Doktora darba vai disertācijas rakstīšana nav tikai tehnisks uzdevums – tā ir iespēja atklāt, pārvarēt izaicinājumus un sniegt ieguldījumu zinātnē. Strukturēts, loģiski veidots un saistoši prezentēts pētījums palīdz ne tikai labāk izprast pašam savu darbu, bet arī efektīvāk to komunicēt akadēmiskajā vidē un plašākai sabiedrībai. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotais zinātnes komunikācijas portāls researchLatvia apkopojis galvenos principus un praktiskus padomus, kas palīdzēs pētniekiem sagatavot skaidru, saprotamu un pārliecinošu zinātnisko darbu.
1. Skaidri definēti mērķi
Pirms sākt pētīt konkrēto jautājumu, ir jānosaka savi ilgtermiņa un īstermiņa mērķi. Ieteicams sev izvirzīt šādus jautājumus:
- Kāds ir manā pētījumā risināmais jautājums?
- Kādus soļus es veikšu, lai uz to atbildētu?
- Kā es definēšu rezultātus?
2. Literatūras pārskats – konteksta izprašana
Nopietna zinātniskā darbība prasa spēju orientēties esošajos pētījumos. Literatūras pārskatā:
- Jāapzinās galvenās teorijas un pētījumu virzieni.
- Jāidentificē nepilnības un jautājumi, kas vēl nav atrisināti.
- Jāparāda, kā konkrētais pētījums papildinās esošās zinātniskās zināšanas.
3. Skaidras metodoloģijas izstrāde
Pētījuma pamatā ir tā metodoloģija:
- Izmantotās metodes un pieejas apraksts.
- Metožu izvēles pamatojums.
- Pārskatāmas un atkārtojamas pieejas nodrošināšana.
4. Skaidra un strukturēta rezultātu prezentēšana
Kad dati ir apkopoti, tie ir jāprezentē sistemātiski:
- Rezultātu sakārtošana loģiskā secībā.
- Vizualizāciju, piemēram, diagrammu, tabulu un attēlu, izmantošana.
- Analīze un interpretācija, kas balstīta uz pierādījumiem.
5. Savu atklājumu analīze un sasaiste
Dziļāku izpratni var sasniegt, sasaistot savus rezultātus ar teorijām un iepriekšējiem pētījumiem:
- Saiknes meklēšana starp iegūtajiem datiem un esošajiem pētījumiem.
- Secinājumu izdarīšana un jaunas perspektīvas piedāvāšana.
6. Diskusija un sava darba iekļaušana plašākā akadēmiskajā diskursā
Pētījuma ietekme tiek noteikta pēc tā, cik labi tas iekļaujas un veicina zinātnisko diskusiju:
- Savu secinājumu salīdzināšana ar citu autoru darbu.
- Pierādījums tam, kā konkrētais pētījums bagātina vai apstrīd pastāvošās teorijas.
7. Pētījuma noslēgšana ar spēcīgiem secinājumiem
Labam zinātniskajam darbam ir loģisks noslēgums:
- Sava pētījuma nozīmīgāko aspektu izcelšana.
- Turpmāko pētījumu virzienu piedāvājums.
Piemēram, 2019. gadā Ph. D. Andrejs Krauklis ir ieguvis inženierzinātņu doktora grādu Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē. Šobrīd viņš ir IZM Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) vienības vecākais eksperts viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jautājumos.
“Ceļš līdz doktorantūras noslēgumam bija izaicinājumiem pilns, bet strukturēta pieeja un laba komanda bija izšķiroši faktori. Disertācijas rakstīšana prasīja daudz darba un pacietības, bet būtiska izrādījās sistemātiska pieeja – saraksti, algoritmi un blokshēmas palīdzēja strukturēt doktordarba uzbūvi. Svarīga loma bija arī komandai un sadarbībai ar kolēģiem, jo īpaši projektā, kas pievērsās kompozītmateriālu modelēšanai un testēšanai,” tā savā pieredzē dalās Ph. D. A. Krauklis.
“Man kā ķīmiķim-materiālzinātniekam izdevās veiksmīgi sadarboties ar citu inženierzinātņu doktorantu, kas rezultējās vairākās kopīgās publikācijās un dziļākā izpratnē par materiālu īpašībām dažādos līmeņos. Tas vēlreiz apliecina, ka doktorantūras procesā neatsverama ir ne tikai individuālā pieeja, bet arī spēcīga zinātniskā vide un sadarbība,” pauž inženierzinātņu doktors A. Krauklis.
Ar atbilstošu pieeju un neatlaidību zinātniskā darbība var būt ne tikai produktīva, bet arī aizraujoša.
Izstrādājot promocijas darbu vai disertāciju, ir būtiski uzturēt regulāru saziņu ar savu vadītāju un kolēģiem, jo konstruktīvs dialogs veicina ideju attīstību un palīdz risināt pētniecības procesā radušās problēmas. Efektīva laika plānošana un skaidra darba stratēģija ir fundamentāli priekšnosacījumi kvalitatīva pētījuma izstrādei.
Līdztekus individuālajam darbam nozīmīga loma ir arī zinātniskās kopienas atbalstam – kontaktu veidošana un aktīva līdzdalība konferencēs, semināros, starptautiskos projektos un aktivitātēs, piemēram, COST (European Cooperation in Science and Technology) programmas akcijās, kas ļauj paplašināt redzesloku, apmainīties ar viedokļiem un smelties iedvesmu turpmākajiem pētījumiem. Pētniecība ir nepārtraukts mācību process, kurā būtiska vieta ir arī kritiskajai domāšanai un atvērtībai jaunām perspektīvām. Nav jābaidās no konstruktīvas kritikas – tieši tā palīdz uzlabot un pilnveidot darbu, padarot to precīzāku un zinātniski nozīmīgāku.
Zinātne nav tikai fakti un dati – tā ir radošs un aizraujošs process, kas veicina inovācijas un sniedz ieguldījumu sabiedrības attīstībā un labklājībā. Tāpēc neatkarīgi no izaicinājumiem, ar kuriem pētnieks saskaras, ir svarīgi saglabāt entuziasmu un zinātkāri, jo tieši šīs īpašības virza zinātni uz priekšu un veido nākotnes atklājumus.
