Latvijas zinātnieki vērienīgā pētījumā atklāj – asinszāle ir daudzsološs E vitamīna avots

Author
Sintija Ambote / Latvijas Radio

19. maijs, 2025. gads

dabaszinātnes

Dārzkopības institūta zinātnieki vērienīgā pētījumā atklājuši, ka asinszāle var kalpot kā daudzsološs E vitamīna ieguves avots. Tas savukārt rada iespējas vietējai farmācijas un lauksaimniecības industrijai, jo patlaban E vitamīnu pamatā iegūst no tādām izejvielām, kuras Latvijas apstākļos izaudzēt būtu sarežģīti. Trīs gadus audzējot asinszāles ap hektāru lielā platībā, pētnieki arī izpētījuši efektīvākos un "zaļākos" veidus, kā izaudzēt šos augus un iegūt no tiem E vitamīna savienojumus.

Dārzkopības institūta eksperte_Sipeniece.jpg
Dārzkopības institūta zinātniskā asistente Elise Sipeniece

Dārzkopības institūta zinātniskā asistente Elise Sipeniece Bioķīmijas laboratorijā rāda pētījumā izaudzētu un īpaši izkaltētu asinszāļu augu pulveri, no kura pētnieki cenšas ekstrahēt jeb iegūt E vitamīna savienojumus. Lai sagatavotu pētāmo materiālu, nācies veikt teju juveliera darbu – no augiem bija jāatdala ziedi, ziedlapas, kāti un pumpuri, lai izpētītu, kā šīs vielas akumulējas visās auga daļās.

Institūta pētnieki eksperimenta laukā Dobelē audzēja ap 40 asinszāļu ģints sugas, lai noteiktu tās, kuros ir augstākā E vitamīna koncentrācija.

"Sadarbojāmies ar vairāk nekā 100 botāniskajiem dārziem no visas pasaules un mums atsūtīja 340 sēklas, no kurām dažādas bija tieši 41 suga.

Pirmajā gadā izaudzējām visas, lai noskaidrotu, vai tās var augt Latvijas apstākļos, un tikai viena nebija ziemcietīga. Tad veicām skrīningu uz tokotrionoliem, kas ir viens no ģimenes locekļiem E vitamīnam, un pēc šī skrīninga konstatējām, ka ir četras visperspektīvākās sugas, uz kurām veicām tālākos pētījumus un jau skatījāmies dažādu vides apstākļu ietekmi, kā šie E vitamīna savienojumi akumulējas augā, – vai palielinās to koncentrācija, ja audzējam vairāk saules gaismā vai noēnojam, vai audzējam uz lauka vai siltumnīcā," par pētījuma procesu stāsta Sipeniece.

Četru īpaši perspektīvo sugu vidū arī parastā asinszāle, kuru izmanto tējai, bet daudzviet tā tiek uzskatīta par nezāli.

Dārzkopības institūts.jpg
Foto:  Sintija Ambote

Tāpat projektā pētītas videi draudzīgas E vitamīna iegūšanas metodes, un zinātnieki pētījumam izvēlējušies tieši asinszāli, jo patlaban maz tiek pētīti alternatīvi E vitamīna savienojumu avoti.

"Zinām, ka daudz E vitamīna ir dažādās augu eļļās, riekstos un sēklās. Ir avoti, kas protams ir daudz bagātāki ar E vitamīnu – kā Annatto sēklas vai palmu eļļa. Protams, asinszāle nebūs tieši viens pret viens alternatīva, jo koncentrācija tur nav tik liela, bet tas ir alternatīvs augu materiāls, kas vienkārši mums aug uz lauka," turpina Sipeniece.

Priekšizpētē zinātnieki saprata, ka asinszāle ir perspektīvs augs. "Daudzviet to arī audzē kā dekoratīvu augu, bet to var izmantot arī šādā veidā. Noskaidrojām, ka siltumnīcā E vitamīna koncentrācija augā būs lielāka. Tāpat izpētījām, vai dažādu mēslojumu lietošana var paaugstināt šo savienojumu koncentrāciju, bet secinājām, ka varam samazināt slāpekļa un fosfora saturu, nelietojot šeit minerālmēslus, jo tie nekādā veidā neietekmē E vitamīna savienojumu koncentrāciju augos."

Projektā kopā ar kādu vietējo uzņēmumu izstrādāts arī jauna produkta prototips ar E vitamīna savienojumiem, kuri iegūti tieši no asinszāles.

Asinszāle.jpg
Aisinzāle, Publicitātes foto

Pētniece skaidro, ka E vitamīnam ir spēcīgas antioksidatīvas īpašības, kuras aizsargā cilvēka organismu no brīvajiem radikāļiem, kas ir nestabilas molekulas un var bojāt mūsu šūnas, un līdz ar to arī vairāk pakļaut slimībām un infekcijām.

"Informācija tieši par audzēšanu, optimālajiem apstākļiem un vides ietekmi ļoti palīdzēs lauksaimniekam, kā arī farmācijas industrijai, jo arī mēs esam izstrādājuši šī ekstrakta prototipu sadarbībā ar "SilvEXPO". Mēs ieguvām ekstraktu tieši no hypericum perforatum jeb parastās asinszāles, un izstrādājām ļoti bagātu ekstraktu tieši ar tokotrienolu (E vitamīna savienojums). Pagaidām tas ir prototipa veidā, tātad ir tālākās nākotnes perspektīvas, lai izveidotu uztura bagātinātāju no mūsu pašu asinzālēm," norāda Sipeniece.

Dārzkopības institūts arī turpina alternatīvu E vitamīna ieguves avotu izpēti un patlaban pēta viendīgļlapjus, tostarp, klijas.

saistītie raksti

dabaszinātnes pētījumi

Liepājā aktualizē mikroplastmasas piesārņojumu

Mikroplastmasa ir viens no bīstamākajiem un arī biežākajiem piesārņojuma veidiem visā pasaulē. Pasaules vides dienā Liepājas pludmalē katram pašam bija iespēja novērtēt, cik daudz mikroplastmasas šobrīd ir jūras krastā, un uzzināt arī to, kā to var savākt.  Apbruņojušies ar akcijas r…

TV Kurzeme

8. jūnijs, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Eiropā uzsāks 24 jaunus bioekonomikas projektus: starp tiem arī projekts FIBRIX, kura īstenošanā piedalīsies Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

Circular Bio-based Europe Joint Undertaking (CBE JU) izziņojis 24 jaunus projektus, kuru mērķis ir veicināt inovācijas bioekonomikā un paplašināt aprites bioresursos balstītu risinājumu ieviešanu Eiropā. Kopējais investīciju apjoms sasniedz 172 miljonus eiro, aptverot aktivitātes no pirmo industriā…

Latvijas Zinātnes padome

29. maijs, 2026. gads

sabiedrības veselība science dabaszinātnes

Latvijas zinātnieki veidos digitālo dvīni: Inovatīvs modelis slimību un piesārņojuma prognozēšanai

Latvijas zinātniskajā vidē ir uzsākts ambiciozs projekts, kura mērķis ir izstrādāt modernu digitālo modeli jeb “digitālo dvīni”. Šis tehnoloģiskais risinājums ļaus precīzāk nekā jebkad agrāk prognozēt dažādu slimību izplatību un vides piesārņojuma riskus, izmantojot jaunākās paaudzes datu apstrādes…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

22. maijs, 2026. gads