Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” apskatāma LU LFMI, LU Botāniskajā dārzā un Ventspils Galvenajā bibliotēkā

Author
researchLatvia

1. jūnijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Jūnijā ceļojošā izstāde un zinātnes kalendārs izceļ Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbu un pētnieku ieguldījumu, akcentējot institūta nozīmi Latvijas pētniecības telpā. 

33.png

 

No 1. līdz 26. jūnijam izstāde būs skatāma Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (Latvijas Nacionālā bibliotēka telpās), Rīgā, Mūkusalas ielā 3, 27. jūnijā izstāde atradīsies LU Botāniskajā dārzā,  Rīgā, Jāņa Šteinhauera iela 2 un no 16. jūnija līdz 16. jūlijam izstāde būs Ventspils Galvenajā bibliotēkā, Ventspils,  Akmeņu iela 2. 

Divpadsmit zinātnes izcilības, pārstāvot 12 vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, apliecina Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību Eiropas Pētniecības telpā. Sadarbībā ar zinātnes komunikācijas platformu researchLatvia kalendārs un izstāde "Zinātnei Latvijai 2026" atspoguļo Latvijas zinātnieku pētītos jautājumus, kas ietekmē mūsu sabiedrību, vidi un kultūru. Katrs no zinātniekiem pārstāv savu unikālo pētniecības jomu.

"Laikā, kad sabiedrību apdraud kara iespējamība, dezinformācija un sabiedrība tiek apzināti polarizēta, tieši humanitārās zinātnes ir tās, kas ļauj nosargāt un izprast pamatvērtības, kuras apzīmējam ar jēdzieniem valoda, kultūra, identitāte. Bez humanitārās komponentes nevar pastāvēt ne tikai zinātne, bet arī Latvija kā valsts, to ir svarīgi atcerēties ikvienam no mums," uzsver Ph. D. Jānis Ozoliņš, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) vadošais pētnieks.

Visa gada garumā ceļojošo izstādi varēs apskatīt dažādās augstākās izglītības iestādēs, kā arī citās sabiedriskajās un kultūrvietās visā Latvijā. Skenējot kvadrātkodus, ikviens interesents varēs noskatīties visus 12 videostāstus. Šī iniciatīva ne vien veicina zinātnes atpazīstamību, bet arī stiprina sabiedrības saikni ar zinātni.

Pēc pagājušā gada, kad kalendārā tika iekļautas augstākās izglītības iestādes, šogad tiek turpināta zinātnes vēstnešu iniciatīva, akcentu liekot uz valsts zinātniskajiem institūtiem. Kalendārā iekļautie 12 pētnieki pārstāv dažādas pētniecības jomas: 

  • Janvāris – Dr. biol. Ingrīda Andersone, Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" 
  • Februāris – Ph. D. Edgars Kuka, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts 
  • Marts – doktora grāda kandidāte Mg. med. vet. Žanete Šteingolde, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" 
  • Aprīlis – Dr. biol. Monta Brīvība, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 
  • Maijs – Ph. D. Edgars Butanovs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts 
  • Jūnijs – Ph. D. Jānis Ozoliņš, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 
  • Jūlijs – Dr. agr. Līga Lepse, Dārzkopības institūts 
  • Augusts – Mg. soc. sci. Ieva Leimane, Agroresursu un ekonomikas institūts 
  • Septembris – Ph. D. Jānis Ārents, Elektronikas un datorzinātņu institūts 
  • Oktobris – Dr. chem. Gints Šmits, Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (Latvijas Organiskās sintēzes institūts) 
  • Novembris – Mg. sc. comp. Baiba Kaškina, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts 
  • Decembris – Dr. silv. Dagnija Lazdiņa, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"   

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde ir izveidoti IZM īstenotā projekta Nr.  1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “VFS FILMS” un “researchLatvia” komanda; fotogrāfe Ieva Romaško, režisors Guntars Graiksts, producente Kristīne Pleša, operators Jānis Šēnbergs, kalendāra dizainere Anna Skane. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

"Apaļš šķiet salds, bet stūrains – skābs" – kā uztvere pārveido mūsu sajūtas

Mūsu maņas nepārtraukti mijiedarbojas, bet uzmanību un domāšanu ietekmē arī vide un tehnoloģijas. Raidījumā "Latvija zinātnē", kas top sadarbībā ar "Rietumu Banku", Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Datorikas nodaļas Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas va…

Delfi.lv

15. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēša…

Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads