Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Author
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads

pētījumi zinātne

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pārtikas drošībai, gan lauksaimnieku ilgtspējīgai darbībai.

Augu stresa agrīna noteikšana.jpg
Attēlam ir ilustratīva nozīme.  Avots: pexels.com.

Viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka lielākā daļa pašlaik pieejamo augu stresa diagnostikas metožu ļauj konstatēt stresu tikai tad, kad jau parādījušās redzamas bojājumu pazīmes, vai arī to izmantošanai nepieciešami laboratorijas apstākļi. Tas padara šīs metodes grūti pieejamas ikdienas lauksaimniecības praksē, īpaši mazajās saimniecībās.

Tomēr augi uz stresu reaģē daudz agrāk, nekā tas ir pamanāms ar aci. Kad augs nonāk stresa stāvoklī, vispirms reaģē tā fotosintēzes aparāts, mainoties hlorofila fluorescences signāliem. Šīs ļoti smalkās izmaiņas iespējams reģistrēt, izmantojot hlorofila fluorescences spektroskopiju – metodi, kas ir ātra, neinvazīva un piemērota lietošanai tieši laukā vai siltumnīcā. Līdzīgi kā cilvēka elektrokardiogramma ļauj konstatēt veselības izmaiņas vēl pirms klīnisko simptomu parādīšanās, arī fluorescences signāli sniedz agrīnu informāciju par auga fizioloģisko stāvokli.

Stresa apstākļos augos vienlaikus palielinās antioksidatīvā jeb antiradikāļu aktivitāte, kas raksturo auga spēju neitralizēt brīvos radikāļus un saglabāt dzīvotspēju. Apvienojot hlorofila fluorescences datus ar antioksidatīvās aktivitātes indikatoriem, iespējams izveidot visaptverošu augu stresa "portretu", kas nodrošina ātru, jutīgu un praktiski izmantojamu diagnostiku.

Tomēr savlaicīga diagnostika ir tikai pirmais solis. Ne mazāk svarīga ir augu stresa izturības palielināšana. Šajā kontekstā nozīmīga loma ir dabiskajiem biostimulantiem – humātiem, kas spēj mazināt stresa reakcijas un palielināt augu adaptīvo potenciālu. Tas paver iespēju pāriet no reaģēšanas uz stresu uz preventīvu stresa pārvaldību lauksaimniecībā.

Pētījumi tiks veikti ar gurķiem (Cucumis sativus L.) – kultūraugu, kas ir gan ekonomiski nozīmīgs, gan īpaši jutīgs pret klimata svārstībām, tādējādi īpaši piemērots stresa pētījumiem.

Pētījuma galvenais mērķis ir izstrādāt integrētu augu stresa diagnostikas ekspresmodeli, kas nodrošina savlaicīgu augu stresa noteikšanu, ļauj zinātniski pamatoti novērtēt un optimizēt biostimulantu lietošanu, vienlaikus nodrošinot iegūto datu integrāciju digitālajās uzraudzības sistēmās un veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības principu ieviešanu praksē.

Šis pētījums ir mēģinājums “iemācīties sadzirdēt” augus vēl pirms tie sāk zaudēt savu vitalitāti un līdz ar to arī ražu, veidojot zinātniski pamatotu pamatu ilgtspējīgākai un precīzākai lauksaimniecības praksei.

Pētījums tiek īstenots projekta "Ekspresmetodes izstrāde augu stresa agrīnai noteikšanai un stresa izturības paaugstināšanai" EXPLORERS (1.1.9/LZP/2/25/196) ietvaros.

saistītie raksti

zinātne

Nevis rūpnīca robotam, bet robots rūpnīcai

Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) pētnieki izstrādājuši mākslīgajā intelektā balstītu robotisku sistēmu, kas pati atrod pudeles, nosaka, kā tās satvert, seko kustīgam mērķim un ievieto pudeli konveijera ligzdā. Par tehnoloģiju interesi izrādījis arī Latvijas kosmētikas ražotājs Madara Co…

Labs of Latvia

16. novembris, 2026. gads

zinātne

Latvijas zinātnes universitātes apņemas turpināt nodrošināt augstu doktorantūras līmeni pēc jaunā promocijas procesa regulējuma ieviešanas

Plašāka universitāšu institucionālā autonomija promocijas procesā nemazinās prasības doktorantiem arī pēc tam, kad nākamgad būs stājušies spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas ļaus augstskolām lielāku brīvību promocijas procesa organizēšanā. Par šādu nostāju ir vienojušās Latvijas zinātnes …

Rīgas Tehniskā universitāte

9. novembris, 2026. gads

medicīna pētījumi

Pēta iespējas staru terapijā efektīvāk iznīcināt vēža šūnas

Kā onkoloģisko slimību staru terapijā pēc iespējas efektīvāk iznīcināt vēža šūnas? To savā promocijas darbā, izmantojot paātrinātāju tehnoloģijas, pētījis jaunais fiziķis Kristaps Paļskis. Tā ir pagaidām eksperimentāla staru terapijas pieeja, kas ļautu kaitīgās vēža šūnas apstarot ļoti precīzi un ā…

lsm.lv

29. oktobris, 2026. gads

zinātne

Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta direktores amatā apstiprināta Dace Kārkle

2026. gada 20. oktobrī Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta (NIRI) direktores amatā apstiprināta institūta līdzšinējā direktora pienākumu izpildītāja un ilggadējā Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) vadības komandas locekle Dace Kārkle. Amatā NIRI direktore stāsies tūlītēji, un viņ…

Nacionālais pētniecības un inovācijas institūts

21. oktobris, 2026. gads