitātē

Latvijas Universitāte aicina izcilus pētniekus ar ievērojamiem zinātniskajiem sasniegumiem iepazīties ar gaidāmajām docenta amata iespējām programmā AMBER HORIZONS, kas ir daļa no Marijas Sklodovskas-Kirī darbību iniciatīvas “Izvēlies Eiropu zinātnei” (Choose Europe for Science). Latvijas Univ…

Latvijas Universitāte

26. oktobris, 2026. gads

sabiedrības veselība medicīna

Krūts vēža ārstēšanā arvien lielāka loma profilaksei

Oktobris ir krūts veselības mēnesis. Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā – ik gadu ar to saslimst aptuveni 1200 sieviešu. Aptuveni 10% krūts vēža gadījumu var būt saistīti ar pārmantotām ģenētiskām izmaiņām (mutācijām). Mūsdienu  ģenētiskās testēšanas iespējas ļauj …

Research Latvia

23. oktobris, 2026. gads

medicīna sabiedrības veselība zinātne

Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā

Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta vācu un amerikāņu zinātniekiem, kas veikuši būtiskus atklājumus optoģenētikas jomā un likuši pamatus jauniem sasniegumiem neirozinātnē. Viņu atklājumi palīdzēja saprast, kā nervu šūnas smadzenēs ietekmē cilvēku sajūtas, uzvedību un atmiņas.  Vācijas…

lsm.lv

6. oktobris, 2026. gads