Kas vieno gļotsēni un kosmosu?

Author
Baiba Kušķe / LR Ziņu dienests

27. februāris, 2025. gads

Kinomākslas valodā runāt par pārsteidzošiem atklājumiem zinātnē – tas ir virziens, kam jau ilgāku laiku pievērsies režisors Andris Gauja. Šo tematu viņš pēta savā topošajā doktora disertācijā, un tas būs uzmanības centrā arī viņa dokumentāro filmu ciklā "Brīnišķīgā triloģija", pie kā režisors šobrīd aktīvi strādā. Kā prelūdija ciklam ir Andra Gaujas īsfilma "Vērošanas māksla", kurā viņš pievēršas atklājumam par noslēpumaino Visuma rakstu, kas caurauž pasauli gan tās vislielākajā, gan vismazākajā mērogā. Filma jau saņēmusi atzinību vairākos starptautiskos festivālos  un 3. martā piedzīvos pirmizrādi Latvijā.

Kas vieno gļotsēni un kosmosu_ Mistiskais pasaules musturs Andra Gaujas dokumentārajā filmā «Vērošanas māksla» _ Raksts-4.png
Publicitātes foto

Īsfilma "Vērošanas māksla" ir Latvijas un Igaunijas kopīgs projekts. Kad Tartu bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, tika veidots īpašs dokumentāro filmu cikls, un vienu no filmām veidot igauņi uzaicināja Andri Gauju.

Viņam padomā bija divas ar zinātni saistītas tēmas. Viena no tām – pēdējā laikā tik ļoti populārā gļotsēņu pētniecība, plaši izplatīta arī Latvijā un Igaunijā. Otra – kosmosa izpēte, it īpaši tādēļ, ka viņam bija iespēja satikt izcilo igauņu astrofiziķi Jānu Einasto, kurš šobrīd ir cienījamā 96 gadu vecumā.

Andris Gauja bija iecerējis apskatīt abas tēmas, bet sākotnēji viņam nebija ne jausmas, ka tās varētu būt tik cieši saistītas, stāsta režisors: "Un tad man Igaunijas astrofiziķe Mareta Einasto, Jāna Einasto meita, vaicā, vai es esot lasījis zinātnisko publikāciju par gļotsēņu mustura pielietojumu kosmosa izpratnē? 

Es domāju sākumā – viņa joko vai kā? Nu nevar taču būt tāda sakritība! 

Bet viņa saka, ka tas ir šī brīža karstais, aktuālais pētījums, kas notiek Amerikā. Un tad es patiešām spēru soli dziļāk zinātnes pasaulē un sapratu, jā, tās lietas ir daudz saistītākas, nekā es biju domājis."

Filma arī aizved uz Ņūmeksiku Amerikā, kur satiek amerikāņu astrofiziķi Džo Bērčetu un slovāku datorzinātnieku Oskaru Eleku, kuri stāsta par saviem atklājumiem, pētot gļotsēņu augšanas raksta lielo līdzību ar kosmosa starpgalaktisko tīklojumu un prognozējot, kādas iespējas šis atklājums varētu radīt.

Filmas varoņu vidū ir arī jau pieminētais Jāns Einasto, austrāliešu gļotsēņu pētniece Karīna Naita un citi speciālisti.

Filmā arī vizuāli uzskatāmi varam ieraudzīt abu tīklojumu līdzību, gan redzot tos atsevišķi, gan tad, kad tie tiek sapludināti kopā. Andris Gauja turpina: 

"Kosmosa pētnieki ir ieskenējuši dažādos veidos gan gļotsēņu augšanas musturu, gan milzīgus datu kalnus ar kosmosa starpgalaktisko tīklojumu musturiem, liek to visu kopā un pārsteigti secina, ka tur ir viens un tas pats tīklojuma veids, musturs, raksts, ornaments. 

Tas varbūt izklausās gandrīz pēc pasakas, bet mēs filmā nonākam līdz tam, ka astrofiziķi un kosmosa zinātnieki patiešām ir sākuši noslēpumaino gļotsēņu augšanas musturu izmantot, lai izprastu, kā kosmoss ir dizainēts un veidots un kāds kosmoss varētu izskatīties tur, kur mūsu acs vai teleskopa acs nespēj vairs to saskatīt."

