APRIORA atzīts par iniciatīvu ES misijas “Atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus” ietvaros

Author
Latvijas Hidroekoloģijas institūts

10. augusts, 2026. gads

dabaszinātnes

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekts APRIORA, kurā piedalās Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki, ir oficiāli atzīts par Eiropas Savienības misijas “Atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus līdz 2030. gadam” (EU Mission “Restore our Ocean and Waters by 2030”) hartas iniciatīvu (Mission Charter Action). Šī atzinība apliecina projekta ieguldījumu jūras un saldūdens ekosistēmu aizsardzībā, ūdens piesārņojuma mazināšanā un datos balstītas ūdens apsaimniekošanas veicināšanā. ES misijas mērķis ir līdz 2030. gadam aizsargāt un atjaunot Eiropas okeānus, jūras un iekšējos ūdeņus.

frank-mckenna-OD9EOzfSOh0-unsplash.jpg
Ilustratīvs attēls. Autors: Frank Mckenna, unsplash.com

Viena no būtiskām ūdens vides problēmām ir farmaceitiski aktīvo vielu un citu mikropiesārņotāju nonākšana vidē ar attīrītajiem notekūdeņiem. Tradicionālās notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas ne vienmēr spēj šīs vielas pilnībā aizturēt, tādēļ tās var nonākt upēs, ezeros un Baltijas jūrā. APRIORA projektā tiek izstrādāta pieeja, kas apvieno piesārņojuma monitoringu, modelēšanu un daudzfaktoru riska novērtējumu. Projekta ietvaros izveidots arī brīvi pieejams ģeogrāfiskās informācijas sistēmas rīks, kas ļauj vizualizēt piesārņojuma datus, sagatavot reģionālas potenciālā riska kartes un veikt riskā balstītu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu prioretizēšanu, kas balstās uz risku izvērtējumu, lai identificētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurām uzlabojumi būtu nepieciešami vispirms. Izstrādātā pieeja tiek pārbaudīta piecos upju sateces baseinos Somijā, Vācijā, Latvijā, Polijā un Zviedrijā.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta uzdevumi projektā ir saistīti ar vides, antimikrobiālās rezistences un cilvēku veselības risku izvērtēšanas koordinēšanu. LHEI pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālistiem piedalās arī Latvijas pilotpētījumā par farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu, tā modelēšanu un teritoriju identificēšanu, kurās piesārņojuma risks varētu būt visaugstākais. Būtiska projekta daļa ir arī iegūto zināšanu nodošana vides aizsardzības institūcijām un ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem. Iegūtais ES misijas hartas iniciatīvas statuss palielina APRIORA iegūto rezultātu redzamību Eiropas līmenī un atpazīstamību plašākā organizāciju un iniciatīvu kopienā, kas sadarbojas ūdens ekosistēmu atjaunošanā un piesārņojuma samazināšanā.

Projekta rezultāti un to turpmākās izmantošanas iespējas tiks apspriesti APRIORA noslēguma konferencē 2026. gada 14. un 15. septembrī Helsinkos (Somijā). APRIORA projekts tiek īstenots no 2023. gada novembra līdz 2026. gada oktobrim ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas atbalstu un tā vadošais partneris ir Rostokas Universitāte.

saistītie raksti

dabaszinātnes

Pie Akmeņraga bākas var iztaustīt un iepazīt Baltijas jūras zemūdens ainavu

Iepretī Akmeņraga bākai morēnas pacēlumi veido Eiropas Savienībā aizsargājamo biotopu "Akmeņu sēkļi jūrā", kas ir viens no nozīmīgākajiem aizsargājamiem biotopiem Baltijas jūrā. Unikālais zemūdens reljefs veidojies ledāja darbības rezultātā. Ikdienā tas ir paslēpts zem ūdens un nav viegli…

Dace Kreijere, lsm.lv

25. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes

Latvijas polārpētnieki atgriezušies no jau trešās ekspedīcijas Grenlandē

Šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Ģeoloģijas nodaļas zinātnieki veica Kānākas ledus kupola Fan izvadledāja pētījumus. Mēnesi ilgā ekspedīcijā Grenlandes ziemeļrietumos, kas īstenota ar Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētī…

Latvijas Universitāte

21. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunikācija

300 gadus sens pigments pret radioaktīvo cēziju - LU zinātnieku risinājumi

Vairāk nekā 300 gadus Prūsijas zilais pazīstams kā spilgts pigments mākslā, ko izmantojuši tādi pasaulslaveni gleznotāji kā Vinsents van Gogs, taču mūsdienās šis savienojums nonācis pavisam citā pētniecības laukā. Latvijas Universitātes (LU) zinātniskais līdzstrādnieks un doktorants Uģis Eismonts p…

Radio SWH TV sadarbībā ar "Rietumu Banku" un Latvijas Universitātes fondu

18. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunik

Kāpēc savvaļas bites ir svarīgas arī lauksaimniecībai? Raidījumam "Latvija zinātnē" sākusies jaunā sezona

Latvijā sastopamas aptuveni 300 bišu sugas, taču tikai viena no tām – Eiropas medus bite – cilvēkiem ir vislabāk zināma, jo tā saistās ar stropiem un medus ieguvi. Pārējās sugas ir savvaļas bites, par kuru izplatību un ekoloģiskajām vajadzībām joprojām zināms salīdzinoši maz. Savvaļas bišu pētniece…

Radio SWH TV sadarbībā ar "Rietumu Banku" un Latvijas Universitātes fondu

17. septembris, 2026. gads