Ceļojošā izstāde "Zinātne Latvijai 2025" aplūkojama Ventspils koncertzālē "Latvija"

Author
researchLatvia

2. jūnijs, 2025. gads

personība zinātnes komunikācija pētījumi

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā ceļojošā izstāde "Zinātne Latvijai 2025" sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu devumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Līdz 25. jūnijam šī daudzveidīgā ekspozīcija būs aplūkojama koncertzālē “Latvija”, Lielajā laukumā 1, Ventspilī, īpaši akcentējot Ventspils Augstskolas (VeA) ieguldījumu starptautiski konkurētspējīgas pētniecības attīstīšanā. 

Divpadsmit zinātnes izcilības, pārstāvot 12 vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, apliecina Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību Eiropas Pētniecības telpā. Sadarbībā ar zinātnes komunikācijas platformu researchLatvia kalendārs un izstāde “Zinātnei Latvijai 2025” atspoguļo Latvijas zinātnieku pētītos jautājumus, kas ietekmē mūsu sabiedrību, vidi un kultūru. Jūnijā īpaši tiek izcelts VeA pienesums pētniecībā un tās nozīmei zinātnes attīstīšanā.  

Ventspils_izstade_Zinatne_Latvijai_2025.png

"Vislielāko gandarījumu pētniecībā man sagādā brīži, kad redzu, ka mans neatlaidīgais ikdienas darbs vainagojas ar raksta publicēšanu, jaunas projekta idejas radīšanu, veiksmīgas sadarbības īstenošanu un sekmīgu zināšanu pārnesi studentiem," pauž Mg. sc. comp. Karina Šķirmante, VeA Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošā pētniece, doktorante. 

Katrs no zinātniekiem pārstāv savu unikālo pētniecības jomu, tostarp horeomuzikoloģiju, valsts aizsardzību un drošību, farmakoģenētiku, reto un aizsargājamo sugu aizsardzību, ūdenstilpju aizaugšanas samazināšanu, komētu un to aktivitātes pētniecību, mākslas zinātni, imitējošo modelēšanu, modernās sabiedrības iekšējo loģiku no filozofijas skatījuma, kultūru, kā arī grāmatniecību, bibliotēkzinātnes un rakstītā vārda vēsturi.  

Visa gada garumā ceļojošo izstādi varēs apskatīt dažādās augstākās izglītības iestādēs, kā arī citās sabiedriskajās un kultūrvietās visā Latvijā. Skenējot kvadrātkodus, ikviens interesents varēs noskatīties visus 12 videostāstus. Šī iniciatīva ne vien veicina zinātnes atpazīstamību, bet arī stiprina sabiedrības saikni ar zinātni. 

12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā: 

  • Dr. art. Diāna Zandberga (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zinātniskā un radošā darba prorektore, Latvijas mākslas augstskolu kopīgās profesionālā doktora studiju programmas mākslās direktore, pianiste); 
  • Dr. sc. pol. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, asociētais profesors); 
  • Dr. biol. Renāte Ranka (Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece); 
  • Dr. biol. Artūrs Škute (Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors);   
  • Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore); 
  • Mg. sc. comp. Karina Šķirmante  (VeA Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošā pētniece, doktorante);    
  • Art. D. Ansis Rozentāls (Latvijas Mākslas akadēmijas docents, IT speciālists, gleznotājs);   
  • Ph. D. Oskars Java (Vidzemes Augstskolas Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors, pētnieks); 
  • Dr. phil. Raivis Bičevskis (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors  filozofijas, ētikas un reliģijas nozares sociālās filozofijas apakšnozarē); 
  • Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs (Rīgas Tehniskā universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors); 
  • Ph. D. Baiba Tjarve (Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītājas vietniece, vadošā pētniece); 
  • Mg. art., Mg. soc. Dagnija Baltiņa (Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore, doktorante). 

Mūsdienu zinātne iedvesmo, pārsteidz un veido zināšanu sabiedrību! Lai Gaismas pils, Latvijas zinātnes, mākslu un kultūras, kā arī lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu sniegums turpina mūs visus iedvesmot – meklēt, radīt un augt!  

 

Zinātnes kalendārs ir izstrādāts IZM realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital”, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, piedaloties researchLatvia radošajai komandai. 

saistītie raksti

zinātnes politika mobilitāte pētījumi

Apstiprināta Eiropas Pētniecības telpas programma 2025. līdz 2027. gadam: uzsvars uz izcilību, mobilitāti un ilgtspēju

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jauno Eiropas Pētniecības telpas (EPT) politikas programmu 2025.–2027. gadam, kas nosaka kopīgus mērķus un prioritātes zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju attīstībai visā Eiropā. Šī programma paredz koordinētus pasākumus, lai veidotu konkurētspējīg…

Izglītības un zinātnes ministrija

5. jūnijs, 2025. gads

zinātne pētījumi

Uzsākta Latvijas integrācija Eiropas dzīvības zinātņu infrastruktūras bioloģiskajai informācijai konsorcijā "ELIXIR"

2025. gada 1. jūnijā Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) uzsāka projektu “RSU dalība Apvārsnis Eiropa programmā”*. Tā ietvaros tiks īstenots arī viens no jaunajiem ESFRI/ERIC Latvijas nacionālajiem partnerības un rīcības plāniem, kas iepriekšējā plānošanas periodā vēl netika realizēts – Latvijas inte…

Rīgas Stradiņa universitāte

5. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Inovatīva pieeja: cidoniju atlikumu pārvēršana veselību veicinošos līdzekļos

Vai esi kādreiz aizdomājies, kur paliek cidoniju pārpalikumi pēc pārstrādes? Lielākoties tie tiek izmesti. Taču Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts​​​​​​a (LVKĶI) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) projekts strādā, lai pārvērstu bioatkritumus par vērtīgiem sabiedrotajiem cīņā ar …

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Pētījums: Mākslīgais intelekts var palīdzēt mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus publiskajā sektorā

Līdz ar straujo mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju attīstību, pieaug nepieciešamība nodrošināt pārdomātu un tiesiski drošu tā ieviešanu valsts pārvaldē. Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes pētnieks Jaroslavs Streļčenoks savā promocijas darbā “Mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma pro…

Biznesa augstskola Turība

3. jūnijs, 2025. gads