Aprīļa personība Artūrs Škute: ar rūpēm par Latvijas bioloģiskajiem resursiem 

Author
research Latvia

14. aprīlis, 2025. gads

dabaszinātnes

Ūdens resursu aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana kļūst arvien aktuālāka gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā sniedz Daugavpils Universitātes (DU) profesors Dr. biol. Artūrs Škute, kurš jau vairāk nekā trīsdesmit gadus veltījis pētniecībai, akadēmiskajam darbam un Latvijas dabas resursu saglabāšanai.  

DU ir kļuvusi par nozīmīgu pētniecības centru Latvijā, īpaši dzīvības zinātņu jomā Profesora A. Škutes vadībā DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūtā izveidota spēcīga pētnieciskā vide, kas piesaista gan vietējos, gan ārvalstu studentus un zinātniekus. Zinātnieka pētījumu lauks ir galvenokārt saistīts ar ūdens bioloģisko resursu aizsardzību un to ilgtspējīgu izmantošanu – tēmām, kas kļuvušas būtiskas klimata pārmaiņu un vides degradācijas apstākļos. 

Viens no profesora aktuālākajiem virzieniem ir darbs ar reto un aizsargājamo sugu saglabāšanu. Zinātnieks ar savu komandu ir aktīvi iesaistīts starptautiskā projektā, kas veltīts Eiropas Purva bruņurupuča (Emys orbicularis) pētniecībai – senai un apdraudētai sugai, kuras vēsture stiepjas līdz pat dinozauru laikmetam. Purva bruņurupucis ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā kā kritiski aizsargājama suga. “Ir aizraujoši iedomāties, kā šie dzīvnieki šeit dzīvojuši senatnē. Purva bruņurupucis faktiski ir dinozauru laikabiedrs – viņi eksistēja jau sen pirms Homo sapiens parādīšanās,” skaidro bioloģijas zinātņu doktors A. Škute. 

Savā darbā profesors uzsver arī izglītības nozīmi, proti, viņa lekcijās svarīgi ir ne vien nodot zināšanas, bet arī iedvesmot.“Mana pamata izglītība ir bioloģijas un ķīmijas skolotāja specialitātē, taču šodienas zinātniskā bāze ir ievērojami attīstījusies – mūsu rīcībā ir pieejamas unikālas pētniecības tehnoloģijas,” stāsta DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors Artūrs Škute. Viņš uzsver, cik būtiski ir lekcijās ne tikai nodot zināšanas, bet arī radīt interesi par globāli nozīmīgiem jautājumiem. “Ne visi ir gatavi doties purvā vai ienirt ezerā – dažus vairāk saista laboratorijas vide un precīzās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību iespējams atklāt dzīvības un nāves noslēpumus.” 

Profesora Artūra Škutes profesionālais dzīvesgājums ir iedvesmojošs piemērs tam, kā zinātne, augstākā izglītība un dabas aizsardzība var savīties vienotā misijā – atklāt, saprast un saglabāt mūsu vidi nākamajām paaudzēm. 

______

Par “Zinātnes kalendāru 2025” 

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, un researchLatvia komanda. 

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

saistītie raksti

dabaszinātnes

Vairāku valstu pētnieki cenšas saprast, kādēļ Baltijas jūras ūdens kļūst brūnāks

Rīgas līcis nav vienīgais, kurā ūdens kļūst brūnāks. Šī problēma aktuāla arī pie Somijas krastiem un pat Ziemeļjūras baseinā. Tādēļ pētnieki uzsākuši apjomīgu projektu, kurā plāno dalīties ar visos institūtos pieejamajiem datiem un izmantot tos, lai rastu risinājumu, Latvijas Radio raidījumā "Zinām…

LSM.lv Dzīvesstila redakcija

26. augusts, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

LU CFI jauns Horizon Europe projekts ilgtspējīgai bateriju pārstrādei

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir kļuvis par daļu no jauna Horizon Europe projekta CIRCULOOP (High-Throughput Circular Closed-Loop Direct Recycling for Low-Value Battery Chemistries in European Gigafactories). Ar BATT4EU partnerības atbalstu tiek uzsākts trīs gadu darbs…

Latvijas Universitāte

21. augusts, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

Vidusskolēniem iespēja izstrādāt ZPD kopā ar Latvijas vadošajiem enerģētikas pētniekiem

Skolēniem, kuri plāno izstrādāt zinātniski pētniecisko darbu un interesējas par enerģētikas, fizikas, inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju vai mākslīgā intelekta tēmām, aicināti izmantot iespēju sadarboties ar Latvijas vadošajiem pētniecības centriem Šveices-Latvijas sadarbības programmas "Lie…

Latvijas Zinātnes padome

14. augusts, 2026. gads

dabaszinātnes

Ko īsti nozīmē koku selekcija Latvijā?

Koku selekcija Latvijā nav stāsts par ģenētiski modificētiem “mākslīgiem” kokiem, bet gan par ilgstošu un mērķtiecīgu labāko koku atlasi. Lai gan vārdi “kloni”, “ģenētika” un “selekcija” publiskajā telpā nereti rada liekus pārpratumus, mežsaimniecībā tas visbiežāk nozīmē ko daudz vienkāršāku - izvē…

apollo.lv

13. augusts, 2026. gads