Klajā nāk Arnolda Klotiņa izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas”

Author
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

5. decembris, 2024. gads

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas. 20. gs. jaunās mūzikas un avangarda attīstība Latvijas un Baltijas kaimiņzemju skaņu mākslā” ir stāsts par to, kā 20. gs. gaitā pakāpeniski mainījusies mūzikas izteiksme un stils. Grāmata adresēta plašām interesentu aprindām — žurnālistiem, skolotājiem, lektoriem un jebkuram kultūras baudītājam.

Muzikologa Arnolda Klotiņa grāmatas lasītājs uzzinās par gadsimta sākuma straujajām pārmaiņām Rietumeiropā, kad Pirmā pasaules kara iespaidā mūzika kļuva skarbāka, tika apšaubīta vai pat pamesta tonalitāte. Tomēr šī pasaules mūzikas pārmaiņu ietekme okupētajā Baltijā palīdzēja pārvarēt uzspiesto tā saucamā sociālistiskā reālisma dogmu, lai arī tie komponisti, kuri šo dogmu ignorēja, tika pakļauti režīma spaidiem.

Grāmatā parādīta latviešu, igauņu un lietuviešu jauno komponistu daiļrades dažādošanās ideoloģiskās varas atslābuma posmā pēc Staļina nāves. Bet turpinājumā tiek atspoguļota ideoloģisko spaidu atjaunošanās un izsmalcināšanās 20. gs. otrajā pusē, taču arī jaunas postmodernas romantisma un klasicisma ieskaņas mūzikā, kas galu galā noved pie visu stilu līdzāspastāvēšanas gadsimta beigu posmā — pie stilistiska plurālisma.

Mūzikas teorijas cienītājiem paredzēti īsi ilustrējoši nošu piemēri grāmatas beigās.

Dr. art. Arnolds Klotiņš ir muzikologs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Daudzu publikāciju un grāmatu autors (minot nesenākās “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944–1951” (LU LFMI, 2022), “Divatā ar tautasdziesmu” (Zinātne, 2020), “Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā” (LU LFMI, 2018)). 

Vairāk informācijas: https://lulfmi.lv/apgads

saistītie raksti

medicīna pētījumi

Latvijas zinātnieki cenšas pārspēt agresīvu un bīstamu audzēju

Viens no pērnā gada Latvijas zinātnes sasniegumiem ir Latvijas Universitātē (LU) tapusi unikāla iekārta, kas palīdzēs noskaidrot, kā uzlabot adenokarcinomas pacientu ārstēšanu.  Aizkuņģa dziedzera adenokarcinoma ir viens no agresīvākajiem vēža veidiem. Aptuveni 90% pacientu, kuriem tas diag…

Ilze Kuzmina (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)

13. janvāris, 2025. gads

pētījumi

LU veic Baltijā unikālus materiālu un nanoelektronikas ierīču kvantu īpašību pētījumus

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūtā veikts nozīmīgs ieguldījums materiālzinātņu un nanotehnoloģiju attīstībā – slēgtā cikla kriostata sistēma papildināta ar unikālu aprīkojumu, kas ļauj veikt visaptverošus jauno materiālu kvantu īpašību p…

LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte

10. janvāris, 2025. gads

pētījumi

ASV sekmīgi testē inovatīvu asfaltu, kura "recepti" izstrādā RTU zinātnieki

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki, turpinot attīstīt tehnoloģiju bitumena un asfaltbetona modificēšanai ar nolietotu riepu gumiju, izstrādā jaunu efektīvu metodi, kas padara ceļa segumu pat divas līdz trīs reizes izturīgāku pret risu un plaisu rašanos, bet ceļu būves nozari – ilgtspējī…

Rīgas Tehniskā universitāte

9. janvāris, 2025. gads

medicīna pētījumi

Eiropas Kosmosa aģentūra izsludina pieteikšanos ārstiem pētniecības veikšanai Antarktīdā

Līdz š.g. 31. janvārim atvērta pieteikšanās Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) izsludinātajai ārsta pētnieka vakancei Konkordijas polārstacijā, Antarktīdā. Šī unikālā iespēja ir pieejama arī Latvijas pētniekiem, jo Latvija ir EKA asociētā dalībvalsts. Kopš 2001. gada EKA biomedicīnas pētījumu veikš…

Ilze Stikāne, researchLatvia

2. janvāris, 2025. gads