RTU zinātnieki un inženieri izstrādā un patentē ierīci cīņai ar antimikrobiālo rezistenci

Author
Rīgas Tehniskā universitāte

3. februāris, 2026. gads

zinātne sasniegumi pētījumi

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcijas ierīci izlietnēm, kas novērš mikroorganismu vairošanos. Tā paredzēta lietošanai medicīnas iestādēs, tādēļ ierīces efektivitāte testēta slimnīcā un tiek pilnveidota sadarbībā ar mediķiem.

Brigita Dejus.jpg
RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošā pētniece Brigita Dejus. Foto: Toms Norde.

Izgudrojums, kas integrējams izlietnēs, nodrošina izplūdes dezinfekciju, novēršot mikroorganismu vairošanos, bioplēvju veidošanos un mikroorganismu nokļūšanu telpā. Ierīces izvadcaurules iekšējā virsma ir pārklāta ar titāna dioksīda pārklājumu, to apstarojot ar ultravioleto starojumu, tiek ierosināta fotokatalīze. Fotokatalīze ir efektīva pat noturīgu savienojumu šķelšanā un noārdīšanā. Savukārt īpaši izveidots mehānisms nodrošina šķidruma vienvirziena kustību, tā aizturot gāzu no kanalizācijas sistēmas nonākšanu telpā un mazinot potenciālos draudus veselībai.

"Pētījumi rāda, ka izlietnes var būt viens no iespējamajiem avotiem antimikrobiālās rezistences mikroorganismu izplatībai un tradicionālie dezinfekcijas risinājumi ne vienmēr nodrošina pietiekamu aizsardzību," stāsta RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošā pētniece Brigita Dejus. "Proti, dažādu patogēno mikroorganismu piesārņojums slimnīcās galvenokārt var veidoties tieši uz izlietņu virsmām un savienojumos, savukārt cauruļvados var veidoties bioplēve. Šādu mikroorganismu klātbūtne slimnīcā palielina inficēšanās risku pacientiem."

Inovatīvā ierīce ir turpinājums pirms vairākiem gadiem īstenotam plašam pētījumam. No vīzijas par slimnīcas infrastruktūras uzlabošanu pētnieki un inženieri ir nonākuši līdz potenciālam risinājumam akūtai problēmai. Izstrādājot un testējot prototipu, RTU pētnieki sadarbojas gan ar industrijas pārstāvjiem, gan Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta pētniekiem, kuri veic antropoloģisku pētījumu, izzinot mediķu vajadzības un pieredzi, izmantojot inovatīvo risinājumu. Risinājums tiek testēts arī slimnīcā. Medicīnas personāla vajadzības tiek ņemtas vērā, to pilnveidojot.

Ierīce teju kā patentēta Latvijā. Izgudrojuma autori ir RTU rektors profesors Tālis Juhna, Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošie pētnieki Brigita Dejus, Mārtiņš Strods un Basanti Ekka, kā arī Inovatīvu produktu izstrādes nodaļas vadītāja vietnieks Kristens Raščevskis un vecākais industriālais dizainers Pēteris Sala.

RTU šobrīd iesniedzis pieteikumu Eiropas patentam. Paralēli ar «Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platformas inovatīvu produktu radīšanai» (BioPhoT, platformas Nr.: IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002) finansiālu atbalstu komanda arī gatavojas risinājuma komercializācijai un virzīšanai tirgū. BioPhoT ir daļa no Ekonomikas ministrijas finansētās valsts pētījumu programmas «Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījuma programma», to koordinē Latvijas Organiskās sintēzes institūts un īsteno zinātnes universitātes un pētniecības institūti.

 

saistītie raksti

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija sasniegumi dabaszinātnes

No drosmīgas idejas līdz ERC intervijai: saruna ar LVKĶI pētnieci Lauru Andži

Pirms dažiem gadiem ideja par jaunas paaudzes slodzi nesošu biomateriālu no koksnes šķita gandrīz neticama. Taču tieši šī ideja aizveda Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) vadošo pētnieci Lauru Andži līdz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) Starting Grant konkursa noslēdzošajai atlases …

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

7. jūlijs, 2026. gads

zinātne

Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodnieki izstrādājuši jaunu un unikālu digitālu resursu "Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)", kurā apkopoti sistēmiski dati par latviešu valodas vārdu uzbūvi un darināšanu. Datubāze balstīta uz vairāk nekā 75 0…

Andra Kalnača (Tenūrprofesore, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)

3. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Izsludināts valsts pētījumu programmas “Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību programmā noteikto pētījumu izstrāde, 2. daļa” 2026.–2028. gadam projektu pieteikumu konkurss

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 17. punktu, izsludina valsts pētījumu programmas “Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību progra…

Latvijas Zinātnes padome

26. jūnijs, 2026. gads