Sporta un uztura pētnieki pēta fiziskas slodzes labvēlīgo ietekmi uz krūts vēža šūnām

Author
Sintija Ambote | Latvijas Radio

8. aprīlis, 2025. gads

medicīna zinātne

Sporta un uztura pētnieki pēta fiziskas slodzes labvēlīgo ietekmi uz krūts vēža šūnām. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) laboratorijā brīvprātīgajām vēža pacientēm un arī veselām sievietēm veic slodzes testus, lai noteiktu to ietekmi uz dzīves kvalitāti onkoloģiskās slimības laikā. Pētījumu rezultāti liecina par personalizētas terapijas nepieciešamību, lai nodrošinātu efektīvāku pacientu aprūpi un ārstēšanu.

q4h1.jpg
Slodzes testi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) laboratorijā. Sintija Ambote / Latvijas Radio

RSU Sporta un uztura izpētes laboratorijā uz skrejceļa trenažiera slodzes vingrinājumus pilda kāda pētījuma dalībniece, lai palīdzētu iegūt datus vēža efektīvākai ārstēšanai.

Pētnieki analizē, vai akūta fiziskā slodze pēc viena treniņa izraisa izmaiņas asins sastāvā un var ietekmēt krūts vēža šūnu augšanu mākslīgos laboratorijas apstākļos,

stāstīja laboratorijas vadītāja Dace Reihmane.

"Tas, ko mēs darām, ir paņemam asins paraugu pirms un pēc fiziskās slodzes, uzpilinām viņu uz šūnu kultūras, tās ir šūniņas, kuras saaudzētas plastmasas platītēs, un skatāmies, kādā veidā atšķiras šī ietekme asins sastāvam pirms un pēc slodzes. (..) Tās nav pacienšu slimās šūnas. Tās ir pasaulē populāri izmantotas pētījumos standartizētas šūnu līnijas. Tātad ir pāris ļoti populāras sievietes zinātnes laukā. Tas ir kādreiz sākotnēji bijis viens tiešām šūnu paraugs no kādas krūts vēža pacientes, bet to visu laiku turpina audzēt un pavairot un visā pasaulē kā modeļa sistēma tā tiek izmantota, lai pētītu vēzi. Tā kā mēs savu pacienšu šūnu paraugus neskatāmies," skaidroja Reihmane.

q4gz.jpg
Slodzes testi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) laboratorijā. Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio

Taču pētījumā izmanto iesaistīto vēža pacientu asins paraugus un secināts, ka lēnāk aug tieši tās vēža šūnas, kurām pievienoti pēc noteiktas fiziskas slodzes ņemtie asiņu paraugi.

"Tātad notiek ļoti smalkā vārdā proliferācijas inhibīcija, tā ir šūnu dalīšanās un vairošanās samazināšanās. Tātad šīs šūnas aug lēnāk, kas nozīmē, ka fiziskā slodze ir radījusi labvēlīgus apstākļus tam, lai šīs šūnas neaug, un tas ir ļoti būtiski. Protams, terapijas laikā, ja mēs domājam par šo palīdzošo efektu, kas samazina, piemēram, metastāzes, jo arī metastāžu veidošanās ir primāri par to, ka vēža šūnas pastiprināti vairojas un tad atdalās jau no pirmā primārā audzēja, un tad sāk ceļot pa mūsu organismu, bet, ja mums fiziskās slodzes laikā rodas šis dažādo ķīmisko vielu kokteilis, kurš pat tajā cirkulācijā esošās varbūt kādas metastātiskās šūniņas var noķert un apstādināt viņu augšanu, – tas ir ļoti pozitīvi," klāstīja Reihmane.

Laboratorijas vadošā pētniece Aija Kļaviņa papildināja, ka jau iepriekš veiktā pētījumā īpašā treniņu grupā kopumā bija iesaistītas 23 pacientes un pierādījies, ka personalizētas fiziskās aktivitātes ķīmijterapijas laikā arī uzlabo pacientu dzīves kvalitāti.

"Ja mēs runājam kā ar sporta zinātnes terminiem, tad augsta intensitāte vienmēr asociējās ar tādu ļoti intensīvu treniņu un ar pēdējiem spēkiem. Un citreiz tāda pretruna ienāk medicīnas pārstāvju izpratnē par to, kā augstu intensitāti var vispār savienot ar tādu smagu saslimšanu kā onkoloģija.

Protams, mēs vēlamies šo pacienšu ikdienu saglabāt viņām ierastā vidē, lai viņas var turpināt strādāt, rūpēties par ģimeni, paralēli ārstēties.

