Vidzemes Augstskolas pētniece Anna Broka kļuvusi par līdzautori prestižam izdevumam par Eiropas Savienības vides politiku

Author
Vidzemes Augstskola

3. jūlijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Vidzemes Augstskolas pētniece Anna Broka kļuvusi par vienu no autorēm prestižajā akadēmiskajā izdevumā De Gruyter Handbook of European Union Environmental Policy. Grāmata veltīta Eiropas Savienības vides politikai – vienai no nozīmīgākajām mūsdienu politikas jomām, kas risina klimata pārmaiņu un citu vides izaicinājumu radītās problēmas. Izdevumā analizēti galvenie procesi, iesaistītās puses un lēmumu pieņemšanas mehānismi, kas veido ES vides politiku, kā arī iezīmēti šīs jomas attīstības virzieni un nākotnes pētniecības perspektīvas.

8a06ace5-ecbf-41e1-95fd-554aad5b6534.jpeg
Vidzemes Augstskolas pētniece Anna Broka. 
Ar ko Jūs šobrīd nodarbojaties?

Anna Broka: Man ir vairāki pētniecības virzieni. Viens no tiem ir labklājības sistēmu izpēte. Analizēju, kā notiek resursu pārdale labklājības valstīs un salīdzinu dažādu valstu labklājības sistēmas.

Otrs pētniecības virziens ir cieši saistīts ar šo sistēmu analīzi – pētu mazaizsargātās sabiedrības grupas, īpaši bērnus ārpusģimenes aprūpē, kuri palikuši bez vecāku gādības. Savā pētniecībā pievēršos faktoriem, kas ietekmē cilvēku iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, un nosacījumiem, kas nepieciešami, lai šādas iespējas nodrošinātu.

Man šķiet īpaši svarīgi analizēt, kā labklājības sistēma izturas pret sabiedrības neaizsargātākajiem locekļiem. Sistēmas spēku nosaka tās spēja sniegt atbalstu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, veicināt iekļaujošu izglītību un mazināt sociālo nevienlīdzību.

Trešā dimensija manā darbā ir politikas zinātne kopumā. Bieži vien šķiet, ka politika mūs neskar, tomēr ar politiskajiem lēmumiem sastopamies ik dienu. Tie ietekmē infrastruktūras pieejamību, izglītības sistēmu, sociālo aizsardzību un daudzas citas dzīves jomas.

Pēdējos gados ievērojamu daļu sava laika esmu veltījusi pētījumiem par drošību, sabiedrības noturību un vides politiku. Tie palīdz rast atbildes uz jautājumiem par to, kā cilvēki pielāgojas strauji mainīgajiem apstākļiem, cenu kāpumam un citiem mūsdienu izaicinājumiem. Tieši tajā saskatu savas pētniecības galveno jēgu.

Jūsu pētītais vides jautājums aplūkots arī De Gruyter Handbook of European Union Environmental Policy. Kā nonācāt līdz sadarbībai ar pasaules līmeņa pētniekiem?

Anna Broka: Tas bija trīs gadu ilgs darbs, kas aizsākās pavisam nejauši. Biju pieteikusies Eiropas Politikas zinātnes konsorcija (ECPR) konferencei Tulūzā. Dalībnieki šajā konferencē tiek rūpīgi atlasīti, un man bija gods būt starp viņiem.

Toreiz Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) projekta ietvaros veicu salīdzinošo analīzi vides politikā. Protams, nebiju vienīgā pētniece – tas bija Vidzemes Augstskolas pētnieku grupas darbs, taču konferencē vides politikas jomu pārstāvēju es.

Prezentēju ideju par vienkāršu modeli, kas ļautu analizēt un salīdzināt vides politiku Eiropas Savienības līmenī. Eiropas Savienība šajā jomā ir viena no pasaules līderēm un daudzos aspektos kalpo par paraugu arī citām valstīm. Pievērsties salīdzinoši jaunai pētniecības jomai prasīja zināmu uzdrīkstēšanos, taču tas atmaksājās.

