Unikāls CO₂ monitoringa projekts Latvijas kūdrājos

Author
Inga Retiķe, LU EZTF Vides zinātnes nodaļas vadošā pētniece

1. decembris, 2025. gads

pētījumi zinātne

Uzsākts unikāls projekts “CO₂ aprites monitoringa attīstīšanai dabiskos un degradētos kūdrājos”, iezīmējot pagrieziena punktu Latvijas virzībā uz zinātniski pamatotu un caurspīdīgu oglekļa uzskaiti. Projekta mērķis ir izveidot Latvijā jaunākās paaudzes virpuļplūsmas (Eddy Covariance) monitoringa tīklu, kas ļaus mērīt oglekļa dioksīda (CO₂) plūsmas dabiskos un saimnieciski ietekmētos kūdrājos. Šī metode nodrošina tiešus un nepārtrauktus CO₂ plūsmu mērījumus starp zemes virsmu un atmosfēru, sniedzot augstas precizitātes datus par siltumnīcefekta gāzu apmaiņu. 

LaFlora.jpg
Inga Retiķe, LU EZTF Vides zinātnes nodaļas vadošā pētniece

Projekta uzsākšanas sanāksmē 14.novembrī, Kalnciema Kūdras namā pulcējās projekta īstenotāji un ieinteresētas puses, lai iepazītos ar jaunās iekārtas darbības principiem, kā arī diskutētu par datu integrēšanu nacionālajos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas procesos un ilgtspējīgas resursu apsaimniekošanas risinājumiem Latvijā. Uzņēmums SIA “Laflora” ir parakstījis sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti par vienas no iekārtas izvietošanu "Drabiņu" kūdras ieguves laukos, tādējādi demonstrējot kūdras nozares ieinteresētību klimata pārmaiņu mazināšanā.

"Tiešie emisiju mērījumi ar virpuļplūsmas tehnoloģiju ir būtisks solis uz zinātniski pamatotu un caurspīdīgu oglekļa uzskaiti kūdras nozarē. Lepojamies, ka tieši Latvijā uzsākta pasaulē pirmās šāda veida iekārtas izmantošana, nostiprinot mūsu valsts pozīcijas kā inovāciju līderim dabas resursu ilgtspējas jomā," norāda Uldis Ameriks, SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs.

Sanāksmes laikā pētniecības komanda uzsvēra, ka kūdrāji ir Latvijas ainavas un ekonomikas neatņemama daļa, taču līdz šim emisiju vērtējumi lielā mērā balstīti uz vispārīgām starptautiskām vadlīnijām, nevis tiešiem, Latvijas apstākļiem specifiskiem mērījumiem. Tieši tādēļ jaunās iekārtas ieviešana ir būtisks pavērsiens, jo virpuļplūsmas metode nodrošina augstākās ticamības CO₂ plūsmu mērījumus, ko atzīst gan IPCC (IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories), gan Pasaules Meteoroloģijas organizācija. Jaunā tehnoloģija ļauj novērtēt, cik daudz CO₂ no kūdras nonāk atmosfērā un cik tiek piesaistīts, veidojot pilnīgi jaunu datu apjomu un izpratni par procesiem, kādi līdz šim Latvijā nav pastāvējuši.

Projekta vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Ģeoloģijas nodaļas profesors Normunds Stivriņš uzsver: "Pateicoties LU fonda un SIA "Mikrotīkls" atbalstam, mēs varam uzsākt mērījumus, kas līdz šim Latvijā nebija iespējami. Šī sadarbība ar uzņēmumiem ļauj pielietot zinātniskās metodes reālās ražošanas teritorijās un veicina datu uzkrāšanu, kas nepieciešami gan valsts, gan starptautiska līmeņa emisiju inventarizācijai un klimata mērķu sasniegšanai."

LaFlora iekārta.jpg
Inga Retiķe, LU EZTF Vides zinātnes nodaļas vadošā pētniece

LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas pētnieks Jānis Bikše papildina, ka "Šī iekārta ir ideāli piemērota CO2 aprites pētījumos ekosistēmas līmenī - tā darbojas 24/7, veicot 10 mērījumus sekundē un nepārtraukti sūta apstrādātus datus uz serveri, tāpēc varam sekot līdzi iekārtas darbībai attālināti."

Projekta ieviešana pozitīvi ietekmēs arī akadēmisko vidi. Jaunā iekārtu infrastruktūra stiprinās Latvijas Universitātes zinātnisko izcilību, paplašinās pētniecības iespējas un uzlabos vairākas LU studiju programmas, dodot studentiem iespēju apgūt modernas vides monitoringa metodes. 

Projektu īsteno Latvijas Universitāte ar LU Fonda un mecenāta “Mikrotīkls” atbalstu, un tā īstenošanas periods ir no 2025. gada 1. marta līdz 2027. gada 28. februārim. Projekta komandu veido profesors Normunds Stivriņš, vadošā pētniece Inga Retiķe un pētnieks Jānis Bikše.

saistītie raksti

pētījumi

Aicina uzņēmumus un pētniekus piedalīties superdatoru nākotnes noteikšanā Latvijā

Līdz 31. janvārim uzņēmēji, pētnieki un valsts pārvaldes pārstāvji aicināti piedalīties aptaujā; tajā iegūtie dati tiks izmantoti pirmajā stratēģiski nozīmīgajā pētījumā, kurā tiks kartētas Latvijas organizāciju lielo datu apstrādes un mākslīgā intelekta risinājumu vajadzības. Pētījums kalpos par p…

Rīgas Tehniskā universitāte

19. janvāris, 2026. gads

zinātne humanitārās zinātnes un māksla

Kam pieder apgaismība un zināšanas. Saruna ar LNB pētniekiem Maiju Treili un Paulu Daiju

 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) aizvadītā gada rudenī ir piedzīvoti programmas Latviešu grāmatai 500 kulminācijas pasākumi, Rīgas Grāmatu svētku laikā 24. oktobrī LNB Ziedoņa zālē tika parakstīts dokuments Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests, kas pieteica lasīšanas veic…

Dienas mediji

19. janvāris, 2026. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Latvijas Zinātņu akadēmija nosauc 2025. gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē

Ir noslēgusies Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2025. gadā iesniegto pieteikumu izvērtēšana. Konkursā kopumā tika vērtēti piecdesmit pieci pieteikumi: 25 – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās un medicīnas un veselības zināt…

Latvijas Zinātņu akadēmija

15. janvāris, 2026. gads

zinātne humanitārās zinātnes un māksla

Sabiedrības uzticēšanos var stiprināt, skaidrojot paveikto un koordinējot pārvaldes iestāžu darbu

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) zinātnieki pētījumā sabiedrības iesaistes un uzticības stiprināšanai iesaka labāk skaidrot paveikto iedzīvotājiem un koordinēt publiskās pārvaldes iestāžu darbu, saliedētības veicināšanai celt pilsonisko kompetenci, bet vei…

Latvijas Universitāte

9. janvāris, 2026. gads