Ceļš uz pētniecību caur mūziku un mākslu: Ievas Ginteres stāsts

Author
Izglītības un zinātnes ministrija

11. februāris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Vidzemes Augstskolas (ViA) vadošā pētniece Ieva Gintere ir cilvēks, kurā satiekas teorētiska domāšana, radošums un gatavība mācīties jauno. Viņas ceļš uz zinātni sācies mūzikā – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur iegūts doktora grāds muzikoloģijā. Taču, lai gan profesionālā izglītība saistīta ar mūziku, Ieva apzināti izvēlējās pētnieces ceļu. Mūzika un māksla no viņas dzīves nav pazudusi – tās kļuvušas par viņas galveno pētījuma lauku arī pēcdoktorantūras programmā.

Ieva Gintere.jpg
Foto: Dana Dreimane

Ieva neslēpj, ka lēmumu par savu profesionālo ceļu savulaik pieņēma pragmatiski un, galvenais, balstoties godīgā pašvērtējumā. Viņa apzināti izvēlējās jomu, kurā viņas stiprās puses var pilnvērtīgi realizēties.

"Lai gan mūzika ir viena no manām kaislībām, es gluži vienkārši nejutos pietiekami talantīga, lai profesionāli spēlētu orķestrī vai veidotu izpildītājmākslinieces karjeru. Tajā pašā laikā es skaidri apzinājos citas savas stiprās puses – man ir izteikti teorētisks prāts un dabiska interese par pētniecību. Mani nebaida darbs vienatnē – man patīk koncentrēties, lasīt, domāt un rakstīt. Pētniecība tādējādi šķita loģiska izvēle," viņa stāsta.

Pētīt to, kas vēl nav izpētīts

Ievas akadēmiskā interese ir vērsta uz 21. gadsimta laikmetīgo estētiku – attēliem, skaņām, audiovizuāliem darbiem un kultūras artefaktiem, kas raksturo mūsu laiku. Viņa uzsver, ka tieši pēdējās desmitgades mākslā un kultūrā vēl ir salīdzinoši maz aprakstītas. Šajā pētījumu laukā Ieva meklē saiknes starp mākslas vēsturi un šodienu: kas ir pavisam jauns, kas ir senas idejas turpinājums un kā idejas laika gaitā transformējas.

Viens no viņas pašas minētiem piemēriem ir “kļūdas” un “troksnis” kā estētiski paņēmieni. Ja reiz tie kādā mākslas darbā vai mūzikas skaņdarbā bija joks vai provokācija, šodien tie kļuvuši par pilnvērtīgu mākslas valodu.

Starptautiskā sadarbībā taps digitālā izstāde

Šobrīd Ieva īsteno pēcdoktorantūras projektu “Digitālo mākslas spēļu attīstība un prāta ekoloģija 21. gadsimtā (EcoMind)” (Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/009). Projekts norisinās Vidzemes Augstskolā sadarbībā ar Orleānas Mākslas un dizaina augstskolu Francijā (École Supérieure d’Art et de Design d’Orléans) un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolu RISEBA.

Ievas vadībā projektā iesaistīti arī studenti no visām trim augstskolām, kuri apgūst virtuālās realitātes tehnoloģijas. Projekts paredz virkni aktivitāšu, taču tā praktiskais rezultāts būs virtuāla laikmetīgās mākslas izstāde “EcoMind” – digitāla izstāde, kurā tiks eksponēti Latvijā tapuši 21. gadsimta jauno mediju mākslas darbi, kuru tematiskais fokuss ir ekosistēma un vide. Ieceres īstenošanā Ieva pauž pateicību ViA virtuālās realitātēs laboratorijai, kā arī asociētajam profesoram Arnim Cīrulim personīgi.

Projektā būtiska ir arī digitālo prasmju attīstīšana un darbs ar studentiem. Ieva atzīst, ka tieši mācīšanās ir viens no lielākajiem ieguvumiem: pētniece apgūst digitālā dizaina un programmēšanas pamatus, strādā ar virtuālās realitātes vides veidošanu un ciešāk sadarbojas ar tehnoloģiju speciālistiem. Viņasprāt, tas ir virziens, bez kura mūsdienās vairs nevar iztikt: humanitāro zinātņu pētniekiem arvien biežāk jāspēj strādāt arī digitālajā telpā.

