Top papīrs, kas nebaidās no ūdens un draudzējas ar dabu

Author
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

9. jūnijs, 2025. gads

zinātne pētījumi

Vai zināji, ka hitozāns, ko iegūst no Agaricus bisporus (šampinjonu) biomasas, ir viens no retajiem dabiskajiem polimēriem ar pozitīvu lādiņu? Šī unikālā īpašība padara to par efektīvu barjeru pret baktērijām un mitrumu – priekšrocība, kas neraksturīga pat daudziem sintētiskiem materiāliem. Tikmēr industriālās kaņepes, kuras vēsturiski izmantoja virvju un agrīnā papīra ražošanā, tagad tiek pārstrādātas par mikro- un nanocelulozes šķiedrām, kas piešķir materiālam izturību.

LVKKI_papīrs, kas nebaidās no ūdens un draudzējas ar dabu.png
LVKĶI publicitātes attēls

Kas vieno hitozānu, kaņepju šķiedras un suberīnskābes no bērza mizas? Tās visas ir BIOHYDROPACK projekta galvenās sastāvdaļas. Šajā projektā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieki izstrādā pilnībā dabīgu, izturīgu un ūdensizturīgu daudzslāņu iepakojuma materiālu, kuru pēc izmantošanas var vienkārši kompostēt.

Materiālu veidos vairāki slāņi:

  • pamatne no kaņepēm, kas iegūtas no celulozes šķiedrām,
  • pārklājumi un starpslāņi no hitozāna un suberīnskābēm,
  • virsējais, hidrofobais slānis tiek izveidots ar elektrovērpšanas metodi.

Elektrovērpšanas metode ir tehnoloģija, kas imitē zirnekļa tīklu un tiek izmantota arī biomedicīnā, piemēram, mākslīgo audu radīšanā.

Projekta lielākais zinātniskais izaicinājums ir nodrošināt dabiski iegūto šķiedru un biopolimēru savietojamību, lai panāktu maksimālu ūdens atgrūšanas efektu un mehānisko izturību bez sintētisku piedevu izmantošanas.

Šobrīd projekts ir sasniedzis 4. tehnoloģiskās gatavības līmeni (TRL4) – tas nozīmē, ka laboratorijā jau tiek izstrādāti un testēti pirmie funkcionālie prototipi. Pētījuma rezultāti jau publicēti divos zinātniskos rakstos, tostarp žurnālā Journal of Renewable Materials, un prezentēti Baltijas Polimēru simpozijā 2024 un konferencē RRB 2025.

BIOHYDROPACK projektu vada Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, un tajā piedalās arī Dr.sc.ing. Ulla Milbreta un Mg.sc.ing. Laura Andže. Projekts tiek īstenots Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa 2023/1 ietvaros.

"Projektā veidotais kaņepju šķiedru izturīgais papīrs kārtējo reizi parāda mūsu Latvijas vietējo resursu potenciālu, savukārt lielākais izacinājums ir hitozāna un suberīnskābju pārklājumu veidošana, jo šo no atjaunojamiem resursiem iegūto vielu īpašības un jo īpaši to mijiedarbība nav vēl pilnībā izpētītas, priekšā ir daudz atklājumu,"  par projekta progresu papildina projekta vadītāja Dr.sc.ing. Inese Fiļipova.

Projekta apraksts: Uz biopolimēru bāzes veidota hidrofoba daudzslāņu iepakojuma materiāla izstrāde no biomasas atlikumiem

Projekta tips: LZP FLPP

Projekta numurs: lzp-2023/1-0123

LZP FLPP.jpg

saistītie raksti

inovācija zinātne

Rīgas Stradiņa Universitāte izstrādā galda simulāciju un stiprina BKUS gatavību pacientu uzņemšanai Dziesmu un deju svētku laikā

Paplašinot simulāciju klāstu, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs (MITC) izstrādājis inovatīvu galda simulācijas platformu ārstniecības iestāžu gatavības izvērtēšanai kritisku pacientu masveida uzņemšanā. Jaunizstrādāto risinājumu šonedēļ bija iespējams…

RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs

8. jūlijs, 2025. gads

pētījumi zinātne sabiedrības veselība

Pēcdoktorantūras projektā tiks pētīti matemātiskās topoloģijas modeļi, lai uzlabotu MI algoritmu vēža šūnu noteikšanā

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) pētnieks Jānis Lazovskis pēcdoktorantūras projektā "Efektīvi topoloģiski invarianti reprezentāciju atklāšanai attēlu diagnostikā" izmantos matemātiskās topoloģijas modeļus, lai uzlabotu mākslīgā intelekta (MI) algoritm…

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts

8. jūlijs, 2025. gads

kosmoss zinātne

Ventspils Augstskolas pētnieks atklāj apstākļus, kas ietekmēja planētu veidošanās sākumu

Saules sistēmas planētas radās no smalkiem starpzvaigžņu puteklīšiem. Sablīvējoties starpzvaigžņu miglājam (kurš vēlāk kļūs par Saules sistēmu), puteklīši pamazām salipa arvien lielāki. Šim procesam turpinoties diskā ap proto-Sauli, tie izauga līdz smilšgraudu, zirņu, pupu, oļu utt. izmēram, līdz l…

Ventspils Augstskola

7. jūlijs, 2025. gads

uzņēmējdarbība zinātne

Uzņēmums "Alternative Plants" laboratorijā audzē unikālas izejvielas kosmētikas nozarei

Pirms astoņiem gadiem izveidotā biotehnoloģiju uzņēmuma "Alternative Plants" laboratorijā, bioreaktorā un kolbās tiek audzētas unikālas izejvielas kosmētikas nozarei – kadiķa, pūķgalves un cidoniju šūnas. Tās kosmētikas produktu ražošanā testē gan Latvijas kosmētikas uzņēmumi, gan uzņēmumi ārv…

LSM

7. jūlijs, 2025. gads