Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI) ir viens no vadošajiem koksnes un citas biomasas izpētes centriem Baltijas reģionā. Institūts dibināts 1946. gadā un apvieno gadu desmitiem ilgas zinātnes tradīcijas ar dinamisku skatījumu uz jaunākajām koksnes ķīmijas, zaļās sintēzes un materiālzinātnes tendencēm.
LVKĶI darbinieki pārstāv dažādas zinātnes disciplīnas, tai skaitā ķīmiju, bioloģiju un materiālzinātni. Institūta galvenie zinātniskie virzieni ir koksne un koksnes materiāli, biorafinēšana, zaļā ķīmija un biotehnoloģijas. Šie virzieni attīstās, apvienojot fundamentālos un lietišķos pētījumus.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā strādā 133 darbinieki, tostarp 44 zinātņu doktori. Institūts aktīvi piesaista viespētniekus un sadarbībā ar Latvijas vadošajām universitātēm ik gadu nodrošina pētniecības vidi 5–9 doktorantiem, veidojot stabilu jauno zinātnieku paaudzi bioekonomikas un materiālzinātnes jomās. Institūta zinātnieki lasa lekcijas Latvijas vadošo augstskolu studentiem. Institūtā regulāri tiek izstrādāti bakalaura, maģistra un doktora darbi.
Laika posmā no 2019. līdz 2025. gadam LVKĶI pētnieki publicējuši 388 zinātniskus rakstus Scopus datubāzē. Katra septītā no tām publicēta Q1 žurnālos, un vairāk nekā puse ir pieejama atvērtā piekļuvē. Institūta nozares svērtās citējamības indekss (FWCI) sasniedz 1,13, pārsniedzot pasaules vidējo līmeni.
Laboratorijas un pētniecības infrastruktūra
LVKĶI pētniecība ir organizēta sešās laboratorijās:
● Koksnes noārdīšanās un aizsardzības laboratorija pēta koksnes degradācijas procesus un īpašību uzlabošanas iespējas, radot fundamentālas zināšanas, kas ļauj tās pārvērst lietišķos risinājumos koksnes un koksnes materiālu veiktspējas, konkurētspējas un ilgtspējas uzlabošanai.
● Biorafinēšanas laboratorija meklē risinājumus efektīvai biomasas izmantošanai un biorafinēšanas sistēmu dažādošanai.
● Celulozes laboratorijas fokusā ir celulozes un citu radniecīgu dabas polimēru izmantošana plastmasas un naftas produktu aizstāšanai inovatīvu materiālu, funkcionālu piedevu, adhezīvu un citu materiālu un produktu izskatā.
● Lignīna ķīmijas laboratorija nodarbojas ar jaunu zināšanu iegūšanu par lignīnu un citiem augu polifenoliem, ieskaitot lignānus, diarilheptanoīdus, flavonoīdus un kondensētos tanīnus, lai izstrādātu jaunus aromātiskus biobāzētus produktus, balstoties biorafinēšanas principos.
● Polimēru laboratorijas pētījumi vērsti uz videi draudzīgiem risinājumiem polimēru ķīmijā, maksimāli izmantojot atjaunojamos un pārstrādājamos resursus, lai samazinātu naftas ķīmijas izejvielu izmantošanu. Tiek izstrādāti un pētīti tādi polimēri kā cietais poliuretāna putuplasts siltuma un kriogēnajai izolācijai, elastomēri un vitrimēri, kā arī kompozīti.
● Bioinženierijas laboratorija pēta dažādu mikroorganismu kultivācijas procesus, t. sk. mikroorganismu biomasas vai biosintēzes produktu ieguvi. Laboratorijai ir pētniecības pieredze baktēriju, raugu, micēlija sēņu un mikroaļģu kultivācijas procesu izpētē un uzlabošanā.
