Unikāls CO₂ monitoringa projekts Latvijas kūdrājos

Author
Inga Retiķe, LU EZTF Vides zinātnes nodaļas vadošā pētniece

1. decembris, 2025. gads

pētījumi zinātne

Uzsākts unikāls projekts “CO₂ aprites monitoringa attīstīšanai dabiskos un degradētos kūdrājos”, iezīmējot pagrieziena punktu Latvijas virzībā uz zinātniski pamatotu un caurspīdīgu oglekļa uzskaiti. Projekta mērķis ir izveidot Latvijā jaunākās paaudzes virpuļplūsmas (Eddy Covariance) monitoringa tīklu, kas ļaus mērīt oglekļa dioksīda (CO₂) plūsmas dabiskos un saimnieciski ietekmētos kūdrājos. Šī metode nodrošina tiešus un nepārtrauktus CO₂ plūsmu mērījumus starp zemes virsmu un atmosfēru, sniedzot augstas precizitātes datus par siltumnīcefekta gāzu apmaiņu. 

LaFlora.jpg
Inga Retiķe, LU EZTF Vides zinātnes nodaļas vadošā pētniece

Projekta uzsākšanas sanāksmē 14.novembrī, Kalnciema Kūdras namā pulcējās projekta īstenotāji un ieinteresētas puses, lai iepazītos ar jaunās iekārtas darbības principiem, kā arī diskutētu par datu integrēšanu nacionālajos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas procesos un ilgtspējīgas resursu apsaimniekošanas risinājumiem Latvijā. Uzņēmums SIA “Laflora” ir parakstījis sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti par vienas no iekārtas izvietošanu "Drabiņu" kūdras ieguves laukos, tādējādi demonstrējot kūdras nozares ieinteresētību klimata pārmaiņu mazināšanā.

"Tiešie emisiju mērījumi ar virpuļplūsmas tehnoloģiju ir būtisks solis uz zinātniski pamatotu un caurspīdīgu oglekļa uzskaiti kūdras nozarē. Lepojamies, ka tieši Latvijā uzsākta pasaulē pirmās šāda veida iekārtas izmantošana, nostiprinot mūsu valsts pozīcijas kā inovāciju līderim dabas resursu ilgtspējas jomā," norāda Uldis Ameriks, SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs.

Sanāksmes laikā pētniecības komanda uzsvēra, ka kūdrāji ir Latvijas ainavas un ekonomikas neatņemama daļa, taču līdz šim emisiju vērtējumi lielā mērā balstīti uz vispārīgām starptautiskām vadlīnijām, nevis tiešiem, Latvijas apstākļiem specifiskiem mērījumiem. Tieši tādēļ jaunās iekārtas ieviešana ir būtisks pavērsiens, jo virpuļplūsmas metode nodrošina augstākās ticamības CO₂ plūsmu mērījumus, ko atzīst gan IPCC (IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories), gan Pasaules Meteoroloģijas organizācija. Jaunā tehnoloģija ļauj novērtēt, cik daudz CO₂ no kūdras nonāk atmosfērā un cik tiek piesaistīts, veidojot pilnīgi jaunu datu apjomu un izpratni par procesiem, kādi līdz šim Latvijā nav pastāvējuši.

Projekta vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Ģeoloģijas nodaļas profesors Normunds Stivriņš uzsver: "Pateicoties LU fonda un SIA "Mikrotīkls" atbalstam, mēs varam uzsākt mērījumus, kas līdz šim Latvijā nebija iespējami. Šī sadarbība ar uzņēmumiem ļauj pielietot zinātniskās metodes reālās ražošanas teritorijās un veicina datu uzkrāšanu, kas nepieciešami gan valsts, gan starptautiska līmeņa emisiju inventarizācijai un klimata mērķu sasniegšanai."

LaFlora iekārta.jpg
Inga Retiķe, LU EZTF Vides zinātnes nodaļas vadošā pētniece

LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas pētnieks Jānis Bikše papildina, ka "Šī iekārta ir ideāli piemērota CO2 aprites pētījumos ekosistēmas līmenī - tā darbojas 24/7, veicot 10 mērījumus sekundē un nepārtraukti sūta apstrādātus datus uz serveri, tāpēc varam sekot līdzi iekārtas darbībai attālināti."

Projekta ieviešana pozitīvi ietekmēs arī akadēmisko vidi. Jaunā iekārtu infrastruktūra stiprinās Latvijas Universitātes zinātnisko izcilību, paplašinās pētniecības iespējas un uzlabos vairākas LU studiju programmas, dodot studentiem iespēju apgūt modernas vides monitoringa metodes. 

Projektu īsteno Latvijas Universitāte ar LU Fonda un mecenāta “Mikrotīkls” atbalstu, un tā īstenošanas periods ir no 2025. gada 1. marta līdz 2027. gada 28. februārim. Projekta komandu veido profesors Normunds Stivriņš, vadošā pētniece Inga Retiķe un pētnieks Jānis Bikše.

saistītie raksti

pētījumi digitalizācija

Uzsāks jaunu valsts pētījumu programmu latviešu valodas un kultūras attīstībai un saglabāšanai digitālajā vidē

Ministru kabinets otrdien, 16. jūnijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto valsts pētījumu programmu “Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes”. Programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas kultūras un latviešu valodas attīstību un saglabāšanu digitālajā vidē, veidojot re…

Izglītības un zinātnes ministrija

16. jūnijs, 2026. gads

tehnoloģijas pētījumi

FM&NT 2026 zinātniskā konference Rīgā pulcē 28 valstu ekspertus, lai runātu par funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju nākotni

Rīgā sākusies 16. starptautiskā konference “Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas” jeb FM&NT 2026. Pasākums četru dienu garumā norisināsies Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, pulcējot vairāk nekā 200 zinātniekus, inženierus, nozares pārstāvjus un politikas veidotājus no Eiropas un visas …

LU Cietvielu fizikas institūts

16. jūnijs, 2026. gads

zinātne

Rīgā notiks 2. starptautiskais transkulturālo studiju kongress “Dot un ņemt: “Kohēzijas tīklu” starpdisciplinārā telpa”

2. starptautiskais transkulturālo pētījumu kongress, ko īsteno trīs Eiropas universitātes – Latvijas Kultūras akadēmija Rīgā, Mačeratas Universitāte (Università di Macerata) Itālijā un Lēvenes Katoļu universitāte (KU Leuven) –  norisināsies Rīgā no 2026. gada 30. jūnija līdz 2. jūlijam. Š…

Latvijas Kultūras akadēmija

11. jūnijs, 2026. gads

zinātne

RTU pētnieki iesaistās inovatīva bateriju risinājuma izstrādē elektriskajam transportam

Elektriskajai mobilitātei turpinot strauji attīstīties visā Eiropā, tādi izaicinājumi kā ilgs uzlādes laiks, augstas izmaksas un vides ilgtspējas jautājumi joprojām kavē tās plašāku ieviešanu. Šo izaicinājumu risināšanā iesaistījušies arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki, piedaloties ar…

Rīgas Tehniskā universitāte

11. jūnijs, 2026. gads