Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieki pēta, kā temperatūras svārstību laikā pasargāt bites, – pētnieki stropos ierīko materiālus, kas atstaro siltumu, palīdzot bitēm saglabāt vajadzīgo temperatūru. Šo trīs gadu projektu iesāka šovasar, un tā mērķis ir nākt talkā biškopjiem uzturēt bišu saimes un neradīt liekus tēriņus. Interesanti, ka stropi atrodas tepat Rīgā, uz Koksnes ķīmijas institūta jumta.
Uz institūta jumta izvietoti 36 bišu stropi – puse no tiem ir no koka, bet pārējie no putuplasta. Tā pētnieki salīdzina, kā bites jūtas atšķirīgā vidē. Pie katra bišu mitekļa ir pievienota ierīce un svari, kas palīdz noteikt stropa izmaiņas, tajā skaitā arī iekšējo temperatūru un mitrumu. Stropi ir sadalīti sešās grupās, par ko liecina to vāka krāsa. Tā ir arī lielākā pilsētas drava Latvijā.
Visdrīzāk – arī Eiropā un pat visā pasaulē, norādīja koksnes ķīmijas institūta vadošā pētniece Ulla Milbreta.
"Mums ir iekšā dažādi stropu ekranēšanas materiāli, ar ko mēs salīdzinām, kurš darbosies labāk, radot šo termosa efektu, lai bišu izstaroto siltumu labāk atstarotu un bitēm pa ziemu būtu mazāk jātērē enerģija, lai uzsildītu šo ziemas kamolu, kurā ir karaliene. Jo lielāki ir temperatūras zudumi pie straujām temperatūras svārstībām, jo vairāk atmirst kamola ārējās daļas un mazāka kļūst saime – tā var vai nu pilnībā sabrukt, vai arī pavasari sākt ļoti vāja un nespēt pēc tam attīstīties," norādīja pētniece.
Tā dēvētais ekranēšanas princips ir līdzīgs folijas segai – aukstā laikā neļauj nosalt, bet karstā – pārkarst. Mūsdienās vēl viens bīstams faktors bitēm ir siltās ziemas un arī siltie rudeņi, jo šajā laikā bitēm uzbrūk lapsenes, kuras neatrod citus kukaiņus, kas jau devušies ziemas miegā.
"Tas, kas agrāk tika minēts kā viena no parādībām, kas varētu ietekmēt, tagad kļūst par ārkārtīgi būtisku faktoru. Mēs paši esam piedzīvojuši, ka stropos, kas ir bez ekranēšanas, bez šīs izolācijas, saimes nespēj pretoties lapsenēm. Tas ir rudenī. Savukārt, ja ir silta ziema, bites var sākt pavasara izlidojumu daudz agrāk. Ja pēc tam atkal notiek strauji temperatūras kritumi, tad saime ir nosacīti apmulsusi un nespēj vairs savākties kamolā, nespēj uzturēt šo siltumu un arī nomirst," norādīja Milbreta.
Pētnieki bites vēros līdz pat 2028. gada maijam. Projektam kopumā paredzēts atvēlēt teju 95 tūkstošus eiro. Trīs ziemu ilgais pētījums ļaus iegūt drošākus datus – teic zinātniece Milbreta, solot pēcāk biškopjiem sagatavot ieteikumus. Turklāt trīs gadu laikā institūtā plāno izstrādāt materiālu stropiem, kas nebūs tik smags kā koks, bet izturīgāks par putuplastu.
Ziemas laikā Latvijā ik gadu mirst 14 % jeb vairāk nekā 15 tūkstoši bišu saimju, skaidroja Latvijas Biškopības biedrībā, kas bites monitorē kopā ar starptautisku projektu COLOSS.
Secināts, ka temperatūras svārstības nav galvenais kukaiņu miršanas iemesls. Biedrības vadītājs Valters Brusbārdis pauda: "Svarīgākie faktori, kādēļ bišu saimes mirst, ir neliels kaitēklis, ko sauc par varru un kas izraisa varrozi. Otrs, kas ir ļoti būtisks, ir barības kvalitāte, un trešais ir ģenētika. Šīs ir trīs pamatlietas, kas šobrīd mums ir vissvarīgākās, lai kvalitatīvi bišu saimes pārziemotu. Strops šobrīd, manuprāt, ir gana labi izstrādāts un pietiekami kvalitatīvs, lai bišu saimes labi pārziemotu."
Institūta plānoto jauno materiālu stropiem biedrībā labprāt gaida.
