Veselības aprūpes iestāžu atkritumi – drauds vai iespēja?

Latvijas Zinātnes padomes administrētais fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekts "Aprites ekonomikas risinājumi veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanā vides aizsardzības un sabiedrības veselības mērķu nodrošināšanai (Panacea)", ko īstenoja Rīgas Tehniskā universitāte, izceļas ar savu praktisko pielietojamību un iespēju veicināt sabiedrības veselības uzlabošanos un vides aizsardzību, izmantojot mūsdienīgus, zinātniski pamatotus risinājumus. Projekta vadītāja, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore, Jūlija Gušča uzsver, ka veselības aprūpes iestāžu atkritumu apsaimniekošana ir būtisks izaicinājums, jo nepareiza atkritumu pārvaldība var radīt nopietnus riskus videi un sabiedrības veselībai. Mūsdienās ir būtiski atkritumu apsaimniekošanas izaicinājumus skatīt caur aprites ekonomikas prizmu. 

Problēma, no kuras ir bail 

Šī projekta pamatmērķis bija paskatīties uz veselības aprūpes iestāžu atkritumiem kā uz resursiem, nevis uz kaut ko tādu, kas rada bīstamību un izraisa nepatiku. Pašlaik veselības aprūpes atkritumi tiek dezinficēti un tad nonāk atkritumu poligonā. Ik gadu poligonā nonāk ap 3000 tonnu atkritumu, tāpēc projekta ideja bija paskatīties, ko no šiem veselības aprūpes atkritumiem var darīt citu, lai samazinātu to negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī sniegt ekonomisko un sociālo labumu. Tā kā uz dažādu atkritumu šķirošanu un otrreizēju to pārstrādi sabiedrība arvien vairāk skatās nopietnāk, ir svarīgi aktualizēt arī jautājumu par veselības aprūpes iestāžu atkritumiem, par kuriem bieži vien mēs pat neaizdomājamies. 

Lielākais izaicinājums - Covid-19 pandēmija 

Projekta vadītāja, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore, Jūlija Gušča stāsta, ka projekta pieteikums tika iesniegts 3 dienas pirms pirmās Covid-19 pandēmijas mājsēdes izsludināšanas Latvijā. "Mēs nevarējām zināt, kā tas ietekmēs šo visu projektu, jo mūsu hipotēze bija, ka Covid-19 pandēmijas laikā veselības aprūpes iestāžu atkritumu daudzums pieaugs vēl vairāk, jo tiek vairāk tiek lietotas maskas, cimdi un citi aizsarglīdzekļi. Beigās sanāca tā, ka mūsu hipotēze nebija īsti patiesa, jo mājsēdes rezultātā medicīnas sistēma bija uz pauzes, līdz ar to bija arī manāms kritums veselības aprūpes iestāžu atkritumu apjomā. Tas bija kaut kas, ar ko mēs nerēķinājāmies, un tas deva jaunus izaicinājumus arī mūsu projektam," stāsta Jūlija. 

Covid-19 pandēmija kā trauksmes signāls 

Projekta vadītāja Jūlija Gušča skaidro, ka veselības aprūpes iestāžu atkritumu apsaimniekošana vienmēr ir bijusi tāda kā zināšanu un atbildības bedre, kur nav skaidrs, kas par to ir atbildīgs, kas būtu jādara un kā būtu pareizāk. Bet tad atnāca Covid-19 pandēmija un visu pateica priekšā. "Šī pandēmija visus pārliecināja par veselības aprūpes iestāžu atkritumu bīstamību un par to, ka mums ir jādomā risinājums. Ja mēs atceramies pirmo mājsēdi, pat sejas maskas katrs lika vairākos maisiņos, un šis ļoti labi parādīja to trauksmes signālu sabiedrībai kopumā", atceras Jūlija. 

Ko darīt? 

Pētījuma ietvaros tika veidota sadarbība ar diviem pārstrādes uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar veselības aprūpes iestāžu atkritumu apstrādi, kā arī ar vairākām slimnīcām. Pētījumam bija trīs galvenie virzieni: izprast, kādus produktus var ražot no veselības aprūpes iestāžu atkritumiem, kā samazināt to negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un kāda būs šī procesa labvēlīgā ietekme. "Mēs izmantojām aprites cikla novērtējuma metodi, kur skatījāmies dažādus scenārijus, sākot no atkritumu rašanās slimnīcā līdz to pārstrādei vai apglabāšana poligonā. Mēs izstrādājām vairākus scenārijus, ko varētu ražot no veselības aprūpes iestāžu atkritumiem, piemēram, skaņas izolācijas materiālus, hidroponikas (sistēma, kas ļauj augus audzēt bez augsnes, izmantojot ūdeni, kurā ir izšķīdušas barības vielas), kurināmo, un pētījām kāda būtu to ietekme uz vidi. Tad salīdzinājām vairākus scenārijus," skaidro Jūlija. 

