7. aprīlī visā pasaulē atzīmē Pasaules veselības dienu. Viens no šobrīd nozīmīgākajiem sabiedrības veselības izaicinājumiem teju visā pasaulē ir aptaukošanās un liekais svars. Mazkustīga dzīvesveida un neveselīgu uztura paradumu dēļ ar to saskaras arvien lielāka sabiedrības daļa, tostarp bērni un jaunieši. Aptaukošanās būtiski palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu un citām hroniskām kaitēm, vienlaikus radot pieaugošu slogu veselības aprūpes sistēmai un valsts ekonomikai. Tādējādi par veidiem, kā liekā svara un aptaukošanās problēmu risināt, aktīvi domā ne tikai sabiedrības veselības eksperti, bet arī zinātnieki. Vienā no šādiem starptautiski nozīmīgiem projektiem - “Apvārsnis Eiropa” iniciatīvā “4Sir2” - iesaistījies Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI).
Projektā Latvijas pētnieki kopā ar partneriem no vēl deviņām valstīm strādā pie funkcionāla dzēriena izstrādes no vīnogu izspaidām. Izrādās, arī šajā vīna ražošanas blakusproduktā slēpjas vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas – piemēram, resveratrols un citi polifenoli, kas saistīti ar vielmaiņas regulāciju. Projekts, kas nupat uzsākts, norit vairākos posmos, un katras valsts pētnieki tajā atbild par savu daļu kopējā procesā. Ņemot vērā savu specializāciju, LVKĶI zinātnieki šobrīd strādā pie šo vērtīgo savienojumu ieguves un saglabāšanas tehnoloģijām, bet turpmākajos posmos izvērtēs arī, cik ilgtspējīgs un videi draudzīgs šis risinājums ir ražošanas procesā.
“Projekts aptver visu procesu – no izejvielas līdz gatavam produktam, un tajā sadarbojas gan zinātnieki, gan pārtikas industrijas uzņēmumi. Tas nozīmē, ka darbs nenotiek tikai laboratorijā – jau paralēli tiek domāts arī par to, kā šos risinājumus ieviest praksē,” skaidro LVKĶI direktora vietnieks zinātniskajā darbā un vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Uģis Cābulis.
Projektā uzmanības centrā ir vīnogu pārstrādes blakusprodukts – izspaidas jeb čabas, kurās joprojām atrodami vērtīgi bioloģiski aktīvi savienojumi.
“Mūsu uzdevums ir saprast, kā no šīs izejvielas pēc iespējas efektīvāk iegūt un saglabāt vielas ar augstu pievienoto vērtību,” viņš stāsta.
Konkrētāk, pētnieki analizē, kā dažādas apstrādes metodes ietekmē bioloģiski aktīvo un vielmaiņai noderīgo vielu saturu pārstrādes procesā.
“Pēc vīnogu pārstrādes vīnogu izspaidas ir mitras un ātri bojājas, tāpēc ļoti svarīgi ir tās pareizi pārstrādāt. Mēs salīdzinām dažādas žāvēšanas metodes, lai saprastu, kura vislabāk ļauj saglabāt šīs vielas,” stāsta projektā iesaistītais LVKĶI vadošais pētnieks Dr.chem. Māris Lauberts.
Līdzšinējie pētījumi rāda, ka būtiska nozīme ir arī uzglabāšanas apstākļiem – piemēram, ultravioletais starojums var samazināt aktīvo savienojumu koncentrāciju, tādēļ jāmeklē risinājumi, kā šos zudumus mazināt jau agrīnā apstrādes posmā.
Vienlaikus zinātnieki strādā arī pie optimālām ekstrakcijas metodēm, lai no vīnogu izspaidām iegūtu pēc iespējas lielāku aktīvo vielu daudzumu. Tas ir būtiski, lai nākotnē šos savienojumus varētu efektīvi izmantot funkcionālos pārtikas produktos.
“Svarīgi ir ne tikai pierādīt, ka šīs vielas tur ir, bet arī atrast veidu, kā tās iegūt pietiekamā daudzumā un ar iespējami zemākām izmaksām,” uzsver M. Lauberts.
Projekts aptver visu vērtību ķēdi – no izejvielas līdz gala produktam, un tajā iesaistīti gan zinātniskie partneri, gan pārtikas industrijas uzņēmumi. Tas nozīmē, ka paralēli laboratorijas pētījumiem tiek domāts arī par praktisku pielietojumu. Lai gan projekts plānots līdz 2030. gadam, pirmie rezultāti un produktu prototipi varētu parādīties jau agrākajos projekta posmos – tuvāko gadu laikā.
Dalība šādos starptautiskos projektos kalpo ne tikai Latvijas zinātnes starptautiskajai redzamībai, bet arī dod nozīmīgas iespējas jaunajiem pētniekiem uzsākt karjeru zinātnē. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā uzsver, ka tas ir atvērts jauno zinātnieku piesaistei – studenti tiek iesaistīti pētniecības procesos, viņiem ir iespēja zinātnieku vadībā izstrādāt bakalaura, maģistra un doktora darbus, kā arī strādāt ar modernām tehnoloģijām.
“Pie mums nonāk tiešām motivēti jaunieši, un mēs viņiem uzreiz dodam iespēju strādāt ar reāliem pētījumiem. Tā ir gan praktiska pieredze, gan iespēja saprast, vai viņi sevi redz zinātnē arī turpmāk,” norāda U. Cābulis. Vienlaikus pētnieki atzīst, ka kopumā interese par eksaktajām zinātnēm varētu būt lielāka – diemžēl ne vienmēr tiek pilnībā aizpildītas pat budžeta vietas Latvijas augstskolās. “Lai Latvija attīstītos, mums vajag vairāk jauniešu, kas izvēlas dabaszinātnes, tehnoloģijas un inženierzinātnes,” viņš uzsver.
Lai stiprinātu savu zinātnisko kapacitāti un spētu pilnvērtīgi iesaistīties šāda līmeņa starptautiskos projektos, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts mērķtiecīgi attīsta pētniecības infrastruktūru un aktīvi izmanto arī Eiropas Savienības fondu atbalstu. Šobrīd institūtā tiek īstenots arī projekts “WoodChemPlus – Bioekonomikas ekselences centra attīstīšana Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā”, kurā vairāk nekā miljona eiro apmērā tiek iegādātas modernas laboratorijas iekārtas un stiprināta institūta darbība bioekonomikas, viedo materiālu un biomedicīnas jomās. Jau šobrīd daļa no projektā iegādātās infrastruktūras tiek izmantota arī “4Sir2” pētījumos, ļaujot Latvijas zinātniekiem strādāt ar augstākās precizitātes tehnoloģijām.