Papildus sešām zinātniskajām laboratorijām LVKĶI darbojas divas infrastruktūras vienības. Šķidruma hromatogrāfijas centrs ir aprīkots ar modernām analītiskajām iekārtām, tostarp ultraaugstas veiktspējas šķidruma hromatogrāfiem ar dažādiem detektoriem un augstas izšķirtspējas tandēma masas spektrometru, kas atbalsta institūta tradicionālās pētniecības jomas, sniedzot padziļinātu izpratni par biomasas izejvielu un iegūto ķīmisko produktu sastāvu.
Savukārt pilotiekārtu angārs ir paredzēts LVKĶI un tā partneru izstrādāto tehnoloģiju mērogošanai no laboratorijas līmeņa līdz rūpnieciskai izmantošanai.
Tehnoloģiju pārnese un komercializācija
Institūts sadarbojas ar vadošajiem industriālajiem partneriem, tostarp “Latvijas Finieris”, “Fibenol”, “Chempolis”, “Iecavnieks & Co” un “EKJU”. Kopīgi patenti un licencēšanas līgumi ar tādiem uzņēmumiem kā “Saint-Gobain Finland” un “Mirka” veicina laboratorijas līmeņa inovāciju pārnesi uz tirgum gataviem risinājumiem. No LVKĶI pētījumiem ir izveidojušies atvasinātie uzņēmumi (spin-off), radot jaunus bioloģiskas izcelsmes produktu uzņēmējdarbības virzienus Latvijā un ārvalstīs. Šī sadarbība un tehnoloģiju pārneses iniciatīvas apliecina LVKĶI apņemšanos attīstīt ilgtspējīgus risinājumus ciešā sadarbībā ar industriju. Savienojot pētniecību ar komercializāciju, LVKĶI nodrošina, ka tā zinātniskais pienesums pārtop reālā ietekmē.
Ietekme tautsaimniecībā un kultūrā
LVKĶI būtiski veicinājis Latvijas bioekonomiku, īstenojot vairāk nekā 100 projektus ar industrijas partneriem, un laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam sadarbībā ar uzņēmumiem piesaistījis 5 miljonus eiro pētniecībai, tehnoloģiju mērogošanai un zinātniskajiem pakalpojumiem. Vienlaikus institūts sniedz nozīmīgu ieguldījumu arī kultūras mantojuma izpētes un saglabāšanas projektos, piedaloties vairāku valsts nozīmes objektu izpētē un restaurācijas procesā. LVKĶI ir līdzdarbojies Rundāles pils fondu krātuves, Lestenes baznīcas koka figūru, Rīgas Doma jumta un torņa konstrukciju, Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ēkas saglabāšanā, kā arī ir piedalījies daudzu citu sakrālo celtņu saglabāšanas projektos visā Latvijā.
Nacionālās un Eiropas prioritātes
Institūts aktīvi piedalās ES Meža nozares tehnoloģiju platformas mērķu īstenošanā – stratēģiskā iniciatīvā, kas veido ar mežu saistīto nozaru nākotni. LVKĶI fundamentālie un lietišķie pētījumi ne tikai atbilst Latvijas Viedās specializācijas stratēģijai, īpaši RIS3 jomai “zināšanu ietilpīga bioekonomika”, bet arī sniedz ieguldījumu Eiropas bioekonomikas stratēģijā, nodrošinot ilgtermiņa ilgtspēju un inovācijās balstītu ekonomikas izaugsmi.
LVKĶI ir aktīvs Horizon Europe projektu dalībnieks, organizē starptautiskas konferences, kā arī cieši sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru.
LVKĶI zinātnieku pētījumi regulāri tiek iekļauti Latvijas Zinātņu akadēmijas nozīmīgāko zinātnes sasniegumu sarakstā, apliecinot institūta augsto zinātnisko kvalitāti un starptautisko konkurētspēju.
Noskaties arī researchLatvia kalendāra zinātnes personībai – LVKĶI Koksnes noārdīšanās un aizsardzības laboratorijas pētniekam Ph. D. Edgaram Kukam – veltīto videostāstu par viņa pētniecību.
Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “VFS FILMS” un “researchLatvia” komanda; fotogrāfe Ieva Romaško, režisors Guntars Graiksts, producente Kristīne Pleša, operators Jānis Šēnbergs, kalendāra dizainere Anna Skane.
