Latvijas zinātniece saņēmusi Eiropas nozīmīgāko pētniecības grantu

Author
Latvijas Universitāte

4. decembris, 2024. gads

personība finansējums sasniegumi

3. decembrī izziņoti Eiropas prestižākā pētniecības granta – Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council, ERC) granta – saņēmēji. Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma to saņēmusi arī zinātniece Latvijā – socioloģe, Latvijas Universitātes (LU) tenūrprofesore Inta Mieriņa turpmākos piecus gadus vadīs starptautisku zinātnieku komandu, kas Krievijas kara Ukrainā kontekstā pētīs sabiedrības attieksmes pret migrantiem atšķirības un iemeslus.

Par augsto sasniegumu LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs saka: “Latvijas Universitātei kā zinātnes universitātei ir pienākums tiekties pēc zinātnes izcilības. Tomēr nav daudz objektīvu rādītāju, kas patiesi apliecina izcilību. Starp tādiem ir ERC granti, kurus iegūt tīko pētnieki no visprestižākajām zinātnes institūcijām Eiropā. Tāpēc man ir liels prieks, ka Latvijas un Latvijas Universitātes zinātne atkārtoti saņēmusi tik augstu apliecinājumu.”  

Prestižā Eiropas Savienības veidotā neatkarīgā zinātniskā padome ERC ir vadošā Eiropas finansēšanas organizācija zinātnes izcilībai. Ar šādu grantu palīdzību zinātniekiem Eiropā ir iespēja realizēt vispārdrošākos zinātniskos centienus, jo ERC misija ir veicināt augstākās kvalitātes pētniecību. Latviešu socioloģe Inta Mieriņa ierindojas starp 103 savas nozares izcilajiem pētniekiem – šī gada grantu ieguvējiem. 

csm_V.Pavuls__1__16b90695e5.jpg
Foto: Visvaldis Pāvuls, LU

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrporfesore, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa ir ievērojama zinātniece, kura ar savu darbu būtiski ietekmē ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules socioloģijas attīstību. Viņas zinātniskā darbība sniedz nozīmīgu ieguldījumu socioloģijas un politikas socioloģijas pētniecībā, īpašu uzmanību pievēršot migrācijas, diasporas, sabiedrības saliedētības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. 

”Attieksme pret imigrāciju ir pretrunīgi vērtēts jautājums mūsdienu Eiropā, un tieši tas padara tās izpēti tik nozīmīgu un interesantu. Kādēļ mēs atgrūžam vienus, bet ar prieku uzņemam citus? Situācija ar Ukrainas bēgļiem paver unikālu iespēju labāk saprast mums pašiem sevi un sabiedrību,” viņa stāsta par savu pētījumu. 

Ar piešķirto teju 2 miljonu eiro finansējumu starptautisku zinātnieku grupa Intas Mieriņas vadībā pētīs imigrantu uzņemšanu Centrālajā un Austrumeiropā (Central and Eastern Europe - CEE) Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā. Karš Ukrainā ir izraisījis lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Līdz šim CEE valstu iedzīvotāju attieksme pret imigrantiem ir bijusi krasi negatīva, pretstatā tam, kādu attieksmi piedzīvoja ukraiņu bēgļi. “Kā attieksme pret migrantiem attīstās, ņemot vērā vēsturiskos, ģeopolitiskos un ideoloģiskos faktorus?” – palīdzēs atbildēt šis pētījums. 

Mieriņas pētījums izaicina līdzšinējos attieksmi pret migrantiem skaidrojošos naratīvus, kas koncentrējušies uz ksenofobiju, etnisko nacionālismu, rasu aizspriedumiem un resursu spriedzi. Tā vietā pētījums uzsver vēsturiskās atmiņas, kolektīvās traumas, kopēja pretinieka un baiļu par drošību nozīmi. Izmantojot inovatīvu metodoloģisko pieeju, tā mērķis ir parādīt, ka attieksmes pret migrantiem ir niansētas, konteksta-specifiskas un atkarīgas gan no konkrētajiem iebraucējiem, gan konkrētajiem uzņemošajiem cilvēkiem. Zinātnieki daudzdisplinārā pieejā analizēs četras valstis: Latviju, Poliju, Ungāriju un, salīdzinošam kontekstam, Itāliju, lai noskaidrotu, kā minētie faktori veido attieksmi pret bēgļiem un migrantiem. Mūsdienu unikālajā vēsturiskajā kontekstā pētījums palīdzēs labāk izprast sabiedrības mijiedarbību ar migrantiem un piedāvāt risinājumus viņu uzņemšanas apstākļu uzlabošanai.  

