Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Author
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads

pētījumi zinātne

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pārtikas drošībai, gan lauksaimnieku ilgtspējīgai darbībai.

Augu stresa agrīna noteikšana.jpg
Attēlam ir ilustratīva nozīme.  Avots: pexels.com.

Viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka lielākā daļa pašlaik pieejamo augu stresa diagnostikas metožu ļauj konstatēt stresu tikai tad, kad jau parādījušās redzamas bojājumu pazīmes, vai arī to izmantošanai nepieciešami laboratorijas apstākļi. Tas padara šīs metodes grūti pieejamas ikdienas lauksaimniecības praksē, īpaši mazajās saimniecībās.

Tomēr augi uz stresu reaģē daudz agrāk, nekā tas ir pamanāms ar aci. Kad augs nonāk stresa stāvoklī, vispirms reaģē tā fotosintēzes aparāts, mainoties hlorofila fluorescences signāliem. Šīs ļoti smalkās izmaiņas iespējams reģistrēt, izmantojot hlorofila fluorescences spektroskopiju – metodi, kas ir ātra, neinvazīva un piemērota lietošanai tieši laukā vai siltumnīcā. Līdzīgi kā cilvēka elektrokardiogramma ļauj konstatēt veselības izmaiņas vēl pirms klīnisko simptomu parādīšanās, arī fluorescences signāli sniedz agrīnu informāciju par auga fizioloģisko stāvokli.

Stresa apstākļos augos vienlaikus palielinās antioksidatīvā jeb antiradikāļu aktivitāte, kas raksturo auga spēju neitralizēt brīvos radikāļus un saglabāt dzīvotspēju. Apvienojot hlorofila fluorescences datus ar antioksidatīvās aktivitātes indikatoriem, iespējams izveidot visaptverošu augu stresa "portretu", kas nodrošina ātru, jutīgu un praktiski izmantojamu diagnostiku.

Tomēr savlaicīga diagnostika ir tikai pirmais solis. Ne mazāk svarīga ir augu stresa izturības palielināšana. Šajā kontekstā nozīmīga loma ir dabiskajiem biostimulantiem – humātiem, kas spēj mazināt stresa reakcijas un palielināt augu adaptīvo potenciālu. Tas paver iespēju pāriet no reaģēšanas uz stresu uz preventīvu stresa pārvaldību lauksaimniecībā.

Pētījumi tiks veikti ar gurķiem (Cucumis sativus L.) – kultūraugu, kas ir gan ekonomiski nozīmīgs, gan īpaši jutīgs pret klimata svārstībām, tādējādi īpaši piemērots stresa pētījumiem.

Pētījuma galvenais mērķis ir izstrādāt integrētu augu stresa diagnostikas ekspresmodeli, kas nodrošina savlaicīgu augu stresa noteikšanu, ļauj zinātniski pamatoti novērtēt un optimizēt biostimulantu lietošanu, vienlaikus nodrošinot iegūto datu integrāciju digitālajās uzraudzības sistēmās un veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības principu ieviešanu praksē.

Šis pētījums ir mēģinājums “iemācīties sadzirdēt” augus vēl pirms tie sāk zaudēt savu vitalitāti un līdz ar to arī ražu, veidojot zinātniski pamatotu pamatu ilgtspējīgākai un precīzākai lauksaimniecības praksei.

Pētījums tiek īstenots projekta "Ekspresmetodes izstrāde augu stresa agrīnai noteikšanai un stresa izturības paaugstināšanai" EXPLORERS (1.1.9/LZP/2/25/196) ietvaros.

saistītie raksti

dabaszinātnes zinātne

Parakstīts līgums par valsts pētījumu programmas "Lauksaimniecības un meža resursu izpēte drošas un noturīgas Latvijas attīstībai" 2026.–2028. gadam projekta RISE AgriFoodLV īstenošanu

2026. gada 27. jūlijā Latvijas Zinātnes padome un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) parakstījušas līgumu par projekta Nr. VPP-ZM-Lauksaimniecība-2026/1-0003 "Noturīgas, inovatīvas, ilgtspējīgas un efektīvas pārtikas sistēmas stiprināšana Latvijā (RISE AgriFoodLV)" (turpmāk – pr…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

3. augusts, 2026. gads

pētījumi

Latvijas Kultūras akadēmijas pētījums atklāj dizaina ekonomikas nozīmi Latvijas tautsaimniecībā

Dizains Latvijā ir nozīmīgs konkurētspējas, inovāciju un produktivitātes veicinātājs tautsaimniecībā, pārsniedzot tradicionālo izpratni par estētiku un produktu vizuālo noformējumu. To apliecina Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta pētnieku sagatavotais pētījuma ziņojums …

Latvijas Kultūras akadēmija

4. augusts, 2026. gads

humanitārās zinātnes un māksla zinātne

In memoriam. Mūžībā aizsaukts vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs Marģers Vestermanis

Ceturtdien, 30. jūlijā, mūžībā aizsaukts muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs un veidotājs, ilggadējais direktors un kurators, vēsturnieks, LZA loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vēstures goda doktors Marģers (Meirs) Vestermanis (1925-2026), liecina muzeja "Facebook" kontā publicētā informāc…

delfi.lv

31. jūlijs, 2026. gads

sasniegumi pētījumi

Paziņoti “Apvārsnis Eiropa” Twinning konkursa rezultāti – finansēšanai izvēlēti septiņi Latvijas projekti

No 1905 iesniegtajiem pieteikumiem finansējumam ir izvēlēti 179 visaugstāk novērtētie, attiecīgi panākumu rādītājs ir bijis 9,4% pieteikumu līmenī. Eiropas Komisija sākotnēji plānotais atbalstīto projektu skaits (~210) atšķiras no faktiski finansēto skaita, tāpēc ka vidējais projektu budžets i…

Latvijas Zinātnes padome

29. jūlijs, 2026. gads