Jūnija personība Karina Šķirmante: kad informācijas tehnoloģijas satiekas ar Visumu

Author
researchLatvia

16. jūnijs, 2025. gads

zinātnes komunikācija kosmoss

Kosmosa izpēte kļūst arvien nozīmīgāka, ne tikai paplašinot cilvēces zināšanas par Visumu, bet arī veicinot inovācijas, tehnoloģiju attīstību un jauno talantu piesaisti zinātnei. Viņas darbs apliecina, cik svarīgi ir apvienot dažādu jomu ekspertīzi, lai risinātu sarežģītus zinātnes jautājumus. Šādā sadarbības punktā starp tehnoloģijām un astronomiju darbojas doktora grāda pretendente Mg. sc. comp. Karina Šķirmante, Ventspils Augstskolas (VeA) vadošā pētniece un lektore. 

Karinas pētnieciskā darbība aptver augstas veiktspējas skaitļošanu un datu apstrādi ar īpašu fokusu uz kosmosa tehnoloģiju projektiem. Viņa aktīvi iesaistās Eiropas Kosmosa aģentūras projektā Comet Interceptor, kura mērķis ir 2029. gadā palaist zondi, lai pirmo reizi tieši kosmosā pētītu komētu, kas līdz šim nekad nav pietuvojusies Saulei. Gatavojoties šai misijai, Karina kopā ar kolēģiem no VeA Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" (VSRC) modelē komētu aktivitāti radiofrekvenču joslā, sadarbojoties ar pētniekiem no Tartu Observatorijas (Igaunijā) un Ālto Universitātes (Somijā). Šī starptautiskā sadarbība palīdz attīstīt un kalibrēt instrumentus, kas tiks izmantoti misijas gaitā.  

Katrina Šķirmante_ VeA_Zinatnes personibas 2025 1500 x 860 pX.png
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

"Šī zonde atradīsies tā dēvētajā "Lagranža 2" punktā un gaidīs piemērotu komētu. Brīdī, kad tā pietuvosies, zonde ar apakšzondēm dosies tai pretī, lai iegūtu pēc iespējas vairāk attēlu un datu," skaidro VeA vadošā pētniece K. Šķirmante

Paralēli viņa attīsta studentu iesaisti radioastronomijā, sniedzot iespēju pielietot informācijas tehnoloģiju zināšanas reālos pētniecības projektos – no datu apstrādes līdz mašīnmācīšanās risinājumiem: "Kad students redz, ka viņa IT zināšanas ir praktiski izmantojamas zinātnē, rodas arī vēlme darboties tālāk šajā virzienā," uzsver VeA vadošā pētniece un Informācijas tehnoloģiju fakultātes lektore. 

Topošās doktores radošais ieguldījums izpaužas arī citās jomās – Karina ir viena no mūsdienīgas un garīgajai veselībai pielāgotas lietotnes EMORI izstrādātājām. Tā ieguvusi starptautiski atzīto "Red Dot" balvu par izcilu dizainu un rūpīgi pārdomātu pieeju emocionālās pašregulācijas veicināšanā. 

Katrina_Skirmante_MartinsGoldbergs-109.jpg
VSRC vadošā pētniece  Mg. sc. comp. Karina Šķirmante. Foto: Mārtiņš Goldbergs.

"Vislielāko gandarījumu pētniecībā man sagādā brīži, kad redzu, ka mans neatlaidīgais ikdienas darbs vainagojas ar raksta publicēšanu, jaunas projekta idejas radīšanu, veiksmīgas sadarbības īstenošanu un sekmīgu zināšanu pārnesi studentiem," pauž Mg. sc. comp. Karina Šķirmante. 

Mg. sc. comp. Karina Šķirmante ir iedvesmojošs piemērs tam, kā Latvijā attīstās augsta līmeņa pētniecība ar starptautisku nozīmi, kuras pamatā ir gan tehnoloģiju pārvaldība, gan starptautiskā sadarbība, gan nākotnes zinātnieku audzināšana. Viņas darbs apliecina, ka Latvijas pētnieki ir nozīmīgi partneri globālajos zinātnes projektos un nākotnes misijās Visumā. 

 

 

Par "Zinātnes kalendāru 2025"

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 "Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība" ietvaros. Izstrādātāji: SIA "Entuziasti Digital" radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, un researchLatvia komanda.  

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai.  

saistītie raksti

kosmoss tehnoloģijas

Latvijas zinātnieki izveido unikālu instrumentu mainīgo astrofizikālo radio avotu izpētei

Mūsdienās radioastronomijā vērojams jauns uzplaukums pārejošu kosmisku parādību izpētē, jo arvien vairāk astronomisku objektu tiek atklāti kā mainīgi mēnešu, nedēļu vai pat dienu ietvaros. Piemēram, masīvas zvaigznes veidojas īsos, intensīvos akrēcijas uzliesmojumos, kas uzrāda aktivitātes izmaiņas…

Ventspils Augstskola

1. augusts, 2025. gads

kosmoss zinātnes politika

Kosmosa nozare Latvijā turpina attīstīties

Piecu gadu laikā Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusā Latvija ir attīstījusi kosmosa nozari un ir pavērušās durvis gan starptautiskai sadarbībai un zinātniskai izaugsmei, gan tehnoloģiskām inovācijām un cilvēkkapitāla attīstībai. Eiropas Kosmosa aģentūras 2024. gadā sagata…

Labs of Latvia

30. jūlijs, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Lilita Seimuškāne: Sudraba ekonomikas neizmantotais potenciāls

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) studiju programmas direktore docente Lilita Seimuškāne, kura patlaban strādā pie projekta "Sudraba ekonomikas potenciāls reģionos Latvijā un to ietekmējošie faktori",  uzsver vairākas sudraba ekonomikas dimensijas taut…

Latvijas Universitāte

28. jūlijs, 2025. gads

kosmoss zinātne

Latvijas izrāviens kosmosā: pieci gadi Eiropas Kosmosa aģentūrā

2020. gada 27. jūlijā, Latvija kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociēto dalībvalsti. Piecu gadu laikā šis statuss ir kļuvis par nozīmīgu pamatu Latvijas kosmosa nozares attīstībai, paverot durvis gan starptautiskai sadarbībai un zinātniskai izaugsmei, gan tehnoloģiskām inovācijām un cilvē…

researchLatvia

25. jūlijs, 2025. gads