Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši tehnoloģiju, iegūstot augstas tīrības pakāpes hitozānu, kas īpaši piemērots brūču un apdegumu veiksmīgai ārstēšanai. Pētnieki hitozānu ieguvuši no hitīna, izmantojot šampinjonu (Agaricus bisporus) audzēšanas un šķirošanas atlikumus.
Zinātnieki ir optimizējuši pieeju hitozāna ražošanai, salīdzinot ar komerciāliem hitozāna produktiem. Jau tālākā sadarbībā ar industriju varētu izstrādāt uz hitozāna bāzes veidotus gēlus un pārsējus, kas samazina iekaisumu, kavē mikroorganismu attīstību un stimulē ādas reģenerāciju.
«Sagaidāms, ka tuvākajā laikā šī tehnoloģija palīdzēs Baltijas valstu uzņēmējiem piedāvāt ilgtspējīgus medicīniskos produktus, kas nav dzīvnieku izcelsmes – hitozānu saturošus gēlus un pārsējus, kas iegūti no vietējiem šampinjonu audzēšanas blakusproduktiem,» norāda projekta «Liofilizēts hitozāna ekstrakts no Agaricus bisporus un to atlikumiem apdegumu un brūču kopšanai: hipoalerģisks risinājums ādas atjaunošanai (FCEA-BW)» zinātniskais vadītājs, RTU Fizikas un materiālzinātnes institūta vadošais pētnieks Jānis Baroniņš.
Pētījumu zinātnieki plāno turpināt un papildināt pētniecības šķautnes, iesaistoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā, kur plānots hitozāna iegūšanas tehnoloģiju integrēt nanoAg hitozāna un kafijas atlikumu ekstrakta sintēzes procesā.
Vēl būtisks pavērsiens šajā pētniecības projektā ir ļoti mazām embrionālām šūnām līdzīgu šūnu atklāšana pieaugušu cilvēku taukaudos. Šīm šūnām piemīt ievērojami augstāks terapeitiskais potenciāls nekā kopējai cilmes šūnu populācijai. Tās ir arī klīniski drošas, jo iespējams tās iegūt no pacienta, pavairot un izmantot autologai terapijai, t.i., izmantot ārstniecībā paša pacienta bioloģisko materiālu, piemēram, cilvēka veselībai nekaitīgas liposukcijas rezultātā iegūtos taukaudus. Apvienojumā ar hitozāna gelu šī terapija ļautu ātrāk sasniegt vēlamo brūču un apdegumu izārstēšanu.
Ceļš līdz klīniskai pielietošanai ir vēl priekšā, jo nepieciešama padziļināta validācija un pierādījumu bāze. Zinātnieki plāno pētījumu turpināt, piesaistot Eiropas Pētniecības padomes ERC Consolidator Grant programmas finansējumu. Tāpat tiek aktīvi strādāts pie normatīvajiem izaicinājumiem, lai cilmes šūnu reģeneratīvā terapija kļūtu pieejamāka Latvijā.
Lai īstenotu pētniecības projektu, tika izveidota starpdisciplināra pētniecības komanda no trim RTU institūtiem, kurā darbojās Fizikas un materiālzinātnes institūta vadošie pētnieki Jānis Baroniņš un Andrejs Šiškins, Mašīnbūves un biomedicīnas inženierijas institūta vadošais pētnieks Uldis Bērziņš un Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Mieriņa.
Pētījums realizēts ES Atveseļošanas fonda projektā «Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešana Rīgas Tehniskajā universitātē, Liepājas Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā un Latvijas Jūras akadēmijā un Liepājas Jūrniecības koledžā virzībai uz izcilību augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijās». (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/003)
