Latvija ir kūdras substrātu eksporta līdere, un ir aprēķināts, ka mūsu valstij kūdras eksports pietiek vēl tūkstoš gadiem. Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, pastāv iespēja, ka kūdras ieguve Latvijā var tikt ierobežota. Tāpēc, lai uzzinātu patiesās emisijas, kas rodas purvos, novembrī uzsākts unikāls siltumnīcu gāzu emisiju pētījums – Latvijas Universitātes (LU) Ģeoloģijas nodaļas pētnieki veiks oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju mērījumus kūdras ieguves laukos, tostarp uzņēmuma “Laflora” teritorijās. Mērījumu iekārta iegādāta, pateicoties LU fonda mecenāta SIA “Mikrotīkls” atbalstam.
“Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas zinātnei, industrijai un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai – tas paveikts pateicoties LU fonda mecenāta “Mikrotīkls” ilgstošajam atbalstam zinātnei un inovācijām. Atbalsts pētniecības projekta sākotnējā stadijā ir ārkārtīgi nozīmīgs, taču nav viegli atrodams” uzsver LU fonda vadītāja Zaiga Pūce.
Šī gada pavasarī LU Ģeoloģijas nodaļas pētnieki piedalījās LU fonda izsludinātajā “MikroTik projektu konkursa dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā”, kur saņēma finansējumu jaunākās paaudzes virpuļplūsmas (eddy covariance) monitoringa iekārtas iegādei. Šī metode nodrošina tiešus un nepārtrauktus CO₂ plūsmu mērījumus starp zemes virsmu un atmosfēru, sniedzot augstas precizitātes datus par siltumnīcefekta gāzu apmaiņu.
“Pateicoties LU fonda un “Mikrotīkls” atbalstam, mēs varam uzsākt mērījumus, kas līdz šim Latvijā nebija iespējami. Šī sadarbība ar uzņēmumiem ļauj pielietot zinātniskās metodes reālās ražošanas teritorijās un veicina datu uzkrāšanu, kas nepieciešami gan valsts, gan starptautiska līmenī emisiju inventarizācijai un klimata mērķu sasniegšanai,” stāsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļas profesors Normunds Stivriņš.
Virpuļplūsmas metode tiek atzīta kā augstākās ticamības (Tier 3) pieeja saskaņā ar IPCC vadlīnijām siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai (IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories). Mērījumi tiek veikti atbilstoši Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO/GAW) kvalitātes kontroles prasībām un ISO 20988:2007 standartam (Air quality — Guidelines for estimating measurement uncertainty), kas nodrošina datu precizitāti, atkārtojamību un starptautisku salīdzināmību. Šī pieeja tiek atzīta arī SocialCarbon un Gold Standard metodikās kā zinātniski pamatota un pārbaudāma tiešmērījumu metode, kas ļauj objektīvi novērtēt CO₂ plūsmas gan kūdras ieguves, gan rekultivācijas laukos.
“Tiešie emisiju mērījumi ar virpuļplūsmas tehnoloģiju ir būtisks solis uz zinātniski pamatotu un caurspīdīgu oglekļa uzskaiti kūdras nozarē. Pētījumā iegūtie rezultāti būs uzticams pamats, kas ļaus noteikt kūdras ieguves nākotni Latvijā,” norāda SIA “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks.
