Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Author
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads

pētījumi zinātne

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pārtikas drošībai, gan lauksaimnieku ilgtspējīgai darbībai.

Augu stresa agrīna noteikšana.jpg
Attēlam ir ilustratīva nozīme.  Avots: pexels.com.

Viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka lielākā daļa pašlaik pieejamo augu stresa diagnostikas metožu ļauj konstatēt stresu tikai tad, kad jau parādījušās redzamas bojājumu pazīmes, vai arī to izmantošanai nepieciešami laboratorijas apstākļi. Tas padara šīs metodes grūti pieejamas ikdienas lauksaimniecības praksē, īpaši mazajās saimniecībās.

Tomēr augi uz stresu reaģē daudz agrāk, nekā tas ir pamanāms ar aci. Kad augs nonāk stresa stāvoklī, vispirms reaģē tā fotosintēzes aparāts, mainoties hlorofila fluorescences signāliem. Šīs ļoti smalkās izmaiņas iespējams reģistrēt, izmantojot hlorofila fluorescences spektroskopiju – metodi, kas ir ātra, neinvazīva un piemērota lietošanai tieši laukā vai siltumnīcā. Līdzīgi kā cilvēka elektrokardiogramma ļauj konstatēt veselības izmaiņas vēl pirms klīnisko simptomu parādīšanās, arī fluorescences signāli sniedz agrīnu informāciju par auga fizioloģisko stāvokli.

Stresa apstākļos augos vienlaikus palielinās antioksidatīvā jeb antiradikāļu aktivitāte, kas raksturo auga spēju neitralizēt brīvos radikāļus un saglabāt dzīvotspēju. Apvienojot hlorofila fluorescences datus ar antioksidatīvās aktivitātes indikatoriem, iespējams izveidot visaptverošu augu stresa "portretu", kas nodrošina ātru, jutīgu un praktiski izmantojamu diagnostiku.

Tomēr savlaicīga diagnostika ir tikai pirmais solis. Ne mazāk svarīga ir augu stresa izturības palielināšana. Šajā kontekstā nozīmīga loma ir dabiskajiem biostimulantiem – humātiem, kas spēj mazināt stresa reakcijas un palielināt augu adaptīvo potenciālu. Tas paver iespēju pāriet no reaģēšanas uz stresu uz preventīvu stresa pārvaldību lauksaimniecībā.

Pētījumi tiks veikti ar gurķiem (Cucumis sativus L.) – kultūraugu, kas ir gan ekonomiski nozīmīgs, gan īpaši jutīgs pret klimata svārstībām, tādējādi īpaši piemērots stresa pētījumiem.

Pētījuma galvenais mērķis ir izstrādāt integrētu augu stresa diagnostikas ekspresmodeli, kas nodrošina savlaicīgu augu stresa noteikšanu, ļauj zinātniski pamatoti novērtēt un optimizēt biostimulantu lietošanu, vienlaikus nodrošinot iegūto datu integrāciju digitālajās uzraudzības sistēmās un veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības principu ieviešanu praksē.

Šis pētījums ir mēģinājums “iemācīties sadzirdēt” augus vēl pirms tie sāk zaudēt savu vitalitāti un līdz ar to arī ražu, veidojot zinātniski pamatotu pamatu ilgtspējīgākai un precīzākai lauksaimniecības praksei.

Pētījums tiek īstenots projekta "Ekspresmetodes izstrāde augu stresa agrīnai noteikšanai un stresa izturības paaugstināšanai" EXPLORERS (1.1.9/LZP/2/25/196) ietvaros.

saistītie raksti

starptautiskā sadarbība bioekonomika zinātne

LVKĶI viesojas pasaules 2 % citētāko zinātnieku vidū esoša profesore, pētot ilgtspējīgus būvniecības materiālus no pārtikas atkritumiem

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) šobrīd divu mēnešu pētniecības vizītē viesojas profesore Carol Sze Ki Lin no Honkongas pilsētas universitātes (City University of Hong Kong, CityU HK). Profesore Lin, kura kopš 2020. gada ir iekļauta pasaules 2 % citētāko zinātnieku vidū bioteh…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

16. septembris, 2026. gads

zinātne pētījumi

RTU izsludina stipendiju konkursu skolēniem un studentiem, motivējot pētīt nākotnes būvniecības un ceļu būves tehnoloģijas

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus un bakalaura studentus līdz 30. septembrim piedalīties stipendiju konkursā. Skolēni varēs saņemt stipendiju zinātniski pētniecisko, projekta vai moduļa darbu, bet studenti – bakalaura darbu izstrādei …

Rīgas Tehniskā universitāte

15. septembris, 2026. gads

starptautiskā sadarbība zinātne inovācija

Kā pētījumus pārvērst izaugsmē - norisināsies Latvijas un Šveices pieredzes apmaiņa

No 14. līdz 17. septembrim norisināsies valsts pārvaldes, pētniecības institūciju un industrijas pārstāvju pieredzes apmaiņas vizīte Šveicē ar mērķi iepazīt Šveices pieredzi pētniecības rezultātu komercializācijā un sadarbības veidošanā starp pētniecību un industriju, vienlaikus daloties ar La…

Izglītības un zinātnes ministrija

11. septembris, 2026. gads

kosmoss zinātne

ES alternatīva «Starlink»: vai Latvija krīzēs varētu izmantot «GovSatCom» satelītsakarus

Latvijā nesenās vētras laikā sakaru traucējumi radīja izaicinājumus operatīvajiem dienestiem. Tiem nācās strādāt "ārpus zonas", tāpēc tika izmantoti alternatīvi risinājumi, piemēram, "Starlink" satelītinternets un rācijas. Tikmēr par sakaru nozari atbildīgā Satiksmes ministrija, analizējot vētras l…

Ņikita Andrejevs (Latvijas Radio korespondents)

8. septembris, 2026. gads