Latvijas zinātnieki vērienīgā pētījumā atklāj – asinszāle ir daudzsološs E vitamīna avots

Author
Sintija Ambote / Latvijas Radio

19. maijs, 2025. gads

dabaszinātnes

Dārzkopības institūta zinātnieki vērienīgā pētījumā atklājuši, ka asinszāle var kalpot kā daudzsološs E vitamīna ieguves avots. Tas savukārt rada iespējas vietējai farmācijas un lauksaimniecības industrijai, jo patlaban E vitamīnu pamatā iegūst no tādām izejvielām, kuras Latvijas apstākļos izaudzēt būtu sarežģīti. Trīs gadus audzējot asinszāles ap hektāru lielā platībā, pētnieki arī izpētījuši efektīvākos un "zaļākos" veidus, kā izaudzēt šos augus un iegūt no tiem E vitamīna savienojumus.

Dārzkopības institūta eksperte_Sipeniece.jpg
Dārzkopības institūta zinātniskā asistente Elise Sipeniece

Dārzkopības institūta zinātniskā asistente Elise Sipeniece Bioķīmijas laboratorijā rāda pētījumā izaudzētu un īpaši izkaltētu asinszāļu augu pulveri, no kura pētnieki cenšas ekstrahēt jeb iegūt E vitamīna savienojumus. Lai sagatavotu pētāmo materiālu, nācies veikt teju juveliera darbu – no augiem bija jāatdala ziedi, ziedlapas, kāti un pumpuri, lai izpētītu, kā šīs vielas akumulējas visās auga daļās.

Institūta pētnieki eksperimenta laukā Dobelē audzēja ap 40 asinszāļu ģints sugas, lai noteiktu tās, kuros ir augstākā E vitamīna koncentrācija.

"Sadarbojāmies ar vairāk nekā 100 botāniskajiem dārziem no visas pasaules un mums atsūtīja 340 sēklas, no kurām dažādas bija tieši 41 suga.

Pirmajā gadā izaudzējām visas, lai noskaidrotu, vai tās var augt Latvijas apstākļos, un tikai viena nebija ziemcietīga. Tad veicām skrīningu uz tokotrionoliem, kas ir viens no ģimenes locekļiem E vitamīnam, un pēc šī skrīninga konstatējām, ka ir četras visperspektīvākās sugas, uz kurām veicām tālākos pētījumus un jau skatījāmies dažādu vides apstākļu ietekmi, kā šie E vitamīna savienojumi akumulējas augā, – vai palielinās to koncentrācija, ja audzējam vairāk saules gaismā vai noēnojam, vai audzējam uz lauka vai siltumnīcā," par pētījuma procesu stāsta Sipeniece.

Četru īpaši perspektīvo sugu vidū arī parastā asinszāle, kuru izmanto tējai, bet daudzviet tā tiek uzskatīta par nezāli.

Dārzkopības institūts.jpg
Foto:  Sintija Ambote

Tāpat projektā pētītas videi draudzīgas E vitamīna iegūšanas metodes, un zinātnieki pētījumam izvēlējušies tieši asinszāli, jo patlaban maz tiek pētīti alternatīvi E vitamīna savienojumu avoti.

"Zinām, ka daudz E vitamīna ir dažādās augu eļļās, riekstos un sēklās. Ir avoti, kas protams ir daudz bagātāki ar E vitamīnu – kā Annatto sēklas vai palmu eļļa. Protams, asinszāle nebūs tieši viens pret viens alternatīva, jo koncentrācija tur nav tik liela, bet tas ir alternatīvs augu materiāls, kas vienkārši mums aug uz lauka," turpina Sipeniece.

Priekšizpētē zinātnieki saprata, ka asinszāle ir perspektīvs augs. "Daudzviet to arī audzē kā dekoratīvu augu, bet to var izmantot arī šādā veidā. Noskaidrojām, ka siltumnīcā E vitamīna koncentrācija augā būs lielāka. Tāpat izpētījām, vai dažādu mēslojumu lietošana var paaugstināt šo savienojumu koncentrāciju, bet secinājām, ka varam samazināt slāpekļa un fosfora saturu, nelietojot šeit minerālmēslus, jo tie nekādā veidā neietekmē E vitamīna savienojumu koncentrāciju augos."

