Dārzkopības institūta zinātnieki vērienīgā pētījumā atklājuši, ka asinszāle var kalpot kā daudzsološs E vitamīna ieguves avots. Tas savukārt rada iespējas vietējai farmācijas un lauksaimniecības industrijai, jo patlaban E vitamīnu pamatā iegūst no tādām izejvielām, kuras Latvijas apstākļos izaudzēt būtu sarežģīti. Trīs gadus audzējot asinszāles ap hektāru lielā platībā, pētnieki arī izpētījuši efektīvākos un "zaļākos" veidus, kā izaudzēt šos augus un iegūt no tiem E vitamīna savienojumus.
Dārzkopības institūta zinātniskā asistente Elise Sipeniece Bioķīmijas laboratorijā rāda pētījumā izaudzētu un īpaši izkaltētu asinszāļu augu pulveri, no kura pētnieki cenšas ekstrahēt jeb iegūt E vitamīna savienojumus. Lai sagatavotu pētāmo materiālu, nācies veikt teju juveliera darbu – no augiem bija jāatdala ziedi, ziedlapas, kāti un pumpuri, lai izpētītu, kā šīs vielas akumulējas visās auga daļās.
Institūta pētnieki eksperimenta laukā Dobelē audzēja ap 40 asinszāļu ģints sugas, lai noteiktu tās, kuros ir augstākā E vitamīna koncentrācija.
"Sadarbojāmies ar vairāk nekā 100 botāniskajiem dārziem no visas pasaules un mums atsūtīja 340 sēklas, no kurām dažādas bija tieši 41 suga.
Pirmajā gadā izaudzējām visas, lai noskaidrotu, vai tās var augt Latvijas apstākļos, un tikai viena nebija ziemcietīga. Tad veicām skrīningu uz tokotrionoliem, kas ir viens no ģimenes locekļiem E vitamīnam, un pēc šī skrīninga konstatējām, ka ir četras visperspektīvākās sugas, uz kurām veicām tālākos pētījumus un jau skatījāmies dažādu vides apstākļu ietekmi, kā šie E vitamīna savienojumi akumulējas augā, – vai palielinās to koncentrācija, ja audzējam vairāk saules gaismā vai noēnojam, vai audzējam uz lauka vai siltumnīcā," par pētījuma procesu stāsta Sipeniece.
Četru īpaši perspektīvo sugu vidū arī parastā asinszāle, kuru izmanto tējai, bet daudzviet tā tiek uzskatīta par nezāli.
Tāpat projektā pētītas videi draudzīgas E vitamīna iegūšanas metodes, un zinātnieki pētījumam izvēlējušies tieši asinszāli, jo patlaban maz tiek pētīti alternatīvi E vitamīna savienojumu avoti.
"Zinām, ka daudz E vitamīna ir dažādās augu eļļās, riekstos un sēklās. Ir avoti, kas protams ir daudz bagātāki ar E vitamīnu – kā Annatto sēklas vai palmu eļļa. Protams, asinszāle nebūs tieši viens pret viens alternatīva, jo koncentrācija tur nav tik liela, bet tas ir alternatīvs augu materiāls, kas vienkārši mums aug uz lauka," turpina Sipeniece.
Priekšizpētē zinātnieki saprata, ka asinszāle ir perspektīvs augs. "Daudzviet to arī audzē kā dekoratīvu augu, bet to var izmantot arī šādā veidā. Noskaidrojām, ka siltumnīcā E vitamīna koncentrācija augā būs lielāka. Tāpat izpētījām, vai dažādu mēslojumu lietošana var paaugstināt šo savienojumu koncentrāciju, bet secinājām, ka varam samazināt slāpekļa un fosfora saturu, nelietojot šeit minerālmēslus, jo tie nekādā veidā neietekmē E vitamīna savienojumu koncentrāciju augos."
Projektā kopā ar kādu vietējo uzņēmumu izstrādāts arī jauna produkta prototips ar E vitamīna savienojumiem, kuri iegūti tieši no asinszāles.
Pētniece skaidro, ka E vitamīnam ir spēcīgas antioksidatīvas īpašības, kuras aizsargā cilvēka organismu no brīvajiem radikāļiem, kas ir nestabilas molekulas un var bojāt mūsu šūnas, un līdz ar to arī vairāk pakļaut slimībām un infekcijām.
"Informācija tieši par audzēšanu, optimālajiem apstākļiem un vides ietekmi ļoti palīdzēs lauksaimniekam, kā arī farmācijas industrijai, jo arī mēs esam izstrādājuši šī ekstrakta prototipu sadarbībā ar "SilvEXPO". Mēs ieguvām ekstraktu tieši no hypericum perforatum jeb parastās asinszāles, un izstrādājām ļoti bagātu ekstraktu tieši ar tokotrienolu (E vitamīna savienojums). Pagaidām tas ir prototipa veidā, tātad ir tālākās nākotnes perspektīvas, lai izveidotu uztura bagātinātāju no mūsu pašu asinzālēm," norāda Sipeniece.
Dārzkopības institūts arī turpina alternatīvu E vitamīna ieguves avotu izpēti un patlaban pēta viendīgļlapjus, tostarp, klijas.
