Asteroīds, ko astronoms Baldones observatorijā fiksēja 2017. gada 29. jūlija naktī, nu oficiāli apstiprināts kā jaunatklājums un iekļauts katalogā ar nosaukumu "LU fonds", informē Latvijas Universitāte (LU).
Asteroīds ar numuru 658398 jeb Lufonds = 2017 RE3 nosaukts par godu visiem LU fonda mecenātiem, kas devuši savu ieguldījumu Latvijas izglītībā, zinātnē un arī Baldones teleskopa modernizācijā. Kaut tas pamanīts jau krietni sen, nav nekas neparasts, ka līdz pilnīgai jauna objekta apstiprināšanai var paiet pieci vai vairāk gadi.
"Lai pilnībā pārliecinātos, ka pamanīts jauns objekts, nepieciešami vairāki novērojumi, kas apliecina tā kustīgumu noteiktajā orbītā. Asteroīda "LU fonds" pozīciju mērījumu apjoms un precizitāte uzkrāta 15 tuvošanās reizēs Zemei, un šajā darba iesaistījās arī citas observatorijas visā pasaulē," stāsta LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis.
Jaunatklātā asteroīda aptuvenais izmērs ir viens kilometrs, tam ir iegarena forma. Tā attālums no Saules ir 2,78 astronomiskās vienības (apmēram 417 miljoni kilometru), bet vienu apriņķojumu ap Sauli tas veic 5,26 gados. Atklāšanas brīdī asteroīds atradās Zivs zvaigznājā starp Marsu un Jupiteru un bija 20,8 zvaigžņlieluma objekts.
No Zemes redzamo debess objektu spožumu mēra zvaigžņlielumos un apzīmē ar burtu "m". Tā ir apgriezta logaritmiska skala – jo mazāks zvaigžņlielums, jo debess ķermenis spožāks. Spožākās no Zemes saskatāmās zvaigznes ir ar zvaigžņlielumu 1 (m = 1), bet blāvākās ar zvaigžņlielumu 6. Zvaigznes ar zvaigžņlielumu 7 vai vairāk mums ar "neapbruņotu" aci jau vairs nav saskatāmas.
No 2008. gada, kad Baldones observatorijā pētījumu programmas "Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi" ietvaros zinātnieki sāka novērot asteroīdus, atklāti 149 šādi objekti. Vairums no atklājumiem ir tieši Eglīša nopelns. Kā atzīst pētnieks – novērošana ir viņa sirdslieta.
Lai arī gadā Latvijā tiek atklāti aptuveni astoņi asteroīdi, nosaukumus tiem izdodas piešķirt reti.
Arī pasaulē šie pētījumi ir salīdzinoši neseni, šobrīd Saules sistēmā atklāti vien 45% no visiem Zemei iespējami bīstamajiem asteroīdiem. Astronomi no Zemes neredz objektus, kas atrodas Saules pusē, tāpēc tos palīdz pamanīt vērojumi no kosmiskajiem kuģiem. Pētnieks skaidro, ka jaunu asteroīdu, jo īpaši to, kas tuvāk Zemei, atklāšana ir būtiska mūsu drošībai. Arī vien kilometru liels objekts, ietriecoties Zemē, var radīt postošas, civilizācijai pat letālas sekas.
"Šis asteroīds uzskatāms par samērā lielu, lai gan lielākais, ko esmu atklājis, ir 32 kilometrus liels. Taču tāda lieluma objektu Saules sistēmā nav daudz," stāsta Eglītis.
Par to, cik liels apdraudējums Zemei ir šādi triecieni un grandiozi kosmiski notikumi, piemēram, pārnovu eksplozijas, vairāk vari uzzināt raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē, kur Delfi.lv iztaujāja astronomijas entuziastu Raiti Misu un Ventspils Augstskolas rektoru Andri Vaivadu.
Pētīt asteroīdus ir ļoti nozīmīgi, svarīgi noskaidrot arī to taksometrisko klasi jeb tipu. Objekti var būt ledus, akmens vai metāliskas izcelsmes. Nākotnē šādi objekti var kalpot kā retu metālu vai ūdens ieguves vietas. Eglītis skaidro, ka uz Marsa vai Mēness ūdens ir pavisam maz, kosmosā vispār tā ir ļoti maz, taču izdzīvošana ārpus mūsu planētas cieši saistīta ar ūdens pieejamību.
Baldones Šmita tipa teleskops ir unikāls lielā redzeslauka un kosmisko objektu attēlu ideālās kvalitātes dēļ. Tas ir lielākais Baltijā un divpadsmitais lielākais šādas sistēmas instruments pasaulē.
Pasaulē ir vairāk nekā 700 observatorijas (optiskā rajona, infrasarkanā, radio, rentgena staru, gamma staru), arī kosmiskās observatorijas. Katrā valstī ir viena vai divas, atklāj astronoms. Taču tādi teleskopi kā Latvijā pasaulē ir vien ap 50. Teleskops ir unikāls, jo ļauj novērot plašus debesjuma laukumus un īpaši piemērots jaunu objektu atklāšanā. Piemēram, vienā attēlā ietilpst visa Andromedas galaktika.
"Vislielākais darbs veikts mūsu galaktikas oglekļa zvaigžņu pētīšanā – kopš 1966. gada atklātas vairāk nekā 400 oglekļa zvaigznes, tiek pētītas arī komētas. Jau vairāk nekā 40 gadu notiek sistemātiski Andromedas galaktikas M31 uzliesmojošo zvaigžņu – novu meklējumi un fotometriskie pētījumi. Šī darba gaitā izdevies atklāt 70 novas," stāsta Eglītis.
Observatorijas atrašanās vietas izvēli pirms vairāk nekā 66 gadiem noteica trīs aspekti. Pirmkārt, tuvums galvaspilsētai. Otrkārt, tuvumā nav dzelzceļa un tātad nav rūpniecības ietekmes un dūmu. Treškārt, Baldonē, saskaņā ar bijušās meteostacijas datiem, ir apmēram par 4% labāks laiks – skaidrākas debesis – nekā Rīgā.
Pateicoties LU fonda mecenātu ziedojumiem, LU Astronomijas institūts realizējis trīs projektus, viens no tiem – SSD kameras uzstādīšana notikusi ""MikroTik" projektu konkursa dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā" ietvaros. Pateicoties mūsdienīgām kamerām, ekspozīcijas laiks samazinājies no divām stundām līdz astoņām minūtēm. Būtiski, ka iegūtie attēli uzreiz ir digitāli, un ar tiem var strādāt pētnieki no jebkuras vietas pasaulē.
Turpmākie modernizācijas plāni ietver vadības sistēmas nomaiņu, lai to varētu vadīt no datora un paplašinātu tā kustības trajektorijas. Uzlabojumi dotu iespēju iesaistīties automātisko teleskopu tīklā, – tas ļautu astronomiem un studentiem pieslēgties un veikt novērojumus no visas pasaules.
