Pareizā atbilde – tā ir zinātne! Zinātne nav abstrakta, tā caurvij mūsu ikdienu pat tur, kur to neredzam. Katram no mums tā nozīmē kaut ko citu. Skaidrošanā nāk talkā tādi glābēji kā mūsu zinātnieku radītais Tēzaurs, vai ārvalstīs populārā izdevēja Merriam-Webster skaidrojošā vārdnīca, definējot zinātni kā zināšanas, kas aptver vispārīgas patiesības vai vispārīgu likumu darbības principus, īpaši tādus, kas iegūti un pārbaudīti, izvirzot hipotēzes, ievācot datus un eksperimentējot, citiem vārdiem – izmantojot zinātnisko metodi[1].
[1] Zinātniskā metode (scientific method) – principi un procedūras zināšanu sistemātiskai papildināšanai, ietverot problēmu atzīšanu un formulēšanu, datu apkopošanu novērošanas, experimentēšanas un hipotēžu izvirzīšanas pārbaudīšanas ceļā (avots Merriam-Webster, autora tulkojums).
Zinātne nav kaut kas tāls un nesaprotams. Tā ir daļa no mūsu ikdienas.
Jautāsiet – kur minētajos piemēros maklējama zinātne? Veselīgās brokastīs tie ir ne vien pētījumi par to, kuras izejvielas ir augstvērtīgākas, bet arī arī par to, kā tās padarīt pieejamākas – kā izaudzēt ābolus tā, lai raža būtu lielāka un mēs izmantotu mazāk neveselīgu aizsardzības līdzekļu? Savukārt, lai sekmētu latgaliešu valodas ilgtspēju un digitālo klātbūtni, ir nepieciešami zinātniski risinājumi IT un valodniecības jomās, lai kopā pieejamos tekstus pārvērstu digitālā un mums visiem ērti pieejamā formā. Tikmēr tādi risinājumi kā antibakteriālā izlietne, kura mazina infekciju izplatības riskus, piemēram, mūsu mediķu darbā, balstīta pētījumos par ūdens filtru izstrādi. Šādi piemēri ir ik uz soļa! Latvijas Zinātnes padomes informatīvā kampaņa “Zinātne un Tava dzīve: Pamani un izproti!” ir veids, kā šo neredzamo zinātnes klātbūtni padarīt redzamu, saprotamu un tuvāku ikvienam.
Zinātne kā sabiedrības ilgtspējas pamats
Septembrī, kad atklājām brīvdabas izstādi "Zinātnes iela" Rīgā, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka mūsu kopīgais uzdevums ir stiprināt uzticēšanos zinātnei un veidot vidi, kurā pētniecības rezultāti kļūst par sabiedrības attīstības pamatu.
Modernā un uz izaugsmi vērstā sabiedrībā zinātne ir neatņemama sastāvdaļa, jo nodrošina būtiskus attīstības elementus – datus, zināšanas un arī gudru sabiedrību, kura prot tos izmantot viedokļa formulēšanā lēmumu pieņemšanā un nebalstās pieņēmumos. Starp dezinformāciju un kāri pēc ātriem, vienkāršiem risinājumiem, jāatceras, ka izsvērtu izvēļu izdarīšanai talkā nāk zinātne un ka tā nav tikai “kaut kur tur”. Tā ir arī šeit – Latvijā, to ietekmējam mēs, tā ietekmē mūs un tā strādā mūsu labā.
Latvijas zinātnieku darbs – redzams un jūtams
Kampaņas "Zinātne un Tava dzīve: Pamani un izproti!" laikā mēs iepazīstinām sabiedrību ar Valsts pētījumu programmu rezultātiem – zinātnieku paveikto, kas skar mūsu veselību, drošību, valodu, darbu, vidi un dzīves kvalitāti. Latvijas zinātnieki strādā pie mākslīgā intelekta rīkiem efektivitātes uzlabošanai valsts un uzņēmēju sadarbībā, izstrādā metodes pusaudžu psihiskās veselības novērtēšanai pēc pandēmijas, attīsta digitālos valodas resursus, pēta sabiedrības saliedētību un kā to veidot tā, lai mēs visi kopā būtu droša valsts, un vēl zinātnieki strādā pie ilgtspējīgu resursu izmantošanas lauksaimniecībā, kas mums nozīmē drošu, daudzveidīgu pārtiku.