ERC piešķir piecu dažādu veidu grantus, atkarībā no zinātnieku karjeras posma. Šogad konsolidatora grantam (ERC Consolidator grant), kuru ieguvusi Inta Mieriņa un kas pieejams pieredzējušiem zinātniekiem ar septiņu līdz 12 gadu darba pieredzi pēc doktora grāda iegūšanas, pieteikti kopumā 2313 projekti, no kuriem sociālo un humanitāro zinātņu jomā – 733. Finansējums piešķirts tikai 14,2% no iesniegumiem. 

ERC darbojas kopš 2007. gada un līdz šim kādu no pētniecības grantiem Latvijā ir saņēmis tikai viens zinātnieks – 2013. gadā izcilības grantu (ERC Advanced grant) piešķīra LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) tenūrprofesoram Andrim Ambainim kvantu datoru algoritmu priekšrocību un ierobežojumu pētniecībai. Savukārt 2024. gadā sinerģijas granta (ERC Synergy grant) projektu par vēsturisko pandēmiju izpēti kopīgi ieguva četri izcili zinātnieki, kuru komandā Latvijas Universitāti kā partneri pārstāv LU EZTF fakultātes profesors Normunds Stivriņš. 

saistītie raksti

humanitārās zinātnes un māksla digitalizācija sabiedriskā zinātne personība

Starp digitālo mantojumu, nākotnes muzejiem un sabiedrisko zinātni: LKA pētnieces Elīnas Vikmanes ceļš zinātnē

Digitālās inovācijas muzeju jomā un sabiedrības iesaiste kultūras mantojumā caur digitālajām platformām – tās ir tēmas, kurās Ph. D. Elīna Vikmane, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) docente un Kultūras un mākslu institūta pētniece, darbojas ar konsekventu starpdisciplināru skatījumu. Zinātnes komu…

Brigita Zutere, researchLatvia

16. decembris, 2025. gads

sasniegumi

RTU saņem augstu starptautisko novērtējumu kvalitātes vadībā

Starptautiskie eksperti ir augstu novērtējuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kvalitātes vadības sistēmu, kas atbilst Eiropas Kvalitātes vadības fonda (European Foundation for Quality Management – EFQM) modelim, piešķirot piecu zvaigžņu novērtējumu «Recognized by EFQM Sustainable perf…

Rīgas Tehniskā universitāte

16. decembris, 2025. gads

kosmoss sasniegumi

Pirmo reizi Latvijas jaunuzņēmums saņēmis NATO DIANA inovāciju programmas atbalstu

Pirmo reizi kopš NATO Aizsardzības inovāciju akceleratora Ziemeļatlantijas reģionam (NATO DIANA) inovāciju programmas starta 2022. gadā atbalstu saņēmis arī Latvijas jaunuzņēmums – “Deep Space Energy”. Uzņēmums startēja kategorijā “Noturīgas darbības kosmosā”. “Deep Space Energy” nodrošina noturīgu…

Aizsardzības ministrija

15. decembris, 2025. gads

sasniegumi

Fizikas un astronomijas doktora grādu daļiņu fizikā pirmais Latvijā iegūst Andris Potrebko

Latvijai ir pirmais jaunais doktors – Andris Potrebko –, kurš, studējot daļiņu fiziku, savu promocijas darba pētījumu izstrādājis Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) un pats pirmais absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) kopējo doktorantūras …

Rīgas Tehniskā universitāte

15. decembris, 2025. gads