Septembrī ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” apskatāma Latvijas Universitātē

Author
researchLatvia

29. augusts, 2025. gads

zinātnes komunikācija

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” paver iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes personības un viņu devumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Akcentējot zinātnes universitātes pienesumu pētnieciskās darbības attīstīšanā, no 1. līdz 28. septembrim šī daudzveidīgā ekspozīcija būs redzama Latvijas Universitātes (LU) telpās. 

Izstade 1500 x 860 px (3).png

Interesanti varēs aplūkot izstādi gan LU galvenajā ēkā, Raiņa bulvārī 19, pie Mazās aulas (2. stāvā), gan LU Dabas mājā, Jelgavas ielā 1, Rīgā. Visa gada garumā ceļojošo izstādi varēs apskatīt dažādās augstākās izglītības iestādēs, kā arī citās sabiedriskajās un kultūrvietās visā Latvijā. Skenējot kvadrātkodus, ikviens interesents varēs noskatīties visus 12 videostāstus. Šī iniciatīva veicina gan zinātnes atpazīstamību, gan stiprina sabiedrības saikni ar zinātni. 

Septembrī šī daudzveidīgā ekspozīcija izceļ tieši LU un tās pētnieku ieguldījumu, akcentējot zinātnes universitātes nozīmīgo lomu starptautiski konkurētspējīgas pētniecības un inovāciju attīstībā.  

54256256570_c7dfe93aaa_k.jpg
Dr. phil. Raivis Bičevskis, LU Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors un
Guntars Kitenbergs, asociētais profesors, LU zinātņu prorektors izstādes atklāšanā | Foto: Toms Norde

“Robeža starp zināmo un nezināmo, protams, ir baiļu robeža, taču arī  – cerību robeža; šīs robežas sasniegšana ir piedzīvojums. Īsts zinātnieks pie šīs robežas uzturas bieži, lai gan tai pārkāpt izdodas visai reti,” Dr. phil. Raivis Bičevskis, LU Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors.   

Divpadsmit zinātnes personības, kuras pārstāv 12 vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, apliecina Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību Eiropas Pētniecības telpā. Sadarbībā ar zinātnes komunikācijas platformu researchLatvia veidotais kalendārs un izstāde “Zinātnei Latvijai 2025” ataino Latvijas zinātnieku pētītos jautājumus, kas ietekmē mūsu sabiedrību, vidi un kultūru.  

Katrs no zinātniekiem pārstāv savu unikālo pētniecības jomu, tostarp horeomuzikoloģiju, valsts aizsardzību un drošību, farmakoģenētiku, reto un aizsargājamo sugu aizsardzību, ūdenstilpju aizaugšanas samazināšanu, komētu un to aktivitātes pētniecību, mākslas zinātni, imitējošo modelēšanu, modernās sabiedrības iekšējo loģiku no filozofijas skatījuma, kultūru, kā arī grāmatniecību, bibliotēkzinātnes un rakstītā vārda vēsturi.  

12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā: 

  • Dr. art. Diāna Zandberga (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zinātniskā un radošā darba prorektore, Latvijas mākslas augstskolu kopīgās profesionālā doktora studiju programmas mākslās direktore, pianiste); 
  • Dr. sc. pol. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, asociētais profesors); 
  • Dr. biol. Renāte Ranka (Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece); 
  • Dr. biol. Artūrs Škute (Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors);   
  • Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore); 
  • Mg. sc. comp. Karina Šķirmante  (Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošā pētniece, doktorante);    
  • Art. D. Ansis Rozentāls (Latvijas Mākslas akadēmijas docents, IT speciālists, gleznotājs);   
  • Ph. D. Oskars Java  (ViA Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors, pētnieks); 
  • Dr. phil. Raivis Bičevskis (LU Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors  filozofijas, ētikas un reliģijas nozares sociālās filozofijas apakšnozarē); 
  • Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs (Rīgas Tehniskā universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors); 
  • Ph. D. Baiba Tjarve (Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītājas vietniece, vadošā pētniece); 
  • Mg. art., Mg. soc. Dagnija Baltiņa (Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore, doktorante). 

Mūsdienu zinātne iedvesmo, pārsteidz un veido zināšanu sabiedrību! Lai Gaismas pils, Latvijas zinātnes, mākslu un kultūras, kā arī lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu sniegums turpina mūs visus iedvesmot – meklēt, radīt un augt!  

Zinātnes kalendārs ir izstrādāts IZM realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital”, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, piedaloties researchLatvia radošajai komandai. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Iepazīsti jauno zinātnieku! – saruna ar Dāvi Dūci

Dāvis Dūcis ir doktorants un zinātniskais asistents Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē. Dāvis strādā Latvijas Mikroorganismu kultūru kolekcijā, un viņa promocijas darbs saistīts ar sūkalu valorizāciju, izmantojot savvaļas mikroorganismu celmus. Dāvis ir arī LU Dokto…

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

25. augusts, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Sabiedrība uzticas tam, ko saprot: darbseminārs zinātnes komunikatoriem

Sabiedrības spēja atšķirt pētniecību no viedokļa un dezinformācijas lielā mērā ir atkarīga no tā, cik saprotami par zinātni tiek stāstīts. Tieši šis bija galvenais jautājumus, uz kuru kopīgu atbildi meklēja vairāk nekā 40 komunikācijas speciālistu no valsts iestādēm, universitātēm un zinātniskajiem…

researchLatvia | Latvijas Zinātnes padome

24. augusts, 2026. gads

zinātnes komunikācija

No zinātnes līdz praksei: Agroresursu un ekonomikas institūta ieguldījums lauksaimniecības nākotnē

PētniecībaAgroresursu un ekonomikas institūts (AREI) ir viens no vadošajiem lauksaimniecības, bioekonomikas un lauku attīstības pētniecības centriem Latvijā. Institūts apvieno vairāk nekā 100 gadu ilgu pieredzi plaši audzējamo kultūraugu selekcijā un pētniecībā, veidojot zinātniski pamatotus risinā…

Agroresursu un ekonomikas institūts

24. augusts, 2026. gads

zinātnes komunikācija

25. septembrī visā Latvijā notiks Eiropas Zinātnieku nakts 2026

Eiropas Zinātnieku nakts pasākumos ikviens varēs tuvāk iepazīt zinātni. Vienā vakarā vairāk nekā 35 vietās visā Latvijā būs iespēja satikt pētniekus, ielūkoties zinātnes ikdienā un iesaistīties eksperimentos, darbnīcās, demonstrējumos, ekskursijās un citās bezmaksas aktivitātēs.  Šogad Ei…

Latvijas Zinātnes padome/ ResearchLatvia

20. augusts, 2026. gads