Projektā kopā ar kādu vietējo uzņēmumu izstrādāts arī jauna produkta prototips ar E vitamīna savienojumiem, kuri iegūti tieši no asinszāles.

Asinszāle.jpg
Aisinzāle, Publicitātes foto

Pētniece skaidro, ka E vitamīnam ir spēcīgas antioksidatīvas īpašības, kuras aizsargā cilvēka organismu no brīvajiem radikāļiem, kas ir nestabilas molekulas un var bojāt mūsu šūnas, un līdz ar to arī vairāk pakļaut slimībām un infekcijām.

"Informācija tieši par audzēšanu, optimālajiem apstākļiem un vides ietekmi ļoti palīdzēs lauksaimniekam, kā arī farmācijas industrijai, jo arī mēs esam izstrādājuši šī ekstrakta prototipu sadarbībā ar "SilvEXPO". Mēs ieguvām ekstraktu tieši no hypericum perforatum jeb parastās asinszāles, un izstrādājām ļoti bagātu ekstraktu tieši ar tokotrienolu (E vitamīna savienojums). Pagaidām tas ir prototipa veidā, tātad ir tālākās nākotnes perspektīvas, lai izveidotu uztura bagātinātāju no mūsu pašu asinzālēm," norāda Sipeniece.

Dārzkopības institūts arī turpina alternatīvu E vitamīna ieguves avotu izpēti un patlaban pēta viendīgļlapjus, tostarp, klijas.

saistītie raksti

dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla medicīna

AMBER HORIZONS — gaidāmās pētniecības un akadēmiskās karjeras iespējas Latvijas Universitātē

Latvijas Universitāte aicina izcilus pētniekus ar ievērojamiem zinātniskajiem sasniegumiem iepazīties ar gaidāmajām docenta amata iespējām programmā AMBER HORIZONS, kas ir daļa no Marijas Sklodovskas-Kirī darbību iniciatīvas “Izvēlies Eiropu zinātnei” (Choose Europe for Science). Latvijas Univ…

Latvijas Universitāte

26. oktobris, 2026. gads

dabaszinātnes

«Climathon 2026» pulcēs ideju autorus ilgtspējīgu risinājumu izstrādei

Līdz 28. oktobrim atvērta pieteikšanās dalībai trīs dienu hakatonā «Climathon 2026», kurā dažādu jomu pārstāvji apvienos zināšanas, pieredzi un idejas, lai meklētu praktiskus un inovatīvus risinājumus vides un pilsētvides izaicinājumiem. Hakatons no 30. oktobra līdz 1. novembrim notiks Rīgas Tehnis…

Rīgas Tehniskā universitāte

26. oktobris, 2026. gads

dabaszinātnes

LVKĶI pētnieki REGIOSTARS 2026 konkursa finālā prezentē projektu par inovatīvu tehnoloģiju bērza tāss pārstrādei augstas pievienotas vērtības produktos

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) Biorafinēšanas laboratorijas vadītājs Jānis Rižikovs un vadošais pētnieks Aigars Pāže oktobrī Briselē prezentēja projektu “Augstas īpatnējās virsmas bērza tāss betulīna daļiņu iegūšanas, ražošanas un pielietojuma izpēte” konkursa “REGIOSTARS Awards …

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

22. oktobris, 2026. gads

dabaszinātnes tehnoloģijas

RTU un Austrālijas zinātnieki pierāda, ka statisko elektrību var kontrolēt

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Melburnas Karaliskā tehnoloģiju institūta (Royal Melbourne Institute of Technology – RMIT), Austrālijā,  zinātnieki pierādījuši, ka statisko elektrību, kas rodas, diviem materiāliem saskaroties, iespējams kontrolēt. Šis atklājums maina līdz šim valdošo pr…

Rīgas Tehniskā universitāte

20. oktobris, 2026. gads