Zinātniskiem pētījumiem lauksaimniecības jomā šogad no valsts atvēlēti deviņi miljoni eiro

Author
Sintija Ambote, Latvijas Radio

12. marts, 2025. gads

dabaszinātnes

Zinātniskiem pētījumiem lauksaimniecības jomā šogad no valsts atvēlēti deviņi miljoni eiro. Būtiska finansējuma daļa paredzēta tieši laboratoriju renovācijai un iekārtu nomaiņai. Savukārt kā prioritāri pētniecības virzieni izcelti augu veselība, ražība, vides aizsardzība, kā arī pārtikas kvalitāte un drošība. Kādus pētījumus plāno un kādus jau veic lauksaimniecības piesārņojuma jomā Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, skaidroja Latvijas Radio.

pxwj.jpg
Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes laboratorija. Foto: Sintija Ambote, Latvijas Radio
Ko zinātnieki pēta ūdens paraugos

"Mums priekšā šobrīd ir ūdeņu paraugi, kas ievākti mākslīgajos mitrājos pirms un pēc. Attiecīgi filtrējot šos paraugus mēs varam redzēt, kā šie mitrāji pilda funkciju samazināt transportēto daļiņu daudzumu," Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un ūdens resursu zinātniskās laboratorijas vadītājs Ainis Lagzdiņš rāda ūdens paraugos, kuros pēta dažādu videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu ietekmi uz ūdeņu kvalitāti.

Mākslīgie mitrāji ir cilvēka veidotas teritorijas, kas atdarina dabisko mitrāju funkciju dažādu notekūdeņu attīrīšanā, tostarp, no lauksaimniecības radītā piesārņojuma.

"Līdz šim mākslīgie mitrāji sevi ir parādījuši no vislabākās puses, tieši samazinot slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrācijas. Bet tas ir arī, protams, atkarīgs no mākslīgo mitrāju konstrukcijas, kādi ūdeņi tiek attīrīti, vai tie ir lauksaimniecības noteces, kas tiek ar drenu sistēmām apkopots un novadīts pēc tam uz vaļējām ūdenstecēm.

Vai otrs variants mēs pētām arī no mājdzīvnieku novietņu cietajiem segumiem savāktos lietus ūdeņus un attiecīgi, kā mēs varam attīrīt tos," stāsta Lazdiņš.

Katrā ziņā gan virszemes, gan pazemes plūsmas mitrājs, ja vien ir pareizi projektēts un būvēts, pēc viņa teiktā, ir viens no labākajiem pasākumiem ūdeņu kvalitātes uzlabošanai. "Šeit viens no ūdens paraugiem ir tas, kas ievākts pirms, un otrs ir ievākts pēc mākslīgā mitrāja. Līdz ar to jau vizuāli mēs varam redzēt šīs atšķirības ūdeņu kvalitāte un, protams, ķīmiskais sastāvs parāda arī to, ka tās ir ievērojamas atšķirības," skaidro zinātniskās laboratorijas vadītājs.

 

pxw7.jpg
Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes laboratorija. Foto: Sintija Ambote, Latvijas Radio

Minētie ūdens paraugi ņemti vienā no mākslīgo mitrāju pētījuma vietām Jelgavas novadā, bet Lauksaimniecības noteču monitoringa paraugi tiek ņemti kopumā ap 60 vietās Latvijā, jo daudzviet atšķiras lauksaimnieciskās darbības intensitāte, kā arī meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Monitorings norit jau vairāk nekā 20 gadus, un dati liecina, ka upēs pakāpeniski palielinās slāpekļa savienojumu koncentrācija, bet krītas fosfora savienojumu klātbūtne.

"Mēs redzam dažādu lauksaimniecības prakšu ietekmi uz ūdeņu kvalitāti. Piemēram, vienā no pētījuma vietām mums ļoti dažādi kultūraugi, kas pēdējos gados tiek sēti, un ir minimālā augsnes apstrāde ieviesta, un mēs redzam, ka tā bija viena no tām vietām, kur samazinājās slāpekļa savienojumu koncentrācija. Tajā pašā laikā mēs redzam atkal cita pētījuma kontekstā, ka, uzlabojot augsnes PH, mēs varam uzlabot kultūraugu ražību un arīdzan slāpekļa piesaistes spēju.

