Unikāls CO₂ monitoringa projekts Latvijas kūdrājos

Author
Inga Retiķe, LU EZTF Vides zinātnes nodaļas vadošā pētniece

1. decembris, 2025. gads

pētījumi zinātne

Uzsākts unikāls projekts “CO₂ aprites monitoringa attīstīšanai dabiskos un degradētos kūdrājos”, iezīmējot pagrieziena punktu Latvijas virzībā uz zinātniski pamatotu un caurspīdīgu oglekļa uzskaiti. Projekta mērķis ir izveidot Latvijā jaunākās paaudzes virpuļplūsmas (Eddy Covariance) monitoringa tīklu, kas ļaus mērīt oglekļa dioksīda (CO₂) plūsmas dabiskos un saimnieciski ietekmētos kūdrājos. Šī metode nodrošina tiešus un nepārtrauktus CO₂ plūsmu mērījumus starp zemes virsmu un atmosfēru, sniedzot augstas precizitātes datus par siltumnīcefekta gāzu apmaiņu. 

LaFlora.jpg
Inga Retiķe, LU EZTF Vides zinātnes nodaļas vadošā pētniece

Projekta uzsākšanas sanāksmē 14.novembrī, Kalnciema Kūdras namā pulcējās projekta īstenotāji un ieinteresētas puses, lai iepazītos ar jaunās iekārtas darbības principiem, kā arī diskutētu par datu integrēšanu nacionālajos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas procesos un ilgtspējīgas resursu apsaimniekošanas risinājumiem Latvijā. Uzņēmums SIA “Laflora” ir parakstījis sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti par vienas no iekārtas izvietošanu "Drabiņu" kūdras ieguves laukos, tādējādi demonstrējot kūdras nozares ieinteresētību klimata pārmaiņu mazināšanā.

"Tiešie emisiju mērījumi ar virpuļplūsmas tehnoloģiju ir būtisks solis uz zinātniski pamatotu un caurspīdīgu oglekļa uzskaiti kūdras nozarē. Lepojamies, ka tieši Latvijā uzsākta pasaulē pirmās šāda veida iekārtas izmantošana, nostiprinot mūsu valsts pozīcijas kā inovāciju līderim dabas resursu ilgtspējas jomā," norāda Uldis Ameriks, SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs.

Sanāksmes laikā pētniecības komanda uzsvēra, ka kūdrāji ir Latvijas ainavas un ekonomikas neatņemama daļa, taču līdz šim emisiju vērtējumi lielā mērā balstīti uz vispārīgām starptautiskām vadlīnijām, nevis tiešiem, Latvijas apstākļiem specifiskiem mērījumiem. Tieši tādēļ jaunās iekārtas ieviešana ir būtisks pavērsiens, jo virpuļplūsmas metode nodrošina augstākās ticamības CO₂ plūsmu mērījumus, ko atzīst gan IPCC (IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories), gan Pasaules Meteoroloģijas organizācija. Jaunā tehnoloģija ļauj novērtēt, cik daudz CO₂ no kūdras nonāk atmosfērā un cik tiek piesaistīts, veidojot pilnīgi jaunu datu apjomu un izpratni par procesiem, kādi līdz šim Latvijā nav pastāvējuši.

Projekta vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Ģeoloģijas nodaļas profesors Normunds Stivriņš uzsver: "Pateicoties LU fonda un SIA "Mikrotīkls" atbalstam, mēs varam uzsākt mērījumus, kas līdz šim Latvijā nebija iespējami. Šī sadarbība ar uzņēmumiem ļauj pielietot zinātniskās metodes reālās ražošanas teritorijās un veicina datu uzkrāšanu, kas nepieciešami gan valsts, gan starptautiska līmeņa emisiju inventarizācijai un klimata mērķu sasniegšanai."

LaFlora iekārta.jpg
Inga Retiķe, LU EZTF Vides zinātnes nodaļas vadošā pētniece

LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas pētnieks Jānis Bikše papildina, ka "Šī iekārta ir ideāli piemērota CO2 aprites pētījumos ekosistēmas līmenī - tā darbojas 24/7, veicot 10 mērījumus sekundē un nepārtraukti sūta apstrādātus datus uz serveri, tāpēc varam sekot līdzi iekārtas darbībai attālināti."

Projekta ieviešana pozitīvi ietekmēs arī akadēmisko vidi. Jaunā iekārtu infrastruktūra stiprinās Latvijas Universitātes zinātnisko izcilību, paplašinās pētniecības iespējas un uzlabos vairākas LU studiju programmas, dodot studentiem iespēju apgūt modernas vides monitoringa metodes. 

Projektu īsteno Latvijas Universitāte ar LU Fonda un mecenāta “Mikrotīkls” atbalstu, un tā īstenošanas periods ir no 2025. gada 1. marta līdz 2027. gada 28. februārim. Projekta komandu veido profesors Normunds Stivriņš, vadošā pētniece Inga Retiķe un pētnieks Jānis Bikše.

saistītie raksti

zinātne inovācija

Digitālie risinājumi kā atbalsts bērnu uztura jautājumos

Lai gan ir pieejamas gan nacionālas, gan starptautiskas uztura vadlīnijas, ikdienas lēmumi par bērna ēdināšanu bieži balstās nevis uz zinātni, bet uz tuvinieku pieredzi, sociālo mediju ieteikumiem vai ražotāju reklāmām. Tas rada situāciju, kurā jaunajiem vecākiem ir grūti orientēties pretrunīgajā i…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

21. janvāris, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Sabiedrības veselības institūta pētījums apliecina vakcinācijas nozīmi un izmaksu efektivitāti

Jauni Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta (RSU SVI) pētījuma rezultāti sniedz pārliecinošus ekonomiskus pierādījumus tam, ka vakcinācija ir ne tikai efektīvs sabiedrības veselības veicināšanas instruments, bet arī izmaksu ziņā pamatots ilgtermiņa ieguldījums Latvijas veselī…

Rīgas Stradiņa universitāte

21. janvāris, 2026. gads

sabiedrības veselība sadarbība zinātne

Zinātnieki pret ādas vēzi

Sirdsmiers dažās sekundēs – zinātnieki Latvijā rada ierīci ātrai ādas vēža diagnostikai Kad galvenais virzītājspēks bija vēlme palīdzēt cilvēkiem un atrast efektīvāko veidu, kā savlaicīgi atklāt ādas vēzi, jaunajiem pētniekiem no Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (…

Ketija Nuķe-Osīte | Līga Švāne | Jānis Basevičs

20. janvāris, 2026. gads

pētījumi

Aicina uzņēmumus un pētniekus piedalīties superdatoru nākotnes noteikšanā Latvijā

Līdz 31. janvārim uzņēmēji, pētnieki un valsts pārvaldes pārstāvji aicināti piedalīties aptaujā; tajā iegūtie dati tiks izmantoti pirmajā stratēģiski nozīmīgajā pētījumā, kurā tiks kartētas Latvijas organizāciju lielo datu apstrādes un mākslīgā intelekta risinājumu vajadzības. Pētījums kalpos par p…

Rīgas Tehniskā universitāte

19. janvāris, 2026. gads