Mēs tātad izmantojam attālinātu uzraudzību un veicam viņām šīs augstas intensitātes aerobas aktivitātes, kas nozīmē četras minūtes viņas iet ātrā tempā un trīs minūtes viņas samazina šo tempu, lai organisms atkal atjauno spēkus nākošajām četrām minūtēm. Šis četrreiz četri modelis ir tāds ļoti optimāls, unikāls, un viņš ir praktiski daudzās citās slimību kategorijās izmantots diezgan plaši. Tas paņem principā 36 minūtes no tavas dienas, šīs četrreiz četri aerobās aktivitātes. Šīm pacientēm, kuras veica minētās aktivitātes pēc ķīmijterapijas, praktiski vairs nebija vēža šūnas, ko izmantot pētījuma otrajā daļā," skaidroja Kļaviņa.

q4gy.jpg
Slodzes testi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) laboratorijā. Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio

Pētījumā iesaistītas ne vien krūts vēža pacientes visā Latvijā, bet arī veselas sievietes, lai iegūtu salīdzināmus datus. Dienā, kad Latvijas Radio viesojas laboratorijā, uz treniņu ieradusies pētījuma brīvprātīgā dalībniece Sintija.

"Patiesībā mani uzrunāja no malas paziņa, kas arī studējusi RSU un zināja par šo pētījumu, un līdz ar to es vairāk tā kā iedziļinājos un izlasīju. Man pašai ir interesanti, lai pēc tam apskatītos kaut kādus rezultātus, kas tad arī pašai paliks man pēc tam, un arī plus tas ir tā kā pienesums pētniekiem, kas šo visu pēta," teica Sintija. "Es jau esmu mēģinājusi vienreiz [treniņu] un tur nav nekādas problēmas, bet man personīgi nedaudz jāpārvar kaut kāda trauksme, nedaudz ar to masku, bet tur jātiek pāri, bet nav nekas tāds traks fiziskā ziņā."

RSU Sporta un uztura izpētes laboratorijā pētījums par audzēja šūnu atbildes reakciju uz akūtu fizisko slodzi noslēgsies pēc gada. Un pētnieces aicina gan krūts vēža pacientes, gan veselas sievietes vēl iesaistīties un pieteikties fiziskās slodzes pārbaudījumiem.

Pieteikšanās anketa tiem, kas vēlas uzsākt dalību pētījumā.

saistītie raksti

pētījumi zinātne

Ko smadzenes stāsta par novecošanu?

Cilvēkam novecojot, mainās viņa kognitīvās spējas, tādas kā atmiņa un uzmanība. Reizēm šīs izmaiņas var būt agrīni rādītāji nopietnākiem kognitīviem traucējumiem, kas potenciāli var novest pie tādiem patoloģiskiem stāvokļiem kā Alcheimera slimība. Agrīna kognitīvo traucējumu atklāšana ir īpaši svar…

Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūnijs, 2025. gads

zinātne pētījumi

No koksnes atlikumiem līdz augstvērtīgiem pārklājumiem: jauns pavērsiens dabīgās koksnes aizsardzības tehnoloģijās

Tradicionālie koksnes aizsargpārklājumi joprojām pārsvarā balstās uz fosilās izcelsmes sintētiskajiem polimēriem un organiskajiem šķīdinātājiem, kas rada būtisku slodzi videi un cilvēku veselībai. Ilgtspējīgas alternatīvas attīstība ir kļuvusi par prioritāti ne tikai materiālzinātnē, bet arī kokrūp…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

13. jūnijs, 2025. gads

inovācija zinātne

Aizsardzības ministrija aicina augstskolas pieteikties "EUDIS Defence hakatona" organizēšanai

Aizsardzības ministrija līdz šī gada 22. jūnijam aicina Latvijas augstskolas pieteikt savu dalību Eiropas Komisijas Aizsardzības inovāciju shēmas (EUDIS) konkursam, lai iegūtu tiesības no šī gada 17. līdz 19. oktobrim Latvijā organizēt starptautisku aizsardzības nozares hakatonu.  “In…

Aizsardzības ministrija

11. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne uzņēmējdarbība

Sadarbības projekti ar Šveici lietišķās pētniecības programmā nostiprina zinātnes attīstību

Latvijas zinātnieki kopā ar Šveices pētniecības institūcijām uzsāk jaunus projektus, lai radītu videi draudzīgus būvmateriālus un energoefektīvas tehnoloģijas. 2025. gada 10. jūnijā valdībā apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā iniciatīva paredz, ka tiks turpināta Latvijas u…

Izglītības un zinātnes ministrija

10. jūnijs, 2025. gads