Septembra personība Raivis Bičevskis: filozofija kā ceļš uz sabiedrības izpratni

Author
researchLatvia

15. septembris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Filozofija ir viens no tiem zinātnes virzieniem, kas sniedz iespēju ieraudzīt kopsakarības sabiedrībā un rast atbildes uz jautājumiem par cilvēku domāšanu, vērtībām un sadarbību. Šīs jomas izpēte atklāj gan pagātnes attīstības ceļus, gan nākotnes perspektīvas. Ar šiem jautājumiem īpaši daudz ir strādājis Dr. phil. Raivis Bičevskis, Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors. Viņš ir atzīts filozofs gan Latvijā, gan ārzemēs, kura darbs veltīts sociālās filozofijas izpētei un modernās sabiedrības iekšējās loģikas skaidrošanai. 

LU Filozofijas un ētikas nodaļas vadītājs Dr. phil. R. Bičevskis savos pētījumos iezīmē sabiedrības portretu, raksturo tās attīstības virzienus un atgādina, ka filozofija ir “veseluma rekonstrukcijas māksla, kas arī mūsdienās ir īpaši nozīmīga”. Tenūrprofesors akcentē, ka filozofija spēj veidot saikni starp zinātni un sabiedrību, sniedzot plašāku skatījumu uz notikumiem un procesiem, kas ietekmē ikvienu no mums. 

Bičevskis_ Zinatnes personibas 2025.png
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors Dr. phil.  Raivis Bičevskis. Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Humanitāro zinātņu pētnieks darbojas nozīmīgās starptautiskās un starpdisciplinārās ekspertu kopienās, ir viesprofesors vairākās prestižās Eiropas universitātēs. Zinātnieks uzsver, ka LU ir unikāla vieta, kur iespējams pētīt gan abstraktas idejas, gan kompleksas parādības, kas vienlaikus skar gan dabu, gan sabiedrību: “Tas piesaista cilvēkus, kuriem interesē lietu būtība.” 

Svarīga daļa no Dr. phil. R. Bičevska profesionālās darbības ir studentu iesaiste un iedvesmošana – viņš mudina jaunos pētniekus domāt kritiski un plaši, meklēt kopsakarības starp dažādām disciplīnām un nebaidīties no jautājumiem, uz kuriem nav tūlītēju atbilžu. Viņa pieeja iedvesmo nākamo paaudzi ne tikai izprast filozofiju, bet arī izmantot to kā rīku sabiedrības pašizpratnē un dialoga veicināšanā. 

“Problēma, ar ko es pēdējos gados nodarbojos, ir modernās sabiedrības iekšējā loģika – vai tāda ir, vai mēs varam redzēt pēdējo divu gadsimtu attīstībā iekšējas likumsakarības, kuras nolasot, mēs varam uzzīmēt modernās sabiedrības portretu un ielūkoties nākotnē, kur tā virzās,” skaidro tenūrprofesors R. Bičevskis. “Palūkoties, cik tālu mēs esam tikuši, kur mēs atrodamies kā sabiedrība, kur mēs atrodamies kā universitāte.” 

“Robeža starp zināmo un nezināmo, protams, ir baiļu robeža, taču arī – cerību robeža; šīs robežas sasniegšana ir piedzīvojums. Īsts zinātnieks pie šīs robežas uzturas bieži, lai gan tai pārkāpt izdodas visai reti,” pauž Dr. phil.  R. Bičevskis. 

Viņa teiktais atgādina, ka pētniecības uzdevums ir gan rast atbildes, gan uzdot jautājumus, kas palīdz sabiedrībai izprast pašai sevi un virzīties uz priekšu, padarot humanitārās zinātnes par neatņemamu mūsdienu pētniecības daļu. 

-- 

Par “Zinātnes kalendāru 2025”    

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs un researchLatvia komanda.    

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

ERAF logo ansamblis.png

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

"Apaļš šķiet salds, bet stūrains – skābs" – kā uztvere pārveido mūsu sajūtas

Mūsu maņas nepārtraukti mijiedarbojas, bet uzmanību un domāšanu ietekmē arī vide un tehnoloģijas. Raidījumā "Latvija zinātnē", kas top sadarbībā ar "Rietumu Banku", Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Datorikas nodaļas Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas va…

Delfi.lv

15. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēša…

Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads