Latvijas zinātnieki vērienīgā pētījumā atklāj – asinszāle ir daudzsološs E vitamīna avots

Author
Sintija Ambote / Latvijas Radio

19. maijs, 2025. gads

dabaszinātnes

Dārzkopības institūta zinātnieki vērienīgā pētījumā atklājuši, ka asinszāle var kalpot kā daudzsološs E vitamīna ieguves avots. Tas savukārt rada iespējas vietējai farmācijas un lauksaimniecības industrijai, jo patlaban E vitamīnu pamatā iegūst no tādām izejvielām, kuras Latvijas apstākļos izaudzēt būtu sarežģīti. Trīs gadus audzējot asinszāles ap hektāru lielā platībā, pētnieki arī izpētījuši efektīvākos un "zaļākos" veidus, kā izaudzēt šos augus un iegūt no tiem E vitamīna savienojumus.

Dārzkopības institūta eksperte_Sipeniece.jpg
Dārzkopības institūta zinātniskā asistente Elise Sipeniece

Dārzkopības institūta zinātniskā asistente Elise Sipeniece Bioķīmijas laboratorijā rāda pētījumā izaudzētu un īpaši izkaltētu asinszāļu augu pulveri, no kura pētnieki cenšas ekstrahēt jeb iegūt E vitamīna savienojumus. Lai sagatavotu pētāmo materiālu, nācies veikt teju juveliera darbu – no augiem bija jāatdala ziedi, ziedlapas, kāti un pumpuri, lai izpētītu, kā šīs vielas akumulējas visās auga daļās.

Institūta pētnieki eksperimenta laukā Dobelē audzēja ap 40 asinszāļu ģints sugas, lai noteiktu tās, kuros ir augstākā E vitamīna koncentrācija.

"Sadarbojāmies ar vairāk nekā 100 botāniskajiem dārziem no visas pasaules un mums atsūtīja 340 sēklas, no kurām dažādas bija tieši 41 suga.

Pirmajā gadā izaudzējām visas, lai noskaidrotu, vai tās var augt Latvijas apstākļos, un tikai viena nebija ziemcietīga. Tad veicām skrīningu uz tokotrionoliem, kas ir viens no ģimenes locekļiem E vitamīnam, un pēc šī skrīninga konstatējām, ka ir četras visperspektīvākās sugas, uz kurām veicām tālākos pētījumus un jau skatījāmies dažādu vides apstākļu ietekmi, kā šie E vitamīna savienojumi akumulējas augā, – vai palielinās to koncentrācija, ja audzējam vairāk saules gaismā vai noēnojam, vai audzējam uz lauka vai siltumnīcā," par pētījuma procesu stāsta Sipeniece.

Četru īpaši perspektīvo sugu vidū arī parastā asinszāle, kuru izmanto tējai, bet daudzviet tā tiek uzskatīta par nezāli.

Dārzkopības institūts.jpg
Foto:  Sintija Ambote

Tāpat projektā pētītas videi draudzīgas E vitamīna iegūšanas metodes, un zinātnieki pētījumam izvēlējušies tieši asinszāli, jo patlaban maz tiek pētīti alternatīvi E vitamīna savienojumu avoti.

"Zinām, ka daudz E vitamīna ir dažādās augu eļļās, riekstos un sēklās. Ir avoti, kas protams ir daudz bagātāki ar E vitamīnu – kā Annatto sēklas vai palmu eļļa. Protams, asinszāle nebūs tieši viens pret viens alternatīva, jo koncentrācija tur nav tik liela, bet tas ir alternatīvs augu materiāls, kas vienkārši mums aug uz lauka," turpina Sipeniece.

Priekšizpētē zinātnieki saprata, ka asinszāle ir perspektīvs augs. "Daudzviet to arī audzē kā dekoratīvu augu, bet to var izmantot arī šādā veidā. Noskaidrojām, ka siltumnīcā E vitamīna koncentrācija augā būs lielāka. Tāpat izpētījām, vai dažādu mēslojumu lietošana var paaugstināt šo savienojumu koncentrāciju, bet secinājām, ka varam samazināt slāpekļa un fosfora saturu, nelietojot šeit minerālmēslus, jo tie nekādā veidā neietekmē E vitamīna savienojumu koncentrāciju augos."

Projektā kopā ar kādu vietējo uzņēmumu izstrādāts arī jauna produkta prototips ar E vitamīna savienojumiem, kuri iegūti tieši no asinszāles.

Asinszāle.jpg
Aisinzāle, Publicitātes foto

Pētniece skaidro, ka E vitamīnam ir spēcīgas antioksidatīvas īpašības, kuras aizsargā cilvēka organismu no brīvajiem radikāļiem, kas ir nestabilas molekulas un var bojāt mūsu šūnas, un līdz ar to arī vairāk pakļaut slimībām un infekcijām.

"Informācija tieši par audzēšanu, optimālajiem apstākļiem un vides ietekmi ļoti palīdzēs lauksaimniekam, kā arī farmācijas industrijai, jo arī mēs esam izstrādājuši šī ekstrakta prototipu sadarbībā ar "SilvEXPO". Mēs ieguvām ekstraktu tieši no hypericum perforatum jeb parastās asinszāles, un izstrādājām ļoti bagātu ekstraktu tieši ar tokotrienolu (E vitamīna savienojums). Pagaidām tas ir prototipa veidā, tātad ir tālākās nākotnes perspektīvas, lai izveidotu uztura bagātinātāju no mūsu pašu asinzālēm," norāda Sipeniece.

Dārzkopības institūts arī turpina alternatīvu E vitamīna ieguves avotu izpēti un patlaban pēta viendīgļlapjus, tostarp, klijas.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla kosmoss

Zinātnieku nakts 2026 aicina atklāt zinātnes dabu visā Latvijā

Ar saukli “Atklāj zinātnes dabu!” piektdien, 25. septembrī, visā Latvijā norisināsies “Zinātnieku nakts 2026”, aicinot ikvienu aizraujošā un praktiskā veidā iepazīt zinātni. Vairāk nekā 35 norises vietās apmeklētāji varēs ielūkoties laboratorijās un varēs atklāt ar neapbruņotu aci neredzamas strukt…

Latvijas Zinātnes padome

10. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunikācija

Ja katrs ledājs pasaulē būtu izpētīts, neparedzamu dabas katastrofu varētu arī nebūt. LU ģeologi atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandes ledājos

Ja katrs ledājs pasaulē būtu izpētīts, neparedzamu dabas katastrofu varētu arī nebūt. Pētījumu dati ļauj prognozēt, kas ar ledājiem varētu notikt nākotnē. Tā saka Latvijas Universitātes (LU) ģeologi, kuri atgriezušies no mēnesi ilgas ekspedīcijas Grenlandes ziemeļrietumos, kur pētīja ledājus. …

LTV Ziņu dienests

10. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes

Latvijā atklāta jauna devona perioda plaušzivju suga

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki sadarbībā ar Zviedrijas un Austrālijas paleontologiem Kurzemes augšējā devona nogulumos atklājuši un aprakstījuši jaunu, līdz šim nezināmu plaušzivju sugu, kura nosaukta par godu latviešu dievībai Jumim. Pētnieku atradums sniedz būtiskas jaunas ziņas par mugurka…

Ervīns Lukševičs, LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas profesors, vadošais pētnieks

10. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes sasniegumi

Latvijas bērza tāss inovācija nominēta prestižajai “RegioStars 2026” balvai

Eiropas Komisijas (EK) prestižā konkursa “RegioStars” finālam jau trešo gadu pēc kārtas izvirzīts Latvijā īstenots Eiropas Savienības (ES) fondu projekts. Konkursa žūrija šogad kategorijā “Zaļa Eiropa” nominējusi Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta projektu “Bērza tāss dārgumi - Latvijas…

Finanšu ministrija

8. septembris, 2026. gads