Vai pārstrāde vienmēr ir tas labākais variants? 

Pārstrādes produktu analīze pierādīja, ka pārstrāde veselības aprūpes iestāžu atkritumus pārvērš vērtīgos produktos, un tas ir videi draudzīgāk, nekā to apglabāšana atkritumu poligonos. Taču, jebkurš ražošanas process prasa resursus un rada ietekmi uz apkārtējo vidi. Rezultāti atklāja, ka ekonomiski izdevīgākais risinājums ne vienmēr ir arī videi draudzīgākais. 

Ceļa karte nākotnei 

Viens no praktiskajiem pētījuma rezultātiem bija izveidotā ceļa karte jeb ceļvedis, kurā apkopotas galvenās atziņas un iespējamie scenāriji, lai turpmāk varētu efektīvi izmantot veselības aprūpes iestāžu atkritumus. Šī ceļa karte sastāv no 20 lapām, lai tā būtu viegli pieejama un saprotama gan lēmumu pieņēmējiem, gan potenciāliem investoriem. Tajā ir izskatīti seši dažādi scenāriji, tostarp atkritumu poligona scenārijs, kā arī iespējas izmantot veselības aprūpes iestāžu atkritumus, piemēram, hidroponiku elementu ražošanai, akustisko paneļu izstrādei, būvmateriālu ražošanai. Šis dokuments varētu kalpot kā vadlīnija gan Latvijas, gan starptautiskajiem lēmumu pieņēmējiem, lai izvērtētu, kā ar inovatīviem risinājumiem pārveidot problēmu par iespēju.  

Veselības aprūpes atkritumi ir vērtīgs resurss! 

Lai informētu sabiedrību par veselības aprūpes iestāžu atkritumu pārstrādes nozīmīgumu, tika veikta virkne aktivitāšu. Viena no nozīmīgākajām bija vides inženierzinātņu atklātais kurss, kurā piedalījās nozares profesionāļi. Jūlija atceras, ka pēc lekcijām cilvēki nāca klāt un teica: "Jā, katru reizi, ienākot slimnīcā es saprotu, ka tas nav vienkārši atkritums, bet gan resurss!" Tika rīkotas arī diskusijas ar lēmumu pieņēmējiem un uzņēmumu pārstāvjiem, lai veicinātu nozares dialogu. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī izglītībai un vairākās skolās notika lekcijas par veselības aprūpes iestāžu atkritumiem, kurās skolēniem no 1. līdz 9. klasei tika stāstīts par pētījumu un tā rezultātiem. Katrai vecuma grupai tika pielāgotas darbnīcas, lai veicinātu izpratni un interesi par vides jautājumiem. "Visas aktivitātes, ko mēs veicām, lai aktualizētu sabiedrībā jautājumu par veselības aprūpes iestāžu atkritumu ilgtspējīgo apsaimniekošanu, palīdzēja mums mainīt šo te attieksmi un saskatīt veselības aprūpes iestāžu atkritumos nevis problēmu, bet gan vērtīgu resursu. Šāda domāšanas maiņa bija viens no nozīmīgākajiem projekta ieguvumiem." 

Pētījuma rezultāti radīja cerību, ka veselības aprūpes iestāžu atkritumu pārstrādes nozare Latvijā var kļūt par nozīmīgu ieguldījumu videi un ekonomikai. "Veselības aprūpes iestāžu atkritumi ir vērtīgs resurss!" ar pārliecību saka projekta vadītāja Jūlija Gušča, "Mūsu mērķis bija parādīt, ka šie atkritumi var kļūt par resursiem, ja vien pieejam tiem ar atbildību un inovāciju garu!". 

Aprites ekonomikas risinājumi veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanā vides aizsardzības un sabiedrības veselības mērķu nodrošināšanai (Panacea) (lzp-2020/1-0299) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) programmā. Finansē Latvijas Zinātnes padome.