Eiropas Kosmosa aģentūras delegāti pilnveido zināšanas

Author
Izglītības un zinātnes ministrija

16. janvāris, 2026. gads

Trešdien, 14. janvārī, Izglītības un zinātnes ministrijā notika Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) delegātu mācības. Šī ir pirmā reize, kad šādas mācības notiek Latvijā un tas ir nozīmīgs ieguldījums efektīvai Latvijas pārstāvniecībai EKA.

14012026_IZM_ESA_delegācijas_apmācības-30.jpg
Foto: Kristers Zaļais

Mācību mērķis bija stiprināt Latvijas delegātu zināšanas par EKA darbības principiem. “Šādas mācības ir būtiskas, lai Latvijas delegāti efektīvi pārstāvētu valsts intereses EKA lēmumu pieņemšanas struktūrās”, uzsver Kaspars Karolis, Latvijas delegācijas EKA vadītājs. “Labāka izpratne par aģentūras procesiem palīdz mums sekmīgāk piesaistīt finansējumu Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām, kā arī nodrošināt lielāku ģeogrāfisko atdevi – tas nozīmē, ka no Latvijas iemaksātajiem līdzekļiem pēc iespējas vairāk atgriežas atpakaļ caur konkrētiem projektiem un līgumiem ar Latvijas uzņēmumiem.”

Mācības vadīja EKA Kapacitātes un valstu atbalsta nodaļas vadītājs Stīvens Eirijs (Stephen Airey), projektu kontroles un analītikas koordinators Filips Šveigers (Philippe Schweiger) un atbildīgais par sadarbību ar Latviju EKA Karols Bžostovskis  (Karol Brzostowski). Mācībās piedalījās astoņi pārstāvji no Izglītības un zinātnes, Ekonomikas un Aizsardzības ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Igaunijas delegācijas pārstāve, kā arī EKA industriālais koordinators Latvijā.

Mācību laikā EKA eksperti iepazīstināja dalībniekus ar EKA pārvaldības modeli, finanšu noteikumiem un ģeogrāfiskās atdeves principu. Eksperti iepazīstināja arī ar EKA obligātajām un izvēles programmām, kuras paver iespēju stiprināt kapacitāti zinātnes, Zemes novērošanas, telekomunikāciju, navigācijas, kosmosa drošības un tehnoloģiju attīstības jomās. Īpaša uzmanība tika veltīta iepirkumu sistēmai un nacionālo uzņēmumu iesaistes iespējām EKA projektos.

Latvija ir EKA dalībvalsts kopš 2020. gada, un Latvijas ieguldījumi EKA šogad sasniegs 6 miljonus eiro. Labi sagatavoti EKA delegāti, kas pārzina aģentūras darba principus un spēj aktīvi pārstāvēt valsts intereses, ir priekšnosacījums, lai šis līdzekļu ieguldījums sekmētu Latvijas zinātnes un tautsaimniecības attīstību EKA īstenoto projektu veidā, tostarp pasūtījumos Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajā sadarbībā.

Kosmosa nozares politikas veidošana Latvijā ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā. Par kosmosa jomas aktualitātēm un Latvijas sadarbību ar EKA iespējams uzzināt tīmekļvietnē www.latviaspace.gov.lv.

saistītie raksti

kosmoss

Asteroīdam dots vārds Rozenštrauhs

2011. gada 3. septembrī pēc pusnakts Latvijas Universitātes (LU) Baldones Astrofizikas observatorijā Saules sistēmas galvenajā asteroīdu joslā tika pamanīts jauns kosmisks objekts. To, izmantojot Baldones Šmita teleskopu, atklāja LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, bet prec…

Ilgmārs Eglītis, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks

17. novembris, 2026. gads

kosmoss

No pirmā teleskopa līdz starptautiskai medaļai astronomijā

RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolēns Aleksandrs Jesiļevskis Visumu izzina ne tikai grāmatās - viņš pats vēro debesis teleskopā un mēģina no iegūtajiem datiem aprēķināt asteroīda orbītu. Astronomija viņu aizrauj jau vismaz desmit gadus. Šoruden Aleksandrs bija viens no pieciem Latvijas…

Valsts izglītības attīstības aģentūra

9. novembris, 2026. gads

medicīna kosmoss kvantu tehnoloģijas

Izsludināta valsts pētījumu programma "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" 2026.- 2029. gadam

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 17. punktu, izsludina valsts pētījumu programmas "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" 2026.- 2029. gadam projektu…

Latvijas Zinātnes padome

28. oktobris, 2026. gads

kosmoss

Kā rodas Saules aptumsums un kāpēc tas ir tik reti novērojams

Pilns Saules aptumsums ir viena no retākajām un iespaidīgākajām astronomiskajām parādībām, ko iespējams novērot no Zemes. Lai gan kaut kur uz planētas pilns Saules aptumsums notiek vidēji reizi pusotrā gadā, konkrētā vietā tas var neatkārtoties vairākas paaudzes. Latvijā pēdējais pilnais Saule…

Ventspils Augstskola

27. oktobris, 2026. gads