Šie projekti ir piemērs tam, ka zinātne nav tikai laboratorijas eksperiments – tā ir praktiska un sabiedrībai nozīmīga darbība, kas rada inovācijas, risina problēmas un sniedz jaunas iespējas.
Zinātne ir stāsts par zinātkāri, pacietību un uzticību
Lai vai kas netiktu pētīts, zinātnes centrā vienmēr ir cilvēks – gan tas, kurš pēta, gan tas, kurš to ļauj darīt un beigās gūst labumu. Zinātne ir ilgs process – ilgais laiks un arī pa ceļam esošās neizdošanās rada jautājumu – vai tas ir nepieciešams? Atbilde ir apstiprinoša dažādu iemeslu dēļ, bet visvairāk jau tāpēc, ka mūsu zinātnieki nemitīgi aplieicina, ka ir zinoši, profesionāli un starptautiski novērtēti un nezaudē vēlmi izprast aktuālos procesus un risināt sabiedrībai svarīgas problēmas. Viņu darbs tiek atzīts Eiropā, viņi piedalās tādu starptautisku organizāciju kā CERN, Eiropas Kosmosa aģentūra projektos, iegūst finansējumu Apvārsnis Eiropa programmās. Tas pierāda, ka Latvijas zinātne spēj konkurēt starptautiskā mērogā, ja vien tai tiek dots uzticēšanās un atbalsta kredīts.
Taču vienlaikus sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes par to, kā zinātne darbojas un kāpēc tās rezultāti ne vienmēr ir uzreiz redzami. Zinātnes atdeve ir ar laika nobīdi — vispirms zināšanas jāradā, tās jāpārbauda, jāeksperimentē ar to pielietojumu un jāsaprot, kādā formā tās būs izmantojamas un kā tas viss izskatīsies arī ilgākā termiņā – piemēram, medicīnas gadījumā un ne tikai. Tas ir process, kas prasa pacietību, precizitāti un ilgtermiņa domāšanu. Tieši tāpēc ir sarežģīti stāties pret populismu un virspusējiem saukļiem, kas apšauba zinātnes izvēlētās tēmas un nepieciešamo finansējumu. Un tieši tāpēc mūsu pienākums ir skaidrot, stāstīt un parādīt, ko zinātnieki dara un kā viņu darbs ietekmē ikvienu no mums.
Kopdarbs sabiedrības informēšanai
Zinātnes popularizēšana ir kopīgs uzdevums. Tā ir gan valsts institūciju, gan zinātnes organizāciju, gan arī pašu zinātnieku atbildība. Zinātniekiem jārunā par saviem pētījumiem viegli uztveramā valodā, jādalās ar atklājumiem un jāstāsta par to, kā viņu darbs maina sabiedrību. Savukārt valsts uzdevums ir nodrošināt caurskatāmu finansējumu, atklātu projektu izvērtējumu un atbalstu visiem pētniecības posmiem – no fundamentāliem pētījumiem līdz praktiskiem risinājumiem.
Latvijas Zinātnes padome, koordinējot valsts pētījumu programmas, redz plašo projektu spektru – sākot no bioekonomikas un medicīnas līdz digitālajām humanitārajām zinātnēm. Mēs varam droši teikt: Latvijas zinātne ir daudzveidīga, mērķtiecīga un ar spēcīgu pamatu nākotnei.
Zinātnes finansējums nav lieki izdevumi, bet ieguldījumi – mūsu valsts drošībā, labklājībā un nākotnē. Pēdējos gados redzam pozitīvu tendenci – pieaug gan uzņēmēju līdzdalība pētniecībā un tās rezultātu sekmīga virzīšana tirgū, gan ministriju aktivitāte jaunu valsts pētījumu programmu veidošanā un zinātnē balstītas rīcībpolitikas veidošanā. Mūsu mērķis ir panākt, lai šie rādītāji turpinātu augt, jo zināšanas un inovācija ir valsts konkurētspējas atslēga.
