Asteroīdam dots vārds Rozenštrauhs

Author
Ilgmārs Eglītis, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks

17. novembris, 2026. gads

2011. gada 3. septembrī pēc pusnakts Latvijas Universitātes (LU) Baldones Astrofizikas observatorijā Saules sistēmas galvenajā asteroīdu joslā tika pamanīts jauns kosmisks objekts. To, izmantojot Baldones Šmita teleskopu, atklāja LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, bet precīzus koordinātu mērījumus nodrošināja Viļņas Universitātes pētnieks Kazimieras Černis. Šajā vasarā pēc atklājēja priekšlikuma Starptautiskā astronomu savienība apstiprināja asteroīda pastāvīgo numuru un vārdu –  (856173) Rozenštrauhs.

Asteroīds Rozenštrauhs Saules sistēmā
Asteroīda "Rozenštrauhs" vizualizācija

Asteroīds, kura diametrs ir apmēram viens kilometrs, 2011. gadā saņēma pagaidu apzīmējumu 2011 SF81 un tas pieder Galvenās asteroīdu joslas pārstāvjiem. Līdz šim sešu opozīciju (pietuvošanās Zemei) laikos iegūtie 103 mērījumi ļauj ar precīzitāti līdz 0".73 loka sekundēm noteikt tā atrašanās vietu 100 gadu griezumā. Atklājēja I. Eglīša ieteiktais asteroīda nosaukums publicēts IAU izdevumā WGSBNBulletin.

Asteroīds Rozenštrauhs riņķo vidēji apmēram 1,81 astronomisko vienību (aptuveni 271 miljoni kilometru) attālumā no Saules, pa izstieptu eliptisku trajektoriju, kura izvietota starp Marsu un Jupiteru. Lielā izstiepuma dēļ asteroīds laiku pa laikam pietuvojas Zemes orbītai ievērojami tuvāk un tā minimālais attālums līdz tai ir mazāks par 1 AV (apmēram 122 milj. km). Vienu apli tas veic 3,65 gados. Atklāšanas brīdī šis kosmosa ceļinieks atradās ļoti zemu pie debess Zivs  zvaigznājā un bija redzams tikai ar ļoti jaudīgo Baldones Šmita teleskopu, jo tā spožums sasniedza vien 20,5 zvaigžņlielumu.

“Vārds “Rozenštrauhs”, man saistās ar bērnības atmiņām, kad ģimenes jubilejās ciemiņi labprāt, mana tēva ģitāras pavadībā, skanīgi dziedāja tās dziesmas kuras tautā nesa savos koncertos Eduards Rozenštrauhs. “Vecpiebalgas ūdensrozes”, “Vecās dzirnas”, “Jāņu nakts”, “Jaunība” un daudzas citas mani aizkustina, nerunājot nemaz par “Zilo lakatiņu”, kurš kļuva par latviešu strēlnieku himnu. Es pilnā mēra piekrītu enciklopēdijā publicētajam latviešu dziesminieka Eduarda Rozenštrauha daiļrades novērtējumam: “Dziesminieks E. Rozenštrauhs, apvienojot skaņraža un izpildītāja talantus, ir unikāla personība – fenomens Latvijas pēckara mūzikas vēsturē kā oficiāli neatzīts, bet tautā mīlēts mūziķis, kura daiļrade guva plašu izplatību bez ieskaņojumu, radio, televīzijas, nošu starpniecības, viņa dziesmām ceļojot no mutes mutē. Viņa dziesmas tika izpildītas, nezinot to autora vārdu, daļa folklorizējās”,” komentē Ilgmārs Eglītis.

  1. ^ Latvijas Nacionālā enciklopēdija 
    https://enciklopedija.lv/skirklis/162845-Eduards-Rozen%C5%A1trauhs 

saistītie raksti

kosmoss

No pirmā teleskopa līdz starptautiskai medaļai astronomijā

RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolēns Aleksandrs Jesiļevskis Visumu izzina ne tikai grāmatās - viņš pats vēro debesis teleskopā un mēģina no iegūtajiem datiem aprēķināt asteroīda orbītu. Astronomija viņu aizrauj jau vismaz desmit gadus. Šoruden Aleksandrs bija viens no pieciem Latvijas…

Valsts izglītības attīstības aģentūra

9. novembris, 2026. gads

medicīna kosmoss kvantu tehnoloģijas

Izsludināta valsts pētījumu programma "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" 2026.- 2029. gadam

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 17. punktu, izsludina valsts pētījumu programmas "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" 2026.- 2029. gadam projektu…

Latvijas Zinātnes padome

28. oktobris, 2026. gads

kosmoss

Kā rodas Saules aptumsums un kāpēc tas ir tik reti novērojams

Pilns Saules aptumsums ir viena no retākajām un iespaidīgākajām astronomiskajām parādībām, ko iespējams novērot no Zemes. Lai gan kaut kur uz planētas pilns Saules aptumsums notiek vidēji reizi pusotrā gadā, konkrētā vietā tas var neatkārtoties vairākas paaudzes. Latvijā pēdējais pilnais Saule…

Ventspils Augstskola

27. oktobris, 2026. gads

kosmoss

Latvijā atklāts Eiropas Kosmosa izglītības resursu birojs ESERO Latvia

2026. gada 21. oktobrī Latvijas Universitātē svinīgi atklāts Eiropas Kosmosa izglītības resursu birojs ESERO Latvia. Latvija pievienojusies Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) izglītības biroju tīklam, kas šogad svin 20. gadadienu un apvieno 23 birojus EKA dalībvalstīs un asociētajās valstīs. Eiro…

Eiropas Kosmosa izglītības resursu birojs ESERO Latvia/ Research Latvia

23. oktobris, 2026. gads