Tādējādi mēs uzlabojam gan ražu, gan ūdeņu kvalitāti. Un tad vēl, ja mēs paskatāmies šo īpaši jutīgo teritoriju upes, tur ir Vilce, Vircava, Tērvete, Īslīce, Platone, Svēte, Daumantu grāvis, ja tad šeit tās vērtības ir pārsvarā ļoti tuvu nullei, kas rāda to, ka šajās vietās nitrātu koncentrācijām ir tendence būt stabilām, tās ne palielinās, ne samazinās," stāsta Lazdiņš.

9 miljoni pētījumiem, tostarp laboratoriju iekārtām

Šiem un citiem pērn veiktiem lauksaimniecības nozares pētījumiem piektdien paredzēta arī plašāka prezentācija Zemkopības ministrijā (ZM). Tikmēr valdība aizvadītajā nedēļā piešķīra deviņus miljonus eiro šī gada lauksaimniecības pētījumiem, tostarp laboratoriju iekārtu iegādei.

ZM norāda, ka līdz ar klimata pārmaiņām prioritārie pētījumu virzieni saistīti ar inovatīvām audzēšanas tehnoloģijām, lai palielinātu ražīgumu, uzlabotu augu veselību un noturību pret kaitēkļiem un slimībām, kā arī aktuāli pētījumi par videi draudzīgu lauksaimniecības praksi un pārtikas kvalitāti. Savukārt Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātņu prorektors Gatis Vītols kā būtisku pētniecības virzienu patlaban iezīmē arī pārtikas drošību.

"Vēl viens pētījumu virziens, kur mums noteikti jāpievērš uzmanība, kas, man liekas, mūsu sabiedrībai ir ļoti aktuāls, ir pārtikas neatkarība –  pēc iespējas vairāk saražot pašiem pārtiku,

īpaši ņemot vērā mūsu ģeopolitisko situāciju un iespējas, ka varētu pārrauties kāds imports no blakus valstīm, un tad kādā veidā mēs izdzīvosim šos laikus," teic Vītols. Viņaprāt, mēs diemžēl Latvijā esam diezgan atkarīgi no importa, un vajadzētu fokusēties uz pašpietiekamību lauksaimniecības praksēs. "Tas, ko mēs sējam, ko mēs darām ar ievākto ražu. Un pārtikas drošība ļoti aktuāla tēma, jo tu vari pirkt ieročus, cik gribi, bet, ja nebūs ar ko pabarot to kareivi, tajā momentā būs, kā būs," viņš piebilda.

Tāpat pārtikas drošības jomā būtisks arī finansējums selekcijas programmai, jo te runa ir par  tieši mūsu apstākļiem radītām un pārbaudītām šķirnes. Šim mērķim no valsts šogad kopumā atvēlēti četri miljoni eiro.

saistītie raksti

dabaszinātnes pētījumi

Liepājā aktualizē mikroplastmasas piesārņojumu

Mikroplastmasa ir viens no bīstamākajiem un arī biežākajiem piesārņojuma veidiem visā pasaulē. Pasaules vides dienā Liepājas pludmalē katram pašam bija iespēja novērtēt, cik daudz mikroplastmasas šobrīd ir jūras krastā, un uzzināt arī to, kā to var savākt.  Apbruņojušies ar akcijas r…

TV Kurzeme

8. jūnijs, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Eiropā uzsāks 24 jaunus bioekonomikas projektus: starp tiem arī projekts FIBRIX, kura īstenošanā piedalīsies Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

Circular Bio-based Europe Joint Undertaking (CBE JU) izziņojis 24 jaunus projektus, kuru mērķis ir veicināt inovācijas bioekonomikā un paplašināt aprites bioresursos balstītu risinājumu ieviešanu Eiropā. Kopējais investīciju apjoms sasniedz 172 miljonus eiro, aptverot aktivitātes no pirmo industriā…

Latvijas Zinātnes padome

29. maijs, 2026. gads

sabiedrības veselība science dabaszinātnes

Latvijas zinātnieki veidos digitālo dvīni: Inovatīvs modelis slimību un piesārņojuma prognozēšanai

Latvijas zinātniskajā vidē ir uzsākts ambiciozs projekts, kura mērķis ir izstrādāt modernu digitālo modeli jeb “digitālo dvīni”. Šis tehnoloģiskais risinājums ļaus precīzāk nekā jebkad agrāk prognozēt dažādu slimību izplatību un vides piesārņojuma riskus, izmantojot jaunākās paaudzes datu apstrādes…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

22. maijs, 2026. gads