Ceļojošā izstāde "Zinātne Latvijai 2025" aplūkojama Ventspils koncertzālē "Latvija"

Author
researchLatvia

2. jūnijs, 2025. gads

personība zinātnes komunikācija pētījumi

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā ceļojošā izstāde "Zinātne Latvijai 2025" sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu devumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Līdz 25. jūnijam šī daudzveidīgā ekspozīcija būs aplūkojama koncertzālē “Latvija”, Lielajā laukumā 1, Ventspilī, īpaši akcentējot Ventspils Augstskolas (VeA) ieguldījumu starptautiski konkurētspējīgas pētniecības attīstīšanā. 

Divpadsmit zinātnes izcilības, pārstāvot 12 vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, apliecina Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību Eiropas Pētniecības telpā. Sadarbībā ar zinātnes komunikācijas platformu researchLatvia kalendārs un izstāde “Zinātnei Latvijai 2025” atspoguļo Latvijas zinātnieku pētītos jautājumus, kas ietekmē mūsu sabiedrību, vidi un kultūru. Jūnijā īpaši tiek izcelts VeA pienesums pētniecībā un tās nozīmei zinātnes attīstīšanā.  

Ventspils_izstade_Zinatne_Latvijai_2025.png

"Vislielāko gandarījumu pētniecībā man sagādā brīži, kad redzu, ka mans neatlaidīgais ikdienas darbs vainagojas ar raksta publicēšanu, jaunas projekta idejas radīšanu, veiksmīgas sadarbības īstenošanu un sekmīgu zināšanu pārnesi studentiem," pauž Mg. sc. comp. Karina Šķirmante, VeA Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošā pētniece, doktorante. 

Katrs no zinātniekiem pārstāv savu unikālo pētniecības jomu, tostarp horeomuzikoloģiju, valsts aizsardzību un drošību, farmakoģenētiku, reto un aizsargājamo sugu aizsardzību, ūdenstilpju aizaugšanas samazināšanu, komētu un to aktivitātes pētniecību, mākslas zinātni, imitējošo modelēšanu, modernās sabiedrības iekšējo loģiku no filozofijas skatījuma, kultūru, kā arī grāmatniecību, bibliotēkzinātnes un rakstītā vārda vēsturi.  

Visa gada garumā ceļojošo izstādi varēs apskatīt dažādās augstākās izglītības iestādēs, kā arī citās sabiedriskajās un kultūrvietās visā Latvijā. Skenējot kvadrātkodus, ikviens interesents varēs noskatīties visus 12 videostāstus. Šī iniciatīva ne vien veicina zinātnes atpazīstamību, bet arī stiprina sabiedrības saikni ar zinātni. 

12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā: 

  • Dr. art.  Diāna Zandberga (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zinātniskā un radošā darba prorektore, Latvijas mākslas augstskolu kopīgās profesionālā doktora studiju programmas mākslās direktore, pianiste); 
  • Dr. sc. pol. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, asociētais profesors); 
  • Dr. biol. Renāte Ranka (Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece); 
  • Dr. biol. Artūrs Škute (Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors);   
  • Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore); 
  • Mg. sc. comp. Karina Šķirmante  (VeA Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošā pētniece, doktorante);    
  • Art. D. Ansis Rozentāls (Latvijas Mākslas akadēmijas docents, IT speciālists, gleznotājs);   
  • Ph. D. Oskars Java  (Vidzemes Augstskolas Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors, pētnieks); 
  • Dr. phil. Raivis Bičevskis (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors  filozofijas, ētikas un reliģijas nozares sociālās filozofijas apakšnozarē); 
  • Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs (Rīgas Tehniskā universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors); 
  • Ph. D. Baiba Tjarve (Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītājas vietniece, vadošā pētniece); 
  • Mg. art., Mg. soc. Dagnija Baltiņa (Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore, doktorante). 

Mūsdienu zinātne iedvesmo, pārsteidz un veido zināšanu sabiedrību! Lai Gaismas pils, Latvijas zinātnes, mākslu un kultūras, kā arī lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu sniegums turpina mūs visus iedvesmot – meklēt, radīt un augt!  

 

Zinātnes kalendārs ir izstrādāts IZM realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital”, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, piedaloties researchLatvia radošajai komandai. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Oktobra personība Gints Šmits: dabas iedvesmots materiāls nākotnes medicīnai

Kā vadošais pētnieks un Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratorijas vadītājs Nacionālajā pētniecības un inovācijas institūtā (NIRI) Dr. chem. Gints Šmits strādā bioloģiski iedvesmotu risinājumu izstrādē ķīmijas, biotehnoloģijas un biomateriālu jomās. Viņa pētījumi vērsti uz to, kā dab…

researchLatvia

12. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija zinātnieku pieredzes stāsti

No gēnu pētnieces Kembridžā līdz Latvijas čempionei maratonā – Anna Kļučņika

Ir cilvēki, kuru profesionālā un ikdienas dzīve šķietami rit pilnīgi atšķirīgās pasaulēs. Annai Kļučņikai viena no tām ir laboratorija Kembridžā, kur viņa strādā ar šūnu un gēnu rediģēšanas tehnoloģijām, otra – maratona trase. Abas vieno pacietība, izturība un spēja ilgstoši virzīties pretim m…

Annija Beire "latviesi.com"

8. oktobris, 2026. gads