Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Ieva Siliņa, pārstāvot Latviju Starptautiskajā Kosmosa samitā Parīzē 2026. gada 9. - 10. septembrī, uzsvēra nepieciešamību stiprināt Eiropas pozīcijas kā konkurētspējīgai un noturīgai kosmosa lielvarai, vienlaikus nodrošinot iespējas arī mazākiem un jauniem nozares dalībniekiem pilnvērtīgi iesaistīties Eiropas kosmosa ekosistēmā.
“Eiropas kosmosa kapacitātei ir jābalstās uz visas Eiropas ekosistēmas iespējām. Latvijai tas nozīmē gan investīcijas pētniecībā un inovācijās, gan jaunu kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu attīstību, gan iespējas mūsu uzņēmumiem un pētniekiem iesaistīties Eiropas kosmosa nozares attīstībā. Mūsu mērķim jābūt tādam, lai Eiropas ambīcijas kosmosā radītu iespējas arī talantiem, uzņēmumiem un pētniecībai Latvijā,” norāda Ieva Siliņa.
Starptautiskajā samitā īpaša uzmanība tika pievērsta kosmosa nozīmei Eiropas drošībā un noturībā. Ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko situāciju, kosmosā balstītas tehnoloģijas kļūst arvien nozīmīgākas situācijas apzināšanai, drošiem sakariem, kā arī sabiedrības un kritiskās infrastruktūras noturībai. Latvijas ir vienisprātis ar ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, kas norādīja, ka Eiropas drošība uz Zemes arvien vairāk ir atkarīga no kosmosa.
“Latvija, atrodoties pie Eiropas austrumu robežas, ļoti skaidri redz, cik nozīmīgas ir kosmosā balstītās tehnoloģijas mūsu drošībai un noturībai. Tāpēc kosmosa politika vairs nav tikai par tehnoloģiju attīstību - tā ir arī par mūsu sabiedrības, infrastruktūras un ekonomikas spēju būt noturīgai,” uzsvēra Siliņa.
Samita laikā Ieva Siliņa tikās arī ar Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras (EUSPA) izpilddirektoru Rodrigo da Kostu (Rodrigo da Costa), pārrunājot ES kosmosa politikas un programmu īstenošanu, tostarp ES Kosmosa akta izstrādi, kosmosa programmas iespējas krīžu un katastrofu risku pārvaldībā, kā arī satelītnavigācijas signālu traucējumu radītos izaicinājumus Baltijas reģionā. Tikšanās laikā tika pārrunāta arī Latvijas gatavošanās prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2028. gadā.
EUSPA ir nozīmīgs Latvijas partneris Eiropas Savienības kosmosa programmas pakalpojumu ieviešanā un izmantošanā, veicinot kosmosa tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošanu valsts pārvaldē un ekonomikā, kā arī inovācijas un drošību.
Vizītes laikā Parīzē parlamentārā sekretāre tikās arī ar Latvijas vēstnieci Francijā Alisi Balodi, pārrunājot iespējamās sadarbības iespējas Latvijas kosmosa nozares izaugsmes veicināšanai.
Starptautiskais Kosmosa samits Parīzē pulcēja valdību pārstāvjus, kosmosa organizāciju vadītājus un nozares uzņēmumus no Eiropas un citām pasaules valstīm, lai diskutētu par kosmosa pētniecības, tehnoloģiju, drošības un starptautiskās sadarbības nākotni.
Latvija pievienojās vairākām starptautiskām deklarācijām, kas vērstas uz ilgtspējīgas, drošas un konkurētspējīgas kosmosa ekosistēmas attīstību un paredz stiprināt miermīlīgu un ilgtspējīgu kosmosa izmantošanu, veicināt starptautisko sadarbību un ANO lomu kosmosa pārvaldībā, sekmēt atvērtu, uzticamu un savietojamu kosmosa zinātnisko datu apriti, kā arī atbalstīt efektīvu radiofrekvenču spektra un satelītu orbitālo resursu pārvaldību. Deklarācija par Eiropu kā 21. gadsimta kosmosa lielvaru uzsver nepieciešamību stiprināt Eiropas konkurētspēju, stratēģisko autonomiju un tehnoloģiskās spējas kosmosa jomā, attīstot pētniecību, inovācijas, satelītsakarus, Zemes novērošanu un piekļuvi kosmosam. Šie mērķi cieši sasaucas ar Latvijas Kosmosa stratēģijas prioritātēm, veicinot pētniecības izcilību, starptautisko sadarbību un Latvijas uzņēmumu iesaisti Eiropas kosmosa nozares attīstībā.
Ieva Siliņa Eiropas valstu pārstāvju diskusijā uzsvēra, ka Eiropas kosmosa politikas attīstība ir cieši saistīta arī ar cilvēkkapitāla attīstību: “Konkurētspēja galu galā ir atkarīga no cilvēkiem. Kosmosa politika vienlaikus ir pētniecības, inovāciju un STEM izglītības politika.”
Latvija turpina darbu pie tā, lai Eiropas kosmosa nozares attīstība sniegtu jaunas iespējas Latvijas pētniekiem, uzņēmumiem un talantiem, vienlaikus stiprinot valsts drošību, ekonomisko konkurētspēju un noturību.