Pēcdoktorantūra kā iespēja izaugsmei

Ieva ir viena no pētniecēm, kas pēcdoktorantūras iespēju izmantojusi jau otro reizi, un programmu vērtē kā būtisku atbalstu akadēmiskajai izaugsmei: "Šī programma ir stabils pamats tālākai akadēmiskai karjerai. Tā nav tikai finansējums, bet arī laiks un strukturēta vide, lai saprastu, kā darbojas zinātniskā vide. Tas ir starta kapitāls jaunajam pētniekam – neko labāku nevar gribēt!"

Viņa uzsver, ka trīs gadu laikā, pateicoties programmas sniegtajām iespējām, iespējams ne tikai īstenot savu zinātnisko ieceri, bet arī iemācīties akadēmiskās “spēles noteikumus” – kā veidot publikācijas, kā attīstīt sadarbības, kā strukturēt savu zinātnisko ceļu.

Ieva neslēpj, ka pētniecība, viņasprāt, ir joma un profesija, kas jāizvēlas ciešā saistībā ar savu personību un raksturu.

"Pētniecība prasa spēju būt vienam ar savām domām, un tas nav piemērots visiem," viņa uzsver.

Tieši tāpēc Ieva augstu vērtē to, ka mūsdienās par karjeras izvēli skolās runā arvien agrāk – jau no pirmajām klasēm bērni tiek aicināti domāt par savām interesēm, spējām un rakstura iezīmēm. Viņasprāt, šāda pieeja dod jauniešiem daudz plašākas iespējas pieņemt apzinātus lēmumus par nākotni. Uzrunājot jaunās sievietes, kuras interesē mākslas, tehnoloģiju un zinātnes mijiedarbība, bet vēl šaubās, Ieva iedrošina nebaidīties no sava ceļa un ļaut tam veidoties soli pa solim.

Viņa pati savā darbā jūtas īstajā vietā: "Pētniecība gluži vienkārši ir tas, kas man visvairāk piestāv."

Programma "Pēcdoktorantūras pētījumi"" Latvijā tiek realizēta ar ES fondu līdzfinansējumu. Programmas mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes, veicināt viņu zinātnisko kapacitāti un nodrošināt karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, stiprinot pētniecības cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu pētnieku skaita pieaugumu Latvijā. 1.1.1.9. pasākums “Pēcdoktorantūras pētījumi” (2024.-2029.) administrē Latvijas Zinātnes padome.

Plašāka informācija par programmu.

saistītie raksti

science zinātnes komunikācija

No zināšanām līdz ietekmei – konference “Kultūras pētniecība nākotnes izvēlēm" aktualizēs humanitāro un mākslas zinātņu ieguldījumu sabiedrībā un zinātnē

2026. gada 9. un 10. septembrī Rīgā norisināsies Kultūras ministrijas valsts pētījumu programmas projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS noslēguma konference “Kultūras pētniecība nākotnes izvēlēm”, divu dienu garumā pulcējot visus, kurus ska…

Latvijas Kultūras akadēmija

12. augusts, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Atklāj zinātni kopā ar Latvijas Zinātnes padomi festivālā "Mērsraga ābols"

Kas kopīgs pirmajam ābolam, kas nogatavojas dārzā, un pirmajam zinātniskajam atklājumam? Katrs ābols sākas ar vienu mazu sēkliņu, un katrs zinātniskais atklājums ar vienu neatbildētu jautājumu. Gan bagātīga raža, gan jaunas zināšanas prasa zinātkāri, pacietību, neatlaidību un drosmi meklēt atbildes…

Latvijas Zinātnes padome

11. augusts, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Ko zinātnieki tev nestāsta? Atskats uz svarīgu diskusiju

Zinātne veido mūsdienu sabiedrību – tā rada jaunas zināšanas, palīdz pieņemt pamatotus lēmumus, risināt sarežģītus izaicinājumus un nosaka nākotnes attīstības virzienus. Tieši šīm tēmām Sarunu festivālā LAMPA 2026 Latvijas Universitātes (LU) “Aurora Nexus FM / Radio NABA studijā” pievērsās zinātnie…

Latvijas Universitāte

6. augusts, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes zinātnes komunikācija

Tenūrprofesore Baiba Vilne – starp biomedicīnu, matemātiku, statistiku un informātiku

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadošā pētniece Baiba Vilne mūsu komandā ir jau sešus gadus, taču kopš šā gada sākuma – tenūrprofesores godā. Ieguvusi bakalaura grādu bioloģijā Latvijas Universitātē, pēc tam saņēmusi Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) stipendiju un devusies uz Minhenes…

Rīgas Stradiņa universitāte

6. augusts, 2026. gads