Latvijas Universitātes (LU) pētnieki šovasar dosies kārtējā ekspedīcijā uz Grenlandi. Salas ledus vairogs satur lielākos Ziemeļu puslodes ledus un arī saldūdens krājumus, bet pēdējās desmitgadēs tas arvien straujāk zaudē masu. Pēdējā laikā Grenlande gan retāk piesaukta klimata pārmaiņu dēļ, bet nokļuvusi ģeopolitisku kaislību centrā.
Pētnieki no Latvijas šovasar dosies vairāk nekā mēnesi garā ekspedīcijā uz Kanāku Grenlandes ziemeļrietumos. Viens no komandas dalībniekiem – LU Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Kristaps Lamsters – stāstīja, ka šajā reizē plāno pētīt Kanākas ledus kupola lielāko izvadledāju struktūru. Latviešu ģeologi šajā vietā jau pirms četriem gadiem pētījuši salīdzinoši mazu ledāju, bet šoreiz mērķis ir ambiciozāks un plānotas vairākas ekspedīcijas.
"Un pirmajā ekspedīcijā mēs dosimies uz diviem lielākajiem šī te Kanākas ledus kupola ledājiem. Mērķis ir izpētīt šo ledāju termālo struktūru. Skan sarežģīti, bet vienkāršoti – izprast šī ledus temperatūru, to, cik daudz tur iekšā ir ūdens, un, protams, kā tas viss saistās ar klimata pārmaiņām un ledāju nākotni," stāstīja Lamsters.
Lai to varētu izpētīt, tiek izmantotas īpašas ierīces.
"Ģeoradars, kas raida elektromagnētiskos signālus, un mēs varam iegūt atstarojumus, piemēram, no ledāju gultnes. Tātad mēs uzreiz iegūstam ledus biezumu, varam izrēķināt ledus tilpumu, saprast tilpuma izmaiņas. Bet iekārta ļauj ielūkoties nedaudz vērīgāk arī pašā ledū un netieši noteikt, cik daudz ūdens ir iekšā ledājā un kurās vietās tas kūst, kurās nekūst, kur varbūt plūst ūdens ledājā koncentrētā veidā, un līdz ar to saprast vispār šo iekšējo termālo struktūru, kura nav izpētīta šādiem ledājiem," stāstīja Lamsters.
Uz pētāmajām teritorijām ģeologi nokļūs ar laivām, bet tālāk galvenokārt pārvietosies ar kājām un uz katra ledāja veidos arī nometni ar telti.
Kopš pirmās latviešu pētnieku ekspedīcijas Grenlandē pagājuši jau 10 gadi, un, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, pētnieki gatavojas saskarties arī ar izaicinājumiem.
"Mums būs līdzi, protams, teltis, ekipējums, ēdiens, ģenerators – faktiski viss, kas ir nepieciešams, un tad mēs dosimies uz ledāju. Mēs uzkāpsim uz ledāja, izveidosim tur nometni un tur pavadīsim, iespējams, līdz pat nedēļai atkarībā no laikapstākļiem, un katru dienu veiksim mērījumus un pētījumus uz ledāja. Droši vien mēs tur sagaidām vieglākus mīnusus nekā Latvijā šoziem, bet jebkurā gadījumā tie būs mīnusi. Un nakšņošana arī uz ledāja nozīmē, ka tas viss aukstums nāk pa tiešo no apakšas, tādēļ tas, protams, nebūs komforts, bet tie būs minimāli apstākļi, lai varētu darboties. Var arī gadīties, ka mēs esam gatavi doties projām, bet jūrā ir viļņi vai migla un laiva nevar atbraukt pakaļ. Tātad ir jāņem arī pārtika rezervē. Mēs droši vien paļausimies uz tā saucamo tūrisma vai alpīnisma pārtiku, kur ir vajadzīgs tikai uzsildīt ūdeni," stāstīja Lamsters.
Pasaules zinātnieki pētījumus galvenokārt veic Grenlandes ledus vairoga mērogā, bet Lamsters norādīja, ka tieši salas perifērijas ledāji ir īpaši jutīgi pret klimata pārmaiņām, tostarp būtiski ietekmē jūras līmeņa celšanos un kalpo arī kā nozīmīgs saldūdens resurss. Taču nepietiekami pētītie ledāji var apgrūtināt arī uzticamu nākotnes prognožu veikšanu.
"Jaunākajā publikācijā zinātnieki arī runā par to, ka varētu tikt sasniegts tāds kā slieksnis – temperatūras pieaugums 3–4 grādi kopš pirms industriālā laika. 1,5 grādu pieaugumu jau esam sasnieguši, un tad vēl atliek tikai divi grādi. Nav svarīgi, kādā laika nogrieznī, bet, ja mēs sasniedzam temperatūras kāpumu 3–4 grādi, tad ir sasniegts neatgriezenisks punkts, pie kura lielākā daļa modeļu rāda, ka Grenlande zaudē visu ledu. Varbūt tā ir tāda baidīšana, bet tādas sekas visnotaļ ir iespējamas. Un arvien vairāk pētījumu rāda, ka tiešām mēs varam zaudēt arī lielu daļu Grenlandes ledus, līdzīgi kā tas ir ar kalnu ledājiem citviet pasaulē. Ir skaidrs, ka līdz šī gadsimta beigām no Alpu ledājiem mēs faktiski varam atvadīties," atzīmēja Lamsters.
Vaicāts, vai ģeopolitiskās norises ap Grenlandi un ASV izteikumi ietekmē arī pētnieku sabiedrību, kas turp dodas regulārās ekspedīcijās, Lamsters norādīja, ka tas rada zināmu neziņu, bet drošības riskus militārajā jomā patlaban viņš nesaskata. Taču ģeopolitiskie saspīlējumi var novērst arī uzmanību no reālām klimata pārmaiņām, kas, pēc pētnieka domām, tomēr ir būtiskākais jautājums, par ko būtu jādomā saistībā ar Grenlandi, kur ir lielākais ledus vairogs visā ziemeļu puslodē, kas satur aptuveni septiņus metrus jūras ūdens ekvivalenta.
"Man nedaudz žēl par to, ka, iespējams, šīs ģeopolitiskās cīņas novērš uzmanību no svarīgākā – no tā, ka Grenlandes ledājs kūst arvien straujāk, jo tie modeļi kļūst arvien pesimistiskāki un jautājums ir par Grenlandes ledus vairoga stabilitāti. Un, ja šobrīd klimata pārmaiņas ir tik straujas, kā tās ir mūsdienās, jo ogļskābās gāzes daudzums atmosfērā ir tik liels, kāds tas nav bijis vismaz trīs miljonus gadu, tad tiešām nākotnē varētu sagaidīt diezgan būtiskus ledus zudumus. Jā, mūsu pētījums, var teikt, ir viens no puzles gabaliņiem, kas visā šajā lielajā zināšanu lokā ļauj nedaudz vairāk izprast šo ledāju struktūru un uzbūvi, lai varētu nedaudz labāk veikt arī nākotnes prognozes," pauda Lamsters.
Pētnieku komanda no Latvijas ekspedīcijā uz Grenlandi dosies vasarā, bet pētījums kopumā ilgs līdz pat 2028. gadam.
