Kas notiek, ja mežā augošu, gadsimtiem pazīstamu ārstniecības sēni mēģina “pierunāt” augt laboratorijā? Vai iespējams atkārtot dabā notiekošu, lēnu un sarežģītu procesu kontrolētos apstākļos, un no tā iegūt vielas ar augstu bioloģisko vērtību? Šiem jautājumiem Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts meklēs atbildes jaunā projektā “Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Inovāciju granti studentiem” (Nr. 1.1.1.7/1/25/A/001), kas tiek līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un īstenots sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU) un vairākiem partneriem.
Raibā tauriņpiepe ir daudzgadīga, Latvijā bieži sastopama piepe, kas vēsturiski izmantota medicīniskiem nolūkiem, īpaši Austrumāzijā. Sēne satur polisaharīdu-peptīdu kompleksus, β-glikānus, triterpenoīdus un fenola savienojumus ar imūnmodulējošu, pretvīrusu, antioksidantu un potenciāli pretvēža iedarbību. Projekta rezultātā tiks iegūti pirmējie sēnes augļķermeņu un ekstraktu prototipi un izvērtēts to potenciāls ieguvei laboratorijas apstākļos un tālākai komercializācijai.
Projekta mērķis LVKĶI ir laboratorijas apstākļos iegūt augļķermeņus, no tiem ekstrahēt bioloģiski aktīvās vielas un izvērtēt to potenciālu tālākai attīstībai un izmantošanai.
Studentu pirmie soļi
Komandas darbs sākas ar metodikas izstrādi un rūpīgu plānošanu. Emīlija Skrupska (Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes 3. kursa studente) stāsta:
“Mēs pašlaik saplānojam grafiku un soli pa solim skatāmies, kā vispār šo procesu īstenosim – kur iegūsim materiālus, kādi būs audzēšanas apstākļi. Tā būs jauna pieredze, jo raibā tauriņpiepe Latvijā laboratorijā vēl nav audzēta.”
Mikus Kampuss (LU, maģistrants) ir "Sēņotāju" grupas vadītājs. Mikus vēlas gan padziļināt zināšanas, gan apgūt pētnieciskā projekta vadību:
“Līdz šim esmu audzējis tikai micēliju, tāpēc gribētu iemācīties, kā izaudzēt augļķermeņus. Mani interesē arī tas, kā vadīt projektu un komandu – tās ir prasmes, kas noderēs tālāk pētniecībā.” Par sēni Mikus izsakās lakoniski: “Tā ir neēdama, kas ir mazliet skumji, bet tā ir diezgan skaista un bieži sastopama. Tauriņpiepe aug lēni, tāpēc vajadzēs uzturēt micēliju stabilos apstākļos ilgu laiku.”
Ksenija Radovska (LU Ķīmijas fakultātes 2. kursa maģistrantūras studente) gaida pirmos paraugus ekstrakcijām:
“Ar sēnēm līdz šim jau esmu strādājusi, bet būs interesanti redzēt, vai darbā ar tauriņpiepi būs kādas atšķirības.”
Savukārt Reinis Štāls (LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes students) uzsver komandas darba nozīmi un savu lomu projekta koordinācijā:
“Esmu ļoti priecīgs piedalīties šajā projektā, jo tas dod iespēju strādāt komandā ar talantīgiem un mērķtiecīgiem cilvēkiem. Mans pienākums būs rūpēties par projekta finansiālo pusi un palīdzēt komandai sasniegt izvirzītos mērķus.”
"Sēņotāju" darba vadītājas skatījums
Komandas "Sēņotne" darba vadītāja, Celulozes laboratorijas vadošā pētniece Dr. biol. Ilze Irbe uzsver, ka šis ir pirmais posms idejas dzīvotspējas pārbaudē:
“Tas ir sešu mēnešu grants. Mēs būtībā "lecam aukstā ūdenī" – ne studenti, ne es pati iepriekš neesam audzējuši raibo tauriņpiepi laboratorijā. Mežā tā aug lieliski, bet mūsu apstākļos mēs to vēl nezinām.”
Vienlaikus mūsu vadošā pētniece norāda, ka citās valstīs pastāv veiksmīgi audzēšanas piemēri, tostarp komerciālas fermas Japānā un Ziemeļamerikā, kas apliecina šī virziena potenciālu. Pēc sešu mēnešu darba būs iespējams izvērtēt, vai laboratorijā ir izdevies iegūt pirmo augļķermeņu prototipu un vai projekts būtu attīstāms tālāk.
