Unikāls CO₂ monitoringa projekts Latvijas kūdrājos

Author
Inga Retiķe, LU EZTF Vides zinātnes nodaļas vadošā pētniece

1. decembris, 2025. gads

pētījumi zinātne

Uzsākts unikāls projekts “CO₂ aprites monitoringa attīstīšanai dabiskos un degradētos kūdrājos”, iezīmējot pagrieziena punktu Latvijas virzībā uz zinātniski pamatotu un caurspīdīgu oglekļa uzskaiti. Projekta mērķis ir izveidot Latvijā jaunākās paaudzes virpuļplūsmas (Eddy Covariance) monitoringa tīklu, kas ļaus mērīt oglekļa dioksīda (CO₂) plūsmas dabiskos un saimnieciski ietekmētos kūdrājos. Šī metode nodrošina tiešus un nepārtrauktus CO₂ plūsmu mērījumus starp zemes virsmu un atmosfēru, sniedzot augstas precizitātes datus par siltumnīcefekta gāzu apmaiņu. 

LaFlora.jpg
Inga Retiķe, LU EZTF Vides zinātnes nodaļas vadošā pētniece

Projekta uzsākšanas sanāksmē 14.novembrī, Kalnciema Kūdras namā pulcējās projekta īstenotāji un ieinteresētas puses, lai iepazītos ar jaunās iekārtas darbības principiem, kā arī diskutētu par datu integrēšanu nacionālajos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas procesos un ilgtspējīgas resursu apsaimniekošanas risinājumiem Latvijā. Uzņēmums SIA “Laflora” ir parakstījis sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti par vienas no iekārtas izvietošanu "Drabiņu" kūdras ieguves laukos, tādējādi demonstrējot kūdras nozares ieinteresētību klimata pārmaiņu mazināšanā.

"Tiešie emisiju mērījumi ar virpuļplūsmas tehnoloģiju ir būtisks solis uz zinātniski pamatotu un caurspīdīgu oglekļa uzskaiti kūdras nozarē. Lepojamies, ka tieši Latvijā uzsākta pasaulē pirmās šāda veida iekārtas izmantošana, nostiprinot mūsu valsts pozīcijas kā inovāciju līderim dabas resursu ilgtspējas jomā," norāda Uldis Ameriks, SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs.

Sanāksmes laikā pētniecības komanda uzsvēra, ka kūdrāji ir Latvijas ainavas un ekonomikas neatņemama daļa, taču līdz šim emisiju vērtējumi lielā mērā balstīti uz vispārīgām starptautiskām vadlīnijām, nevis tiešiem, Latvijas apstākļiem specifiskiem mērījumiem. Tieši tādēļ jaunās iekārtas ieviešana ir būtisks pavērsiens, jo virpuļplūsmas metode nodrošina augstākās ticamības CO₂ plūsmu mērījumus, ko atzīst gan IPCC (IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories), gan Pasaules Meteoroloģijas organizācija. Jaunā tehnoloģija ļauj novērtēt, cik daudz CO₂ no kūdras nonāk atmosfērā un cik tiek piesaistīts, veidojot pilnīgi jaunu datu apjomu un izpratni par procesiem, kādi līdz šim Latvijā nav pastāvējuši.

Projekta vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Ģeoloģijas nodaļas profesors Normunds Stivriņš uzsver: "Pateicoties LU fonda un SIA "Mikrotīkls" atbalstam, mēs varam uzsākt mērījumus, kas līdz šim Latvijā nebija iespējami. Šī sadarbība ar uzņēmumiem ļauj pielietot zinātniskās metodes reālās ražošanas teritorijās un veicina datu uzkrāšanu, kas nepieciešami gan valsts, gan starptautiska līmeņa emisiju inventarizācijai un klimata mērķu sasniegšanai."

LaFlora iekārta.jpg
Inga Retiķe, LU EZTF Vides zinātnes nodaļas vadošā pētniece

LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas pētnieks Jānis Bikše papildina, ka "Šī iekārta ir ideāli piemērota CO2 aprites pētījumos ekosistēmas līmenī - tā darbojas 24/7, veicot 10 mērījumus sekundē un nepārtraukti sūta apstrādātus datus uz serveri, tāpēc varam sekot līdzi iekārtas darbībai attālināti."

Projekta ieviešana pozitīvi ietekmēs arī akadēmisko vidi. Jaunā iekārtu infrastruktūra stiprinās Latvijas Universitātes zinātnisko izcilību, paplašinās pētniecības iespējas un uzlabos vairākas LU studiju programmas, dodot studentiem iespēju apgūt modernas vides monitoringa metodes. 

Projektu īsteno Latvijas Universitāte ar LU Fonda un mecenāta “Mikrotīkls” atbalstu, un tā īstenošanas periods ir no 2025. gada 1. marta līdz 2027. gada 28. februārim. Projekta komandu veido profesors Normunds Stivriņš, vadošā pētniece Inga Retiķe un pētnieks Jānis Bikše.

saistītie raksti

zinātne pētījumi sadarbība iespēja

"BioPhoT" konference apliecina Latvijas potenciālu zinātniskās izcilības pārvēršanā tirgum gatavos risinājumos

Pirmā “BioPhoT – Latvijas inovāciju tramplīns” konference pulcēja plašu interesentu loku – teju 200 dalībnieki tikās, lai diskutētu par zinātnes un industrijas sadarbību, demonstrētu platformas pirmā gada rezultātus un iezīmētu tālāko ceļu uz efektīvu zinātnisko rezultātu komercializāciju. Konferen…

BioPhoT

1. decembris, 2025. gads

zinātne pētījumi sabiedrības veselība

Zirnekļa zīds un Alcheimera slimība ķīmiķa skatījumā

Ķīmiķi Kristapu Jaudzemu kā pētnieku iedvesmo attēls un mēģene. Uzzīmēt molekulai "portretu", izdomāt, kā to "pārliecināt" rīkoties citādi, un tad pārbaudīt, vai tas strādā reālajā pasaulē, radio NABA raidījumā "Zinātnes vārdā" atklāja Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks Krist…

Ieva Siliņa, Radio Naba raidījuma "Zinātnes vārdā" vadītāja | Ivars Austers, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā

28. novembris, 2025. gads

zinātne inovācija tehnoloģijas

Latvijas zinātnieku radītā tehnoloģija nonāk pasaules vadošā fotonikas uzņēmuma Thorlabs produktu katalogā

Latvijas zinātnieku radīta inovācija iekarojusi vietu pasaules tehnoloģiju tirgū – Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) izstrādātā augstas ātrdarbības lāzera impulsu jaudas sensora tehnoloģija TESS (Termoelektrisks Starojuma Sensors) iekļauta ASV vadošā fotonikas uz…

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

27. novembris, 2025. gads

pētījumi sociālās zinātnes

RSU pēta mūsdienu ofisu un tā ietekmi uz darbiniekiem

Mūsdienās darba devēji ir spiesti birojus iekārtot radoši,  lai piesaistītu, noturētu un motivētu darbiniekus strādāt tieši pie viņiem. Šajā ziņā īpaši izceļas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare, kas papildus skaistam un modernam interjeram savos birojos mēdz piedāvāt kafej…

Rihards Ginters, RSU sociālo zinātņu maģistrs antropoloģijā

26. novembris, 2025. gads