Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” apskatāma Latvijas Nacionālajā pētniecības un inovāciju institūtā un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā

Author
researchLatvia

30. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Oktobrī ceļojošā izstāde un zinātnes kalendārs izceļ Nacionālā pētniecības un inovācijas institūta (NIRI) darbu un pētnieku ieguldījumu, akcentējot institūta nozīmi Latvijas pētniecības telpā. 

Latvijas Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) apvieno Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) un Biomedicīnas pētījumu un studiju centra kompetenci, veidojot starpdisciplināru pētniecības vidi jaunu zāļvielu izstrādē, biomedicīnā un biotehnoloģijās.

 

kolāža

 

No 30. septembra līdz 29. oktobrim ceļojošā izstāde ir apskatāma Nacionālā pētniecības un inovācijas institūta NIRI telpās, Aizkraukles ielā 21, Rīgā, kā arī no 12. līdz 29. oktobrim Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā, Ruses ielā 22, Rīgā.

Divpadsmit zinātnes izcilības, pārstāvot 12 vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, apliecina Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību Eiropas Pētniecības telpā. Sadarbībā ar zinātnes komunikācijas platformu researchLatvia kalendārs un izstāde "Zinātnei Latvijai 2026" atspoguļo Latvijas zinātnieku pētītos jautājumus, kas ietekmē mūsu sabiedrību, vidi un kultūru. Katrs no zinātniekiem pārstāv savu unikālo pētniecības jomu.

“Zinātne nav atrauta no sabiedrības. Tā sākas ar cilvēka zinātkāri un beidzas ar risinājumiem, kas maina ikdienu,” uzsver Nacionālā pētniecības un inovācijas institūta vadošais pētnieks un Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratorijas vadītājs Dr. chem. Gints Šmits. 

Visa gada garumā ceļojošo izstādi varēs apskatīt dažādās augstākās izglītības iestādēs, kā arī citās sabiedriskajās un kultūrvietās visā Latvijā. Skenējot kvadrātkodus, ikviens interesents varēs noskatīties visus 12 videostāstus. Šī iniciatīva ne vien veicina zinātnes atpazīstamību, bet arī stiprina sabiedrības saikni ar zinātni.

Pēc pagājušā gada, kad kalendārā tika iekļautas augstākās izglītības iestādes, šogad tiek turpināta zinātnes vēstnešu iniciatīva, akcentu liekot uz valsts zinātniskajiem institūtiem. Kalendārā iekļautie 12 pētnieki pārstāv dažādas pētniecības jomas: 

  • Janvāris – Dr. biol. Ingrīda Andersone, Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" 
  • Februāris – Ph. D. Edgars Kuka, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts 
  • Marts – doktora grāda kandidāte Mg. med. vet. Žanete Šteingolde, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" 
  • Aprīlis – Dr. biol. Monta Brīvība, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 
  • Maijs – Ph. D. Edgars Butanovs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts 
  • Jūnijs – Ph. D. Jānis Ozoliņš, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 
  • Jūlijs – Dr. agr. Līga Lepse, Dārzkopības institūts 
  • Augusts – Mg. soc. sci. Ieva Leimane, Agroresursu un ekonomikas institūts 
  • Septembris – Ph. D. Jānis Ārents, Elektronikas un datorzinātņu institūts 
  • Oktobris – Dr. chem. Gints Šmits, Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (Latvijas Organiskās sintēzes institūts) 
  • Novembris – Mg. sc. comp. Baiba Kaškina, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts 
  • Decembris – Dr. silv. Dagnija Lazdiņa, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"   
Noskaties arī videostāstu par Ginta Šmita pētniecību

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Retzemju metāli, koksne un lupīnas – kas tiem kopīgs? Atbilde slēpjas jonu šķidrumos

Jonu šķidrumi var pavērt iespējas ļoti atšķirīgās jomās – no koksnes pārstrādes un vērtīgu vielu iegūšanas no savvaļas lupīnām līdz tīrākām retzemju metālu ieguves metodēm. Par šo neparasto šķidrumu iespējām "Radio SWH TV" raidījumā "Latvija zinātnē" stāsta Latvijas Universitātes (LU) vadošais pētn…

Delfi.lv

30. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija zinātne

Laima Vēvere par darbu zinātnē un Latvijā radītu materiālu nesējraķetei “Ariane 6”

Laima Vēvere zinātnē nonāca, meklējot profesiju, kurā nebūtu rutīnas. Jau 15 gadus viņa strādā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) un pēta no atjaunojamām izejvielām iegūstamus poliuretāna materiālus, tostarp to izmantošanu kriogēnajā izolācijā. Viņas un kolēģu izstrādātie izolācijas …

Izglītības un zinātnes ministrija

28. septembris, 2026. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Kas jāprot mūsdienu zinātniekam? Top akadēmiskā personāla kompetences modelis

Pēdējos gados arvien svarīgāka kļūst zināšanu pārneses kompetence – zinātniekiem jāspēj popularizēt un skaidrot, ar ko viņi nodarbojas. Mūsdienās to sagaida no visa akadēmiskā personāla, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" pauda Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas f…

lsm.lv

24. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunikācija

300 gadus sens pigments pret radioaktīvo cēziju - LU zinātnieku risinājumi

Vairāk nekā 300 gadus Prūsijas zilais pazīstams kā spilgts pigments mākslā, ko izmantojuši tādi pasaulslaveni gleznotāji kā Vinsents van Gogs, taču mūsdienās šis savienojums nonācis pavisam citā pētniecības laukā. Latvijas Universitātes (LU) zinātniskais līdzstrādnieks un doktorants Uģis Eismonts p…

Radio SWH TV sadarbībā ar "Rietumu Banku" un Latvijas Universitātes fondu

18. septembris, 2026. gads