"Latvijas valsts meži" izstrādā algoritmu bojājumu apzināšanai egļu mežaudzēs

Author
AS "Latvijas valsts meži"

21. janvāris, 2025. gads

dabaszinātnes tehnoloģijas
Pieaugot egļu astoņzobu mizgraužu bojājumiem apsaimniekotajā teritorijā, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pērn uzsāka darbu pie algoritma izstrādes potenciāli bojāto egļu mežaudžu noteikšanai, lai ilgtermiņā varētu plānot saimniecisko darbību mizgraužu bojājumu ierobežošanai noteiktajās mežaudzēs. Algoritma pamatā tiek izmantoti augstas izšķirspējas Sentinel-2 satelītattēli, aptverot visu valsts teritoriju.

 

ezgif.com-animated-gif-maker.gif
Vizuāls piemērs LVM izstrādātā algoritma datiem potenciāli bojāto egļu mežaudžu noteikšanai

“Algoritma izstrādātā informācija par iespējamiem egļu mežaudžu bojājumiem ir vairāk informējoša rakstura. Dati reprezentē konkrētās egļu audzes dažādu veģetācijas indeksu izmaiņas vairāku gadu periodā, kas liecina par audzes vitalitātes izmaiņām. To var izraisīt gan egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi, gan arī paaugstināts ūdens līmenis mežā, vējgāzes, daļēja saimnieciskā darbība un citi faktori. Tādēļ ir būtiski, saņemot algoritma datus par audzes apdraudēto stāvokli, veikt audzes kontroles pasākumus,” skaidro LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks. 

Algoritms attēlo iespējamās bojājumu vietas mežā, kas var būt gan atsevišķas 5 līdz 10 koku grupas, kā arī sasniegt līdz pat 7 ha lielu teritoriju, liecinot par jau ilgstošu mežaudzes bojājumu vairāku gadu garumā. LVM algoritmā nav ņemts vērā, vai konkrētajā meža nogabalā ir kādi saimnieciskās darbības aprobežojumi, reģistrēti mikroliegumi vai noteikti citi vides aizsardzības aprobežojumi.

Sadarbība ar VMD

Sadarbībā ar Valsts meža dienestu (VMD), LVM veicis sagatavoto datu kontroli par iespējamām bojājumu vietām ārpus LVM apsaimniekotās teritorijas, lai iespēju robežās novērstu neprecizitātes datos par mežaudzēm, kur ir veikta saimnieciskā darbība, pamatojoties uz saņemtiem ciršanas apliecinājumiem. 

Arī VMD 2024. gadā veica augstas izšķirtspējas satelīta datu analīzi, iegūstot pēc iespējas ticamāku informāciju par egļu audžu vitalitātes traucējumiem privātīpašumu teritorijās. Arī VMD pēc līdzīgiem nosacījumiem atlasīja novājinātas egļu audzes, kuras, iespējams, ir bojājis mizgrauzis vai ietekmējis kāds cits nelabvēlīgs faktors. VMD iegūtie dati 2024. gada novembrī tika publicēti Meža valsts reģistrā kā atsevišķs slānis “2024. gadā detektētie iespējamie bojājumi E audzēs”. 

LVM GEO lietotne un karšu pārlūks

Lai informācija par algoritma noteiktajām apdraudētajām vai bojātām mežaudzēm būtu pieejama iespējami vairāk mežu īpašniekiem, LVM publicējusi datus lietotnē “LVM GEO Mobile” un karšu pārlūka risinājumā ar slāņa nosaukumu “Iespējamie bojājumi egļu audzēs”.

Pārējo meža īpašnieku ērtībām “LVM GEO Mobile” un LVM karšu pārlūka risinājumā publicēti arī VMD sagatavotie dati par novājinātām egļu mežaudzēm ārpus LVM apsaimniekotās teritorijas.

LVM un VMD aicina mežu īpašniekus pievērst uzmanību audzēm, kurās ir potenciālas bojājumu vietas, kā arī apskatīt apkārtni un audzes tiešā potenciālo bojājumu vietu tuvumā, kā arī iespēju robežās dabā apsekot savā īpašumā esošās egļu mežaudzes, lai pārliecinātos, vai tās primāri nav bojājis egļu astoņzobu mizgrauzis, kas ir Latvijas postošākais meža kaitēklis, kā arī plānot turpmākus bojājumu novēršanas pasākumus, lai ilgtermiņā uzlabotu mežaudžu sanitāro stāvokli.