Īsfilma "Vērošanas māksla" ir prelūdija plašākam pilnmetrāžas dokumentāro filmu ciklam, ko Andris Gauja nodēvējis par "Brīnišķīgo triloģiju" un kurā pievērsīsies metafiziska rakstura tēmām.

Šobrīd norit spraigs darbs pie pirmās cikla filmas "Brīnišķīgais tukšums", kurā viens no galvenajiem varoņiem būs itāļu kvantu fiziķis Karlo Rovelli. Andris Gauja atklāj: "Karlo Rovelli mums mēģina iedot jaunu skatījumu uz taustāmo, redzamo pasauli mums apkārt. Viņš saka, ka tā ļoti, ļoti pietuvinoties pasaulei kvantu fizikas līmenī, tur nav nevienas taustāmas lietas, tur nav nekādu objektu, tur nav nekā, pie kā vispār pieķerties un kur atbalstīties. Tāpēc viņš lieto jēdzienu "tukšums", bet nevis kaut kādā nihilistiskā veidā, ka nekā jau nav, bet tieši otrādi, ka – viss ir, viss kustas, plūst, burbuļo nemitīgā kustībā, bet nekam nav taustāmas un fiksētas dabas."

Otrā cikla filma "Brīnišķīgā nāve" savukārt iepazīstinās ar revolucionāriem pētījumiem nāves kā procesa izpētē.

Šī lielā cikla filmas vēl top, bet īsfilmas "Vērošanas māksla" pirmizrāde Latvijā būs skatāma 3. martā kinoteātrī "Splendid Palace" festivālā "Artdocfest/Riga".

saistītie raksti

kosmoss

Latvija Eiropas kosmosa politikā uzsver drošību, inovācijas un visas Eiropas potenciāla izmantošanu

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Ieva Siliņa, pārstāvot Latviju Starptautiskajā Kosmosa samitā Parīzē 2026. gada 9. - 10. septembrī, uzsvēra nepieciešamību stiprināt Eiropas pozīcijas kā konkurētspējīgai un noturīgai kosmosa lielvarai, vienlaikus nodrošinot iespējas arī maz…

Izglītības un zinātnes ministrija/ Research Latvia

11. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla kosmoss

Zinātnieku nakts 2026 aicina atklāt zinātnes dabu visā Latvijā

Ar saukli “Atklāj zinātnes dabu!” piektdien, 25. septembrī, visā Latvijā norisināsies “Zinātnieku nakts 2026”, aicinot ikvienu aizraujošā un praktiskā veidā iepazīt zinātni. Vairāk nekā 35 norises vietās apmeklētāji varēs ielūkoties laboratorijās un varēs atklāt ar neapbruņotu aci neredzamas strukt…

Latvijas Zinātnes padome

10. septembris, 2026. gads

kosmoss

Ventspils Augstskolas pētnieki starptautiskā astrofizikas simpozijā prezentē jaunākos atklājumus par masīvo zvaigžņu dzimšanu

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VSRC) vadošais pētnieks Dr. Artis Aberfelds piedalījās prestižajā starptautiskajā simpozijā „SFB 1601: Cologne-Bonn Symposium on the habitats of massive stars across cosmic time”, kas norisinājās Ķ…

Ventspils Augstskola

9. septembris, 2026. gads

kosmoss zinātne

ES alternatīva «Starlink»: vai Latvija krīzēs varētu izmantot «GovSatCom» satelītsakarus

Latvijā nesenās vētras laikā sakaru traucējumi radīja izaicinājumus operatīvajiem dienestiem. Tiem nācās strādāt "ārpus zonas", tāpēc tika izmantoti alternatīvi risinājumi, piemēram, "Starlink" satelītinternets un rācijas. Tikmēr par sakaru nozari atbildīgā Satiksmes ministrija, analizējot vētras l…

Ņikita Andrejevs (Latvijas Radio korespondents)

8. septembris, 2026. gads