European IP Helpdesk Bulletin 2025. gada jūnija numurā lasāma izvērsta intervija ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta (LIOS) Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāju un Rīgas Stradiņa universitātes profesori Maiju Dambrovu. Intervijā Maija dalās savā redzējumā par to, kā veiksmīgi savienot akadēmisko vidi ar industrijas vajadzībām, kā arī par to, kāda ir tehnoloģiju pārneses, inovāciju un sadarbības nozīme zinātnes ilgtspējā. Zinātniece ir spilgts piemērs tam, kā starpdisciplināra izglītība, starptautiska pieredze un uzņēmējdarbības izpratne var veicināt pozitīvas pārmaiņas pētniecībā un inovācijās.
Starp pētniecību un vadību
Maijai Dambrovai ir unikāla izglītības un profesionālā pieredze — viņa ir ieguvusi grādus ķīmijā, bioloģijā, farmācijas biozinātnēs, kā arī maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Šī kombinācija ļauj viņai būt “tulkam” starp zinātniekiem un uzņēmējiem, saprotot gan fundamentālās zinātnes loģiku, gan biznesa vajadzības.
Tehnoloģiju pārnese kā tilts uz reālo pasauli
Kā vadošā eksperte Eiropas projektā Alliance for Life un partnerībā ar Baltic Biomaterials Centre of Excellence, Maija Dambrova uzsver tehnoloģiju pārneses un starpdisciplinārās sadarbības nozīmi. Viņa ir aktīvi piedalījusies arī Code of Practice izstrādē, kas veltīta starpnieku lomai starp zinātni un industriju. “Tehnoloģiju pārnese sākas ar pašas tehnoloģijas esamību — ar inovatīvu, praktiski pielietojamu zinātnes rezultātu,” viņa saka, uzsverot, cik būtiska ir ideju komercializācija jau no pētniecības sākumposma.
Akadēmija un industrija – dažādas valodas
Viens no izaicinājumiem akadēmijas un industrijas sadarbībā, pēc Dambrovas domām, ir atšķirīgā komunikācija. “Zinātnieki mēdz sākt ar detaļām un nonākt pie secinājumiem beigās, savukārt industrijas pārstāvji vēlas dzirdēt īsu ‘jā’ vai ‘nē’ jau sākumā,” viņa skaidro. Tādēļ būtiski ir cilvēki, kas spēj pārtulkot zinātniskos pētījumus saprotamā valodā biznesa pārstāvjiem un otrādi.
Reputācija – galvenā valūta sadarbībā
Dambrova uzsver, ka ilgtermiņa sadarbība ar industriju iespējama tikai ar uzticēšanos. OSI gadījumā trešdaļa budžeta nāk no industrijas projektiem, un 75 % sadarbības partneru strādā ar institūtu jau vairāk nekā piecus gadus. Viņa arī min OSI spinoff uzņēmuma PrintyMed piemēru kā veiksmes stāstu, kas parāda, kā akadēmiskie pētījumi var pārtapt komerciāli dzīvotspējīgā uzņēmumā.
Līdzsvars starp fundamentālo un pielietojamo pētniecību
Intervijā Dambrova akcentē, ka zinātnes attīstībai jābūt vērstai arī uz sabiedrības vajadzībām. Tādēļ būtiski ir ieklausīties pacientu, gala lietotāju un industrijas pārstāvju pieredzē. “Nevar izdzīvot tikai ar publikācijām. Ir jāspēj radīt risinājumus reālai dzīvei,” uzsver zinātniece.
Nākotnes redzējums: vairāk sadarbības, vairāk starpnieku
Kā nākotnes izaicinājumu Dambrova min arī mākslīgā intelekta iesaisti intelektuālā īpašuma jautājumos un nepieciešamību pēc cilvēkiem, kuri spēj pārtulkot ES normatīvos dokumentus pētniekiem saprotamā veidā. “Ne visi laboratorijā zina, kas ir freedom to operate — un šīs nezināšanas dēļ institūts var zaudēt iespējas rīkoties ar savu izgudrojumu,” viņa saka, uzsverot tehnoloģiju pārneses speciālistu nepieciešamību katrā pētniecības institūtā.
Raksts European IP Helpdesk Bulletin lasāms: European IP Helpdesk Bulletin. No. 9, June 2025, Insights – Publications Office of the EU