Dati jāpārbauda dabā

LVM algoritma aprēķinātajos datos var tikt novērotas neprecizitātes, ko primāri ietekmē citu koku vai krūmu sugu un zemsedzes izmaiņas, tādēļ LVM aicina vispirms rūpīgi izpētīt savu teritoriju kamerāli – aktuālajās ortofoto kartēs – un tad pieņemt lēmumu par apsekošanu dabā. 

Edijs Leišavnieks uzsver: “Lai arī šogad ziema mūs nelutina ar ilgstošiem sala periodiem, tomēr ziemas mēneši ir ieteicamākais gadalaiks, kad veikt bojāto koku, tai skaitā vējlauzto un vējgāzto koku izvešanu no meža, pirms pavasarī ir sākuši izlidot egļu astoņzobu mizgrauži.”

Algoritma noteiktie bojājumi var neatbilst patiesai situācijai dabā, tāpēc īpaša uzmanība datu pareizībai jāpievērš šādās vietās:

  • mežaudzes atvērumi un purvainu vietu malas,
  • plānoto un veikto cirsmu teritoriju  malas, kur ēnas rezultātā tiek noteikts iespējams bojājums,
  • iespējamās bojājuma vietas nobīde, salīdzinot ar dabā esošo situāciju. Precīzs bojājums dabā var atrasties blakus identificētajai vietai, līdz ar to apsekošanas reizē novērtējams viss meža nogabals,
  • bojājumi var tikt uzrādīti daudz mazākā platībā, nekā tie ir sastopami dabā, kā arī dabā tie var būt arī blakus nogabalos, kur egle nav valdošā suga,
  • mistraudze ar dabā dominējošu lapu koku sastāvu, bet mežaudzes parametros valdošā suga ir egle. Iespējams konstatētas lapu koku, ne egles audzes izmaiņas,
  • var tikt konstatētas arī vēja izgāzti koki.

saistītie raksti

sasniegumi dabaszinātnes

Nobela prēmija fizikā piešķirta par neitrīno izpēti un observatorijas izveidošanu Dienvidpolā

Nobela prēmija fizikā šogad piešķirta beļģu izcelsmes ASV zinātniekam Frensisam Halzenam par viņa ieguldījumu neitrīno izpētē un "IceCube" observatorijas izveidošanā Dienvidpolā. Pateicoties Halzena idejām, zinātniekiem izdevies atklāt jaunu veidu astrofiziskas izcelsmes neitrīno. 82 gadus vec…

lsm.lv

7. oktobris, 2026. gads

dabaszinātnes

Pie Akmeņraga bākas var iztaustīt un iepazīt Baltijas jūras zemūdens ainavu

Iepretī Akmeņraga bākai morēnas pacēlumi veido Eiropas Savienībā aizsargājamo biotopu "Akmeņu sēkļi jūrā", kas ir viens no nozīmīgākajiem aizsargājamiem biotopiem Baltijas jūrā. Unikālais zemūdens reljefs veidojies ledāja darbības rezultātā. Ikdienā tas ir paslēpts zem ūdens un nav viegli…

Dace Kreijere, lsm.lv

25. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes

Latvijas polārpētnieki atgriezušies no jau trešās ekspedīcijas Grenlandē

Šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Ģeoloģijas nodaļas zinātnieki veica Kānākas ledus kupola Fan izvadledāja pētījumus. Mēnesi ilgā ekspedīcijā Grenlandes ziemeļrietumos, kas īstenota ar Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētī…

Latvijas Universitāte

21. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunikācija

300 gadus sens pigments pret radioaktīvo cēziju - LU zinātnieku risinājumi

Vairāk nekā 300 gadus Prūsijas zilais pazīstams kā spilgts pigments mākslā, ko izmantojuši tādi pasaulslaveni gleznotāji kā Vinsents van Gogs, taču mūsdienās šis savienojums nonācis pavisam citā pētniecības laukā. Latvijas Universitātes (LU) zinātniskais līdzstrādnieks un doktorants Uģis Eismonts p…

Radio SWH TV sadarbībā ar "Rietumu Banku" un Latvijas Universitātes fondu

18. septembris, 2026. gads