Martā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” apskatāma RSU un RSU LSPA telpās 

Author
research Latvia

3. marts, 2025. gads

zinātnes komunikācija

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. No 3. līdz 30. martam šī daudzveidīgā ekspozīcija būs aplūkojama gan  Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vestibilā, 1. stāvā, Dzirciema ielā 16, gan RSU Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā, Brīvības gatvē 333, Rīgā. 

RSU-LSPA-izstade-LV.png

 

Divpadsmit zinātnes izcilības, pārstāvot 12 vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, apliecina Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību Eiropas Pētniecības telpā. Sadarbībā ar zinātnes komunikācijas platformu researchLatvia kalendārs un izstāde "Zinātnei Latvijai 2025" atspoguļo Latvijas zinātnieku pētītos jautājumus, kas ietekmē mūsu sabiedrību, vidi un kultūru. Martā īpaša uzmanība tiek pievērsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ieguldījumam pētniecībā un tās nozīmei zinātnes attīstībā.  

“Zinātne vienmēr ir tāds nosacīts ceļš nezināmajā. Ja viss būtu zināms un viss jau būtu izpētīts, tad jau nebūtu zinātnes," komentē Dr. biol. Renāte Ranka, RSU Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece.  

Katrs no zinātniekiem pārstāv savu unikālo pētniecības jomu, tostarp horeomuzikoloģiju, valsts aizsardzību un drošību, farmakoģenētiku, reto un aizsargājamo sugu aizsardzību, ūdenstilpju aizaugšanas samazināšanu, komētu un to aktivitātes pētniecību, mākslas zinātni, imitējošo modelēšanu, modernās sabiedrības iekšējo loģiku no filozofijas skatījuma, kultūru, kā arī grāmatniecību, bibliotēkzinātnes un rakstītā vārda vēsturi.  

Visa gada garumā ceļojošo izstādi varēs apskatīt dažādās augstākās izglītības iestādēs, kā arī citās sabiedriskajās un kultūrvietās visā Latvijā. Skenējot kvadrātkodus, ikviens interesents varēs noskatīties visus 12 videostāstus. Šī iniciatīva ne vien veicina zinātnes atpazīstamību, bet arī stiprina sabiedrības saikni ar zinātni. 

12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā: 
  • Dr. art. Diāna Zandberga (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zinātniskā un radošā darba prorektore, Latvijas mākslas augstskolu kopīgās profesionālā doktora studiju programmas mākslās direktore, pianiste); 
  • Dr. sc. pol. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, asociētais profesors); 
  • Dr. biol. Renāte Ranka (RSU Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece); 
  • Dr. biol. Artūrs Škute (Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors);   
  • Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore); 
  • Mg. sc. comp. Karina Šķirmante  (Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošā pētniece, doktorante);    
  • Art. D. Ansis Rozentāls (Latvijas Mākslas akadēmijas docents, IT speciālists, gleznotājs);   
  • Ph. D. Oskars Java  (Vidzemes Augstskolas Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors, pētnieks); 
  • Dr. phil. Raivis Bičevskis (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors  filozofijas, ētikas un reliģijas nozares sociālās filozofijas apakšnozarē); 
  • Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs (Rīgas Tehniskā universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors); 
  • Ph. D. Baiba Tjarve (Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītājas vietniece, vadošā pētniece); 
  • Mg. art., Mg. soc. Dagnija Baltiņa (Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore, doktorante). 

Mūsdienu zinātne iedvesmo, pārsteidz un veido zināšanu sabiedrību! Lai Gaismas pils, Latvijas zinātnes, mākslu un kultūras, kā arī lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu sniegums turpina mūs visus iedvesmot – meklēt, radīt un augt!  

Zinātnes kalendārs ir izstrādāts IZM realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital”, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, piedaloties researchLatvia radošajai komandai. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija personība

Lilita Seimuškāne: Sudraba ekonomikas neizmantotais potenciāls

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) studiju programmas direktore docente Lilita Seimuškāne, kura patlaban strādā pie projekta "Sudraba ekonomikas potenciāls reģionos Latvijā un to ietekmējošie faktori",  uzsver vairākas sudraba ekonomikas dimensijas taut…

Latvijas Universitāte

28. jūlijs, 2025. gads

zinātnes komunikācija

Latvijas Mākslas akadēmija - vadošā mākslas augstskola Latvijā

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir vadošā mākslas augstskola Latvijā jau vairāk nekā  100 gadus, iemiesojot radošuma un brīvības garu mākslā, dizainā un pētniecībā. Akadēmijas stratēģiskā specializācija ir mākslas, dizaina , mākslas vēstures  un teorijas augstākās izglītības nodro…

researchLatvia

21. jūlijs, 2025. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Zinātniece Maