Sadarbības spēks ilgtspējīgā ceļu būvniecībā: RTU un Šveices partneru kopprojekts LACHMAT uzsāk īstenošanu

Author
Latvijas Zinātnes padome

26. maijs, 2025. gads

zinātne augstākā izglītība

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centra zālē "The Moon" tika svinīgi atklāts vērienīgs starptautisks sadarbības projekts LACHMAT, kas tiek īstenots Šveices–Latvijas pētniecības programmas "Lietišķā pētniecība" ietvaros. Projekts apvieno zinātni, industriju un izglītību, lai attīstītu inovatīvus, videi draudzīgus ceļu būves materiālus un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību.

swis.jpg
LZP publicitātes attēls
Ilgtspējīgi risinājumi un materiālu zinātnes inovācijas

Projekta mērķis ir radīt progresīvus betona un asfalta maisījumus, kuriem pievienotas bioloģiskas piedevas, kā arī veidot ilgtspējīgus, atkārtoti izmantojamus ceļu segumus. Svarīga daļa ir arī augstas veiktspējas uzsmidzināma betona attīstība tiltu ilgmūžības nodrošināšanai un sensoru integrācija ceļu segumā, kas ļaus uzraudzīt satiksmes un klimata ietekmi reāllaikā.

"Materiālzinātne ir viena no RTU stiprākajām jomām. Mēs attīstām gan 3D laboratorijas, gan inovācijas ceļu segumu jomā. Ceļi nav tikai infrastruktūra – tie ir materiāli, kas mijiedarbojas ar vidi. Šajā projektā apvienojam jaunu materiālu izstrādi ar ilgtspēju un drošību," atklāšanas pasākumā sacīja RTU rektors Tālis Juhna, uzsverot projekta nozīmi arī Latvijas tautsaimniecībai.

Šveices atbalsts – ticība partnerībām un zinātnes spējai radīt pārmaiņas

Projekts LACHMAT tiek īstenots ciešā sadarbībā ar Šveices Federālās materiālu zinātnes un tehnoloģiju laboratorijas (Empa) zinātniekiem. Šveices ieguldījums ne tikai nodrošina finansējumu, bet arī veicina starptautisko pētniecisko integrāciju.

"Šī programma nav tikai par finansējumu – tā ir par komandas darbu, partnerību un uzticību. Mēs augstu novērtējam inovācijas garu RTU un Empa. Mēs ticam, ka šie pētījumi aizvedīs pie izciliem rezultātiem," uzsvēra Kristofs Liehti (Christoph Liechti), Šveices atbalsta biroja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas programmām direktors,  izsakot pateicību arī Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Zinātnes padomei. 

Industrijas iesaiste – no idejas līdz tirgum

Svarīga loma projektā ir uzņēmumiem un to organizācijām, kas darbojas ceļu būvniecības un būvmateriālu jomā. Sadarbības memorands parakstīts ar tādiem partneriem kā Latvijas Betona savienība, "Primekss", "SCHWENK Latvija", "Latvijas Valsts ceļi" un "Latvijas Ceļu būvētājs".

"Būvmateriāli Latvijā tiek ražoti jau šodien, un mums ir jāizmanto šis potenciāls. Eksports ir vienīgais ceļš, kā kļūt bagātākiem. Tāpēc man ir liels prieks, ka šāds projekts top," uzsvēra Rolands Cepurītis, SIA "Primekss" tehnoloģiju direktors un Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs.

Jānis Barbars, "Latvijas Valsts ceļu" kompetences centra vadītājs, savā uzrunā akcentēja trīs būtiskos faktorus: "Cilvēki, zināšanas un izaicinājumi – tie ir projekta pamatā. Esmu gandarīts par cilvēkiem, kuri šo īstenos, tostarp vismaz četriem doktorantiem un vairākām pēcdoktorantūras pozīcijām. Mūsu izaicinājumi – klimata pārmaiņas, aprite un infrastruktūras ilgtspēja – tiks risināti ar šo zināšanu palīdzību."

Jauniešu iesaiste un nākotnes pētnieku sagatavošana

Projekts veicina zinātnisko pēctecību, aicinot piedalīties skolēnus un studentus. Tiks organizēti konkursi skolēniem ar iespējām iegūt stipendijas zinātniskajiem darbiem, kā arī valsts finansētas doktorantūras vietas būvmateriālu jomā. Projektā īpaši uzsvērta jauniešu, tai skaitā meiteņu, iesaiste inženierzinātnēs, nodrošinot iespējas studēt, pētniecībā darboties kopā ar starptautiskiem ekspertiem un veicinot interesi par STEM jomām.

Par Šveices-Latvijas sadarbības programmu

Šveices-Latvijas sadarbības programma "Lietišķā pētniecība" ir daļa no Šveices ieguldījuma Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai veicinātu zinātnisko izcilību, inovācijas un ekonomisko attīstību. Latvijā šīs programmas ietvaros pieejami 12,3 miljoni eiro nozīmīgu projektu īstenošanai un starptautiskās sadarbības stiprināšanai.

saistītie raksti

zinātne project sasniegumi

No notekūdeņiem līdz sabiedrības veselībai: Latvijā top unikāla monitoringa platforma

Sistemātiska un visaptveroša notekūdeņu un citu vides paraugu izpēte attiecībā uz ķīmiskām un toksiskām vielām, medikamentu atliekām, slimību ierosinātājiem un citiem bioloģiskiem riska faktoriem dod iespēju savlaicīgi pamanīt apdraudējumus un daudz precīzāk izvērtēt to iespējamo ietekmi uz cilvēku…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

24. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Gaisma, kas iedarbina ķīmiju: LU pētnieki izstrādā šķīdinātājus ilgtspējīgākām ķīmijas tehnoloģijām

LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) Jonu šķidrumu un ilgtspējīgas ķīmijas laboratorijā veic jonu šķidrumu sintēzi un izpēti ar mērķi veicināt industriālu ķīmisko procesu ilgtspēju – radīt tādus jonu šķidrumus, kas vienlaikus kalpotu gan par šķīdinātāju (šķidrumu, kas nodrošina reaģēj…

LU Fonds

22. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Apvienos divus Latvijā nozīmīgus medicīnas pētniecības institūtus; cer uz lielāku starptautisko konkurētspēju

No jūnija Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) un Latvijas Biomedicīnas centrs (BMC) kļūs par vienotu Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu. Abos ar medicīnu saistītajos zinātnes institūtos patlaban norit darbs, lai apvienotu administrāciju, un abu iestāžu vadība pauda, ka pārmaiņas …

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

21. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Nozīmīgs solis bioinformātikas attīstībā: Latvija kļūst par ELIXIR novērotājvalsti

Šā gada 15.–16. aprīlī Apvienotās Karalistes Wellcome Genome Campus norisinājās Eiropas dzīvības zinātņu infrastruktūras bioloģiskajai informācijai konsorcija ELIXIR Padomes 25. sanāksme, kas pulcēja dalībvalstu pārstāvjus, novērotājvalstis un nacionālo mezglu vadītājus. Sanāksmes laikā tika pieņem…

Rīgas Stradiņa universitāte

20. aprīlis, 2026. gads