Janvāra personība Ingrīda Andersone: Baltijas jūras dziļumu neredzamā dzīve

Author
researchLatvia

27. janvāris, 2026. gads

Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) Eksperimentālās hidrobioloģijas nodaļas vadītāja un vadošā pētniece Dr. biol. Ingrīda Andersone institūtā strādā jau 30 gadus – kopš tā dibināšanas. Lielākā daļa viņas profesionālās darbības veltīta zemūdens biotopu un jūras ekosistēmu izpētei. Zinātnieces darbs aptver Baltijas jūras dzīvo resursu, bioloģiskās daudzveidības un cilvēka ietekmes uz jūras vidi analīzi, īpašu uzmanību pievēršot procesiem, kas norisinās zem ūdens virsmas.

Ingrīda Andersone_janvāra personība.png
 LHEI Eksperimentālās hidrobioloģijas nodaļas vadītāja un vadošā pētniece Dr. biol. Ingrīda Andersone. Foto: Ieva Romaško

Dr. biol. I. Andersone doktora grādu bioloģijā ieguvusi Latvijas Universitātē, un viņas profesionālais ceļš apliecina ilgtspējīgas jūras vides izpētes un aizsardzības nozīmīgumu. 

"Vairums cilvēku redz jūru kā ūdens spoguļa virsmu. Mums, kam lemts ielūkoties jūras dzelmē, ir jākļūst par jūras stāstniekiem, kas izstāsta sabiedrībai acīm neredzamo par to, kā mēs mijiedarbojamies ar jūru!"

Daugavpils Universitātes aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” ir vadošā jūras ekosistēmu pētniecības institūcija Latvijā. LHEI ir starptautiski atzīts zinātniskais centrs, kas veic gan fundamentālos, gan lietišķos pētījumus ūdeņu ekoloģijā: planktona un bentisko organismu sezonālā dinamika, svešzemju sugu ietekme, piesārņojošo vielu – tai skaitā mikroplastmasas – izplatība un ietekme uz organismiem, kā arī telpiskās plānošanas rīki bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Institūts attīsta arī zināšanu bāzi par ekosistēmu pakalpojumiem un veicina šo zināšanu integrēšanu lēmumu pieņemšanā Baltijas jūras ilgtspējīgai pārvaldībai.

Pētniece Ingrīda Andersone uzsver: "Jūrā braukšana vienmēr ir došanās nezināmajā, kas prasa gan aizrautību, gan drosmi, jo jūra ir vide, kur laikapstākļi un cilvēka radītā tehnika jebkurā brīdī var mainīt zinātnieku plānus."

Zemūdens biotopi atklāj gan neskartas ainavas un senās ģeoloģiskās liecības, gan cilvēka radītās tiešās un netiešās ietekmes. Aizvēsturisko laikmetu liecinieki – koraļļu rifi, dobumi dolomīta slāņos, ledāja atnestie laukakmeņi un morēnas māla nogulumi – veido pamatu mūsdienu aļģu un gliemeņu sabiedrībām. Pētījumu rezultāti ļauj izprast, kā šie zemūdens biotopi saistīti ar zivju sugām, kas tur nārsto, barojas un slēpjas, kā arī to, cik lielā mērā cilvēki ir atkarīgi no jūras sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem un kā mūsu rīcība tos ietekmē.

Dr. biol. I. Andersones vadībā veikta plaša zemūdens biotopu kartēšana un izpēte Latvijas piekrastes ūdeņos – gan Rīgas līcī, gan atklātajā Baltijas jūrā. Pēdējo piecu gadu laikā zemūdens biotopu izpēte veikta arī Latvijas Ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos LIFE REEF projekta ietvaros.

LHEI pētnieku darbs sniedz būtisku ieguldījumu, lai izvērtētu, kurās jūras teritorijās iespējama saimnieciskā darbība un kuras jāatstāj neskartas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un veselīgas jūras ekosistēmas nodrošināšanai nākotnē.

Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA "VFS Films" radošā komanda, tostarp Kristīne Pleša, video režisors Jānis Šēnbergs, fotogrāfe Ieva Romaško un researchLatvia komanda.

 

saistītie raksti

humanitārās zinātnes un māksla digitalizācija sabiedriskā zinātne personība

Starp digitālo mantojumu, nākotnes muzejiem un sabiedrisko zinātni: LKA pētnieces Elīnas Vikmanes ceļš zinātnē

Digitālās inovācijas muzeju jomā un sabiedrības iesaiste kultūras mantojumā caur digitālajām platformām – tās ir tēmas, kurās Ph. D. Elīna Vikmane, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) docente un Kultūras un mākslu institūta pētniece, darbojas ar konsekventu starpdisciplināru skatījumu. Zinātnes komu…

Brigita Zutere, researchLatvia

16. decembris, 2025. gads

humanitārās zinātnes un māksla pētījumi sabiedriskā zinātne personība

Humanitārās zinātnes digitālajā laikmetā: LNB pētnieces Andas Baklānes ceļš zinātnē

 Ph. D. Anda Baklāne ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja, literatūras pētniece un digitālo humanitāro zinātņu praktiķe. Strādājot digitālās pētniecības projektos, viņa attīsta pieejas, kas palīdz sistematizēt literatūras korpusus, interpretēt tek…

Brigita Zutere, researchLatvia

10. decembris, 2025. gads

personība humanitārās zinātnes un māksla

Decembra personība Dagnija Baltiņa: LNB kā zinātnisko zināšanu un dialoga stiprinātāja

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) jeb Gaismas pils nav tikai grāmatu krātuve – tā ir vieta, kur notiek diskusijas, rodas jaunas idejas un tiek veidots dialogs. Bibliotēka veicina zinātniskas sarunas un sadarbību, nodrošinot zināšanu pieejamību un veicinot zinātnes atpazīstamību sabiedrī…

researchLatvia

8. decembris, 2025. gads

zinātnes komunikācija sociālās zinātnes personība

Decembrī ceļojošā izstāde "Zinātne Latvijai 2025" apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Ceļojošā izstāde "Zinātne Latvijai 2025" paver iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes personības un viņu devumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. No 1. līdz 20. decembrim šī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā daudzveidīgā ekspozīcija būs aplūkojama Latvijas Nacionālajā bibliotēkas (…

researchLatvia

1. decembris, 2025. gads