Pēdējās dienās Latvijā novērojam ļoti stipru karstumu, taču visspēcīgāk tas izpaužas Francijā, Spānijā, Itālijā, arī daļā no Apvienotās Karalistes, Vācijas un Šveices. Kāpēc šādi karstuma viļņi notiek arvien biežāk? Un vai nākotnē tie kļūs arvien spēcīgāki? To skaidro zinātne.
El Ninjo
2026. gada jūnija vidū pasaulē sākās "El Niño" fāze, un prognozes liecina, ka šoreiz tā varētu būt viena no spēcīgākajām, ja ne pati spēcīgākā kopš sistemātisku novērojumu sākuma pagājušā gadsimta vidū. Spēcīgas "El Niño" fāzes dēvē par "super El Niño".
El Ninjo (spāņu val: El Ninjo - Zēns vai bērns) ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru. El Ninjo ir viena no visizteiktākajām globālajām cikliskām klimata izmaiņām, kas izpaužas vairāku gadu laikā. El Ninjo ir anomāli liels (virs 0,5 *C vairāk nekā 5 mēnešu laikā) Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugums. Šāda pasiltināšanās notiek neregulāri ik pēc 2 līdz 7 gadiem un turpinās parasti 1—2 gadus.
El Ninjo ietekme uz dienvidu puslodes un visas pasaules klimatu ir milzīga.
Ļoti spēcīgs "El Niño" tipiski gaisa temperatūru globāli paaugstina par apmēram 0,2 Celsija grādiem, okeānā uzkrātajam siltumam nonākot atmosfērā.
Kāda ir El Ninjo ietekme Latvijā?
Latvijā jaunākais meteorologs Martins Bergšteins skaidro, ka "El Ninjo" ir parādība, kas saistīta ar Kluso okeānu. Tā rodas, kad okeāna ūdens ap ekvatoru kļūst siltāks nekā parasti. Pretēja parādība ir "La Ninja", kad ūdens kļūst vēsāks par normu. Abas šīs parādības ietekmē globālos laikapstākļus.
"Kad ir "El Ninjo" gadi, parasti biežāk globālā temperatūra kāpj augšup. Ļoti ticams, ka kādā brīdī pārsniegsim visu laiku augstāko planētas vidējo temperatūru novērojumu vēsturē," saka Bergšteins.
"Jauni rekordi kritīs nevis tāpēc, ka pats "El Niño" būtu radikāli mainījies, bet gan tāpēc, ka novirze no normas uzslāņojas uz jau tā strauji sasilstošās planētas bāzes temperatūras,” turpina Martins Bergšteins.
Latvijā "El Ninjo" ietekme nav tieša un viennozīmīga, bet tā var ietekmēt kopējos laikapstākļu modeļus Eiropā kopā ar citiem dabas procesiem.
"Esam pārāk tālu, un mūsu laikapstākļus vairāk nosaka procesi virs Atlantijas un Arktikas," bilst Bergšteins. Tomēr varot būt neliela netieša ietekme – spēcīgs "El Niño" uz esošo klimata pārmaiņu fona var kļūt kā "tramplīns" tam, lai lokāli karstuma viļņi Eiropā kļūtu vēl spēcīgāki.
Karstuma rekordi Eiropā
Savukārt intensīvo karstuma vilni jūnija noslēgumā, kas pārņēmis Rietumeiropu, uztur laikapstākļu parādība, ko dēvē par omega bloku.
Lūk, kas jāzina par omega bloku un vai klimata pārmaiņu dēļ nākotnē tās varētu kļūt biežākas.
Parādība aizguvusi savu nosaukumu no pēdējā burta grieķu alfabētā – "Ω" jeb "omega". Nosaukuma izvēlei šoreiz saistība ir tieši ar burta vizuālo izskatu.
“Bloķēšanas” elements attiecas uz to, ka siltā gaisa augsta spiediena apgabals it kā iestrēgst. Normālos apstākļos strūklas plūsma vienmērīgi virza laikapstākļu sistēmas no rietumiem uz austrumiem.
Taču omega bloka laikā šī plūsma tiek izjaukta un var krasi izliekties uz ziemeļiem un dienvidiem, izolējot spiediena sistēmas. Vājāki gaisa plūsmu virzošie vēji un mazākas temperatūras atšķirības atmosfērā veicina šo lēni kustīgo un ilgstoši nemainīgo laikapstākļu struktūru veidošanos.
Rezultātā karstais un nekustīgais gaiss ilgstoši saglabājas virs viena un tā paša apgabala. Omega bloks parasti ilgst no trim līdz desmit dienām, taču tās var turpināties arī vairākas nedēļas.
Zem augsta spiediena apgabala centrā laikapstākļi kļūst karsti un sausi. Augstais spiediens arī kavē mākoņu veidošanos, radot skaidras, saulainas debesis, kas ļauj temperatūrai paaugstināties.
Tieši šādi laikapstākļi karsē Eiropas valstis, kur temperatūra ir pārsniegusi 40 grādus pēc Celsija (104 grādus pēc Fārenheita).
Eiropas karstuma vilnis ir līdz šim laikam lielākais, saka zinātnieki
Karstuma vilnis, kas pāršalcis Rietumeiropu, ir līdz šim vissmagākais un visplašāk izplatītais.
Viņi konstatējuši, ka gandrīz puse no 850 lielākajām Eiropas pilsētām arī piedzīvo līdz šim spēcīgāko karstuma stresu — temperatūras un mitruma kombināciju. Tveicīgākos apstākļos svīšana mazāk efektīvi atdzesē ķermeni, padarot karstuma viļņus vēl bīstamākus.
Ārkārtīgi lielais karstums ir bīstams cilvēku veselībai un pat dzīvībai. Visvairāk apdraudēti ir gados vecāki cilvēki, bērni un cilvēki ar hroniskām slimībām.
Zinātnieki brīdina, ka bez steidzamas rīcības klimata jomā nākotnē karstuma apstākļi kļūs vēl ekstrēmāki un pašreizējā vasara, raugoties retrospektīvi, varētu šķist salīdzinoši vēsa.
Atceries!
Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka atrodoties saulē, ieteicams sevi pasargāt, valkājot vieglu, gaišu apģērbu, kas nekarsē, bet nosedz ķermeni. Savukārt galvassega palīdzēs izvairīties ne vien no UV starojuma, bet arī no infrasarkanajiem siltumstariem, novēršot karstuma dūrienu.
Tāpat jālieto daudz šķidruma, no kuriem vislabākā izvēle ir ūdens.
Nedrīkst bez uzraudzības atstāt bērnus un, ja ir tāda iespēja, jāseko arī vecu cilvēku vai hronisku pacientu veselības stāvoklim. Sakaršanas gadījumā nekādā gadījumā nav ieteicams strauji iet ūdenstilpēs – tas palielina noslīkšanas riskus.
Atrodoties ārā, noteikti ir jālieto SPF krēms: regulāra saules aizsargkrēma lietošana palīdz novērst priekšlaicīgu ādas novecošanos, pigmentācijas plankumus un grumbas, kā arī samazina ādas vēža, tostarp melanomas, attīstības risku.
Plašāka informācija par SPF krēmu nozīmi karstā laikā pieejama šeit
Rakstā izmantotie informācijas avoti: Delfi.lv, The Guardian, dw.com