Konferencē saņēmu pirmo atgriezenisko saiti par paveikto – komentārus un ieteikumus, kā darbu pilnveidot. Pēc kāda laika ar mani sazinājās profesors Anthony R. Zito. Toreiz vēl nezināju, ka viņš ar vides politikas analīzi nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadus un ir vairāku nozīmīgu akadēmisku izdevumu redaktors.

Viņam mani bija ieteicis kāds no konferences dalībniekiem. Tiešsaistes sarunas laikā profesors uzaicināja mani izstrādāt Eiropas daudzlīmeņu pārvaldības (European Multilevel Governance) modeļa analīzi atkritumu apsaimniekošanai. Tajā brīdī vēl nenojautu, ka šis pētījums kļūs par daļu no De Gruyter Handbook of European Union Environmental Policy.

Kādas ir sajūtas pēc paveiktā?

Anna Broka: Tas ir liels gods būt vienai no autorēm līdzās pasaulē atzītiem pētniekiem un profesoriem. Esmu ļoti pateicīga profesoram Anthony R. Zito par atbalstu, mentoringu un uzticēšanos visa procesa laikā.

Kas ir grāmatas auditorija?

Anna Broka: Galvenā auditorija ir pētnieki, akadēmiskais personāls un studenti, taču grāmata būs vērtīga arī politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem.

Tā sniedz visaptverošu ieskatu Eiropas Savienības vides politikā un būs nozīmīgs resurss ikvienam, kurš pēta vai praktiski darbojas vides, klimata un ilgtspējīgas attīstības jautājumos.

Kādi ir Jūsu turpmākie plāni?

Anna Broka: Turpināšu pētniecības darbu. Pašlaik kopā ar kolēģiem esam uzsākuši darbu pie jauna pētījuma par sabiedrības līdzdalību, un ceru, ka arī tas sniegs nozīmīgu ieguldījumu politikas attīstībā.

Rokasgrāmatu veidojuši starptautiski atzīti zinātnieki no dažādām valstīm, un Vidzemes Augstskolas pētnieces līdzdalība apliecina augstskolas pētniecības kvalitāti un starptautisko atpazīstamību. Izdevums sniedz būtisku ieguldījumu izpratnē par Eiropas Savienības lomu globālo vides problēmu risināšanā un kalpo kā nozīmīgs resurss pētniekiem, studentiem, politikas veidotājiem un citiem interesentiem. Grāmatu iespējas apskatīt Valmieras Integrētajā bibliotēkā.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” apskatāma Dārzkopības institūtā un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē

Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Jūnijā ceļojošā izstāde un zinātnes kalendārs izceļ Dārzkopības institūta darbu un pētnieku ieg…

researchLatvia

1. jūlijs, 2026. gads

science zinātnes komunikācija

EDI pētnieki prezentē RISC-V procesora balstītu kvantu sensora sistēmu “RISC-V Summit Europe 2026”

No 2026. gada 8. līdz 11. jūnijam Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Integrēto shēmu un sistēmu laboratorijas (ISS) pārstāvji Agata Kušnina un Marks Jānis Ratniks piedalījās Eiropas vadošajā RISC-V procesora konferencē “RISC-V Summit Europe 2026” Boloņā, Itālijā. Pasākuma ietvaros EDI dar…

Elektronikas un datorzinātņu institūts

15. jūnijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Jūnija personība Jānis Ozoliņš: populisma un identitātes pētniecība mūsdienu kultūrā

Līdztekus vadošā pētnieka amata pienākumiem Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI), Ph. D. Jānis Ozoliņš ir arī institūta Zinātniskās padomes un starptautisku pētniecisko organizāciju dalībnieks, kā arī docē studiju kursus un vada promocijas darbus Latvijas Māk…

researchLatvia

15. jūnijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

In Memoriam. Guntis Jānis Eniņš (18.06.1933. – 08.06.2026.)

Dižkoku pētnieks Guntis Eniņš 2017. gadā izdeva grāmatu “Koki mājas nepamet”. Taču tagad, pašā vasaras plaukumā, esam saņēmuši skumju ziņu, ka mūs “pametis” Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, dabas pieminekļu draugs un pētnieks Guntis Eniņš. Noteikti apskatiet – pati labestīgākā Gunta Eniņa …

Latvijas Zinātņu akadēmija

12. jūnijs, 2026. gads