Zinātnieki izveido pārtiku lietošanai ekstremālos apstākļos

Author
Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio

5. marts, 2025. gads

Sadarbojoties vairākiem Latvijas pētniekiem, izstrādāti pārtikas produkti lietošanai ekstremālos apstākļos. Izmantojot liofilizācijas tehnoloģiju, pārtiku ir iespējams arī uzlabot, lai tā mazinātu miegainību, vai tieši otrādi – nomierinātu.

pvmx.jpg
Pārtika lietošanai ekstremālos apstākļos           Foto: Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio 

Lai tūristi, karavīri un jebkurš cits sarežģītos apstākļos nonācis cilvēks varētu pilnvērtīgi sevi pabarot, pētnieki no biznesa augstskolas "Turība", Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra izveidojuši speciālus pārtikas produktus.

Iniciatīva izstrādāt ekstremālām situācijām piemērotu pārtiku nāca no Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra puses,

jo karavīriem vajag tādas pārtikas pakas, kas ir vieglas, kas nav jāuzglabā īpašās temperatūrās, kā arī ir gatavas lietošanai uzreiz.

Vadmotīvs – viegli, ērti, ātri un pilnvērtīgi

Ar īpašu metodi produktus sasaldētā stāvoklī žāvē vakuumā, pēc tam sablenderē un sapresē batoniņos. Tādā veidā veselu ēdienreizi, kurā saglabājas arī maltītes uzturvērtība, var ielikt kabatā, skaidroja biznesa augstskolas "Turības" bakalaura programmas "Uzturs" direktore un uztura speciāliste Guna Bīlande.

"Karavīram ir ļoti svarīgi, ka visu ir iespējams ērti paņemt līdzi. Ja tas nav ieliekams kabatā, tad tas īsti neder karavīram. Attiecīgi šis ir viens no galvenajiem vadmotīviem, pēc kā mēs vadāmies – lai tas būtu viegli, ērti, ātri un joprojām pilnvērtīgi no uzturvērtības viedokļa, un kvalitatīvi."

pvmz.jpg
Pārtika lietošanai ekstremālos apstākļos        Foto: Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio

Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs Juris Ķiploks atklāja, ka ar šo tehnoloģiju ir iespējams arī uzlabot pārtikas devu, ko karavīri uzņem:

"Tā kā karavīri tomēr atrodas speciālos apstākļos, dažādos apstākļos, ir nepieciešamas arī kaut kādas pārtikas piedevas, kas pastiprina ne tik vien izturību, bet arī, teiksim, kognitīvās spējas – uztur zināmu mundruma līmeni, samazina miegainību vai īpašos gadījumos arī gluži otrādi ļauj nedaudz atslābināties."

To var izdarīt, batoniņam pievienojot, piemēram, uztura bagātinātājus, kofeīnu vai vitamīnus.

Projektu finansē abas universitātes un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs no iekšējiem līdzekļiem, un šobrīd izstrādātos produktus vēl testē un attīsta.

Taču pirmais, kuram bija izdevība šos batoniņus izmēģināt praksē, bija alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis, kurš janvārī devās ekspedīcijā uz Dienvidpolu. Intervijā Latvijas Televīzijai viņš jau stāstīja, ka priekšrocība bija batoniņa ērtais izmērs. Neskatoties uz to, tas spēja pilnvērtīgi pabarot, kad nomāca izsalkums. Arī garša esot tikpat laba kā svaigam produktam.

Pārveidot var gandrīz jebkuru produktu

Sublimācijas iekārtā var pārveidot gandrīz jebkuru pārtikas produktu. Liofilizācijas process sākas ar produkta sasaldēšanu – tā tas iekonservējas un saglabā savu formu. Pēc tam produktu ieliek iekārtā, kur ir liels vakuums un aukstums, tāpēc ūdens pāriet no ledus uz tvaika fāzi, neatstājot šķidrumu.

Šis process ļauj pagarināt uzglabāšanas termiņu līdz pat 25 gadiem un ievērojami samazināt produkta svaru, pastāstīja RTU vadošais pētnieks un sublimācijas laboratorijas vadītājs Jānis Baroniņš:

"Tipiski, teiksim, svaigos ābolos, augļos, dārzeņos ir aptuveni 80–90% ūdens, kas nozīmē, ka pēc viena kilograma šāda produkta liofilizācijas mums paliks aptuveni 100–200 grami gala produkta."

pvmv.jpg
RTU vadošais pētnieks Jānis Baroniņš un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs Juris Ķiploks
Foto: Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio

Šobrīd pētnieki testē arī civilās pārtikas – piemēram, plova, pankūku un makaronu – pārstrādi. Pašlaik civilās aizsardzības vajadzībām pārtiku saldē. Taču tam ir savi mīnusi – ja notiek elektroenerģijas pārrāvums, saldētavā vairs nevarēs ēdienu uzglabāt. Saldētajā pārtikā ir arī daudz ūdens, kas nozīmē, ka pārtika jāapēd salīdzinoši ātri, pirms tā sabojājas.

Savukārt uzglabājot liofilizētu pārtiku, šī problēma tiek novērsta.

Pārtiku var turēt istabas temperatūrā – ielikt plauktā vai somā –, un apēst arī pēc pieciem vai desmit gadiem.

Uztura speciāliste Bīlande uzsvēra – ņemot vērā agresorvalsti kaimiņos, nevar aizmirst, ka arī uzturs ir kritiski un stratēģiska svarīga lieta, par kuru zinātniekiem ir jādomā.

saistītie raksti

zinātne

Sākts pētījums par olu čaumalu un membrānu izmantošanu kalcija un kolagēna ražošanai

Olu čaumalas un membrānas parasti tiek uztvertas kā atkritumi, taču tajās slēpjas vērtīgas vielas, kuras iespējams pārvērst augstvērtīgos produktos. Lai to īstenotu, Latvijā uzsākts projekts "Olu čaumalas un olu membrānu morfoloģijas izpēte un izmantošana rūpnieciskā mērogā kalcija un kolagēna ražo…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

10. septembris, 2025. gads

zinātnes politika zinātne zinātnes komunikācija

Apstiprināta valsts pētījumu programma “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai”

Ministru kabinets (MK) šodien, 9. septembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto valsts pētījumu programmu (VPP) “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai”. Šīs VPP mērķis ir stiprināt latviešu valodu, kultūru un latvisko identitāti un  veicināt &nb…

Izglītības un zinātnes ministrija

9. septembris, 2025. gads

zinātne

LU Cietvielu fizikas institūtā noslēdzies CAMART² projekts

Ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu noslēdzies CAMART² projekts, kas astoņu gadu garumā tika īstenots programmas Horizon 2020 Teaming ietvaros. Projekta kopējais finansējums bija 30 miljoni eiro (15M EUR no ES un 15M EUR no nacionālajiem avotiem), un tā mērķis bija modernizēt Latvijas Universitātes…

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

9. septembris, 2025. gads

zinātne

LU pētnieki apspriež Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijus

Izstrādājot Latvijas attīstības stratēģijas “Latvija 2050” ietvaru, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir uzsākuši konsultācijas ar sociālajiem partneriem un ekspertiem par Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijiem. Pirmās konsultācijas ir notikušas š. g. 29. augustā ikgadējā “Ekonomistu apvienī…

Latvijas Universitāte

9. septembris, 2025. gads