Top papīrs, kas nebaidās no ūdens un draudzējas ar dabu

Author
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

9. jūnijs, 2025. gads

zinātne pētījumi

Vai zināji, ka hitozāns, ko iegūst no Agaricus bisporus (šampinjonu) biomasas, ir viens no retajiem dabiskajiem polimēriem ar pozitīvu lādiņu? Šī unikālā īpašība padara to par efektīvu barjeru pret baktērijām un mitrumu – priekšrocība, kas neraksturīga pat daudziem sintētiskiem materiāliem. Tikmēr industriālās kaņepes, kuras vēsturiski izmantoja virvju un agrīnā papīra ražošanā, tagad tiek pārstrādātas par mikro- un nanocelulozes šķiedrām, kas piešķir materiālam izturību.

LVKKI_papīrs, kas nebaidās no ūdens un draudzējas ar dabu.png
LVKĶI publicitātes attēls

Kas vieno hitozānu, kaņepju šķiedras un suberīnskābes no bērza mizas? Tās visas ir BIOHYDROPACK projekta galvenās sastāvdaļas. Šajā projektā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieki izstrādā pilnībā dabīgu, izturīgu un ūdensizturīgu daudzslāņu iepakojuma materiālu, kuru pēc izmantošanas var vienkārši kompostēt.

Materiālu veidos vairāki slāņi:

  • pamatne no kaņepēm, kas iegūtas no celulozes šķiedrām,
  • pārklājumi un starpslāņi no hitozāna un suberīnskābēm,
  • virsējais, hidrofobais slānis tiek izveidots ar elektrovērpšanas metodi.

Elektrovērpšanas metode ir tehnoloģija, kas imitē zirnekļa tīklu un tiek izmantota arī biomedicīnā, piemēram, mākslīgo audu radīšanā.

Projekta lielākais zinātniskais izaicinājums ir nodrošināt dabiski iegūto šķiedru un biopolimēru savietojamību, lai panāktu maksimālu ūdens atgrūšanas efektu un mehānisko izturību bez sintētisku piedevu izmantošanas.

Šobrīd projekts ir sasniedzis 4. tehnoloģiskās gatavības līmeni (TRL4) – tas nozīmē, ka laboratorijā jau tiek izstrādāti un testēti pirmie funkcionālie prototipi. Pētījuma rezultāti jau publicēti divos zinātniskos rakstos, tostarp žurnālā Journal of Renewable Materials, un prezentēti Baltijas Polimēru simpozijā 2024 un konferencē RRB 2025.

BIOHYDROPACK projektu vada Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, un tajā piedalās arī Dr.sc.ing. Ulla Milbreta un Mg.sc.ing. Laura Andže. Projekts tiek īstenots Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa 2023/1 ietvaros.

"Projektā veidotais kaņepju šķiedru izturīgais papīrs kārtējo reizi parāda mūsu Latvijas vietējo resursu potenciālu, savukārt lielākais izacinājums ir hitozāna un suberīnskābju pārklājumu veidošana, jo šo no atjaunojamiem resursiem iegūto vielu īpašības un jo īpaši to mijiedarbība nav vēl pilnībā izpētītas, priekšā ir daudz atklājumu,"  par projekta progresu papildina projekta vadītāja Dr.sc.ing. Inese Fiļipova.

Projekta apraksts: Uz biopolimēru bāzes veidota hidrofoba daudzslāņu iepakojuma materiāla izstrāde no biomasas atlikumiem

Projekta tips: LZP FLPP

Projekta numurs: lzp-2023/1-0123

LZP FLPP.jpg

saistītie raksti

pētījumi

Pārtikas institūta zinātnieki izstrādā noteikšanas metodi mātes piena oligosaharīdu analīzei

Mātes piens ir daudz vairāk nekā produkts – tas ir komplicēta sastāva kopums, kas veicina zīdaiņa imunitāti un attīstību no pirmajām dzīves dienām. Viena no nozīmīgākajām mātes piena sastāvdaļām ir oligosaharīdi – specifiski ogļhidrāti, kuru funkcijas un ietekme uz cilvēka veselību joprojām tiek in…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

27. aprīlis, 2026. gads

zinātne project sasniegumi

No notekūdeņiem līdz sabiedrības veselībai: Latvijā top unikāla monitoringa platforma

Sistemātiska un visaptveroša notekūdeņu un citu vides paraugu izpēte attiecībā uz ķīmiskām un toksiskām vielām, medikamentu atliekām, slimību ierosinātājiem un citiem bioloģiskiem riska faktoriem dod iespēju savlaicīgi pamanīt apdraudējumus un daudz precīzāk izvērtēt to iespējamo ietekmi uz cilvēku…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

24. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Gaisma, kas iedarbina ķīmiju: LU pētnieki izstrādā šķīdinātājus ilgtspējīgākām ķīmijas tehnoloģijām

LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) Jonu šķidrumu un ilgtspējīgas ķīmijas laboratorijā veic jonu šķidrumu sintēzi un izpēti ar mērķi veicināt industriālu ķīmisko procesu ilgtspēju – radīt tādus jonu šķidrumus, kas vienlaikus kalpotu gan par šķīdinātāju (šķidrumu, kas nodrošina reaģēj…

LU Fonds

22. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Apvienos divus Latvijā nozīmīgus medicīnas pētniecības institūtus; cer uz lielāku starptautisko konkurētspēju

No jūnija Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) un Latvijas Biomedicīnas centrs (BMC) kļūs par vienotu Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu. Abos ar medicīnu saistītajos zinātnes institūtos patlaban norit darbs, lai apvienotu administrāciju, un abu iestāžu vadība pauda, ka pārmaiņas …

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

21. aprīlis, 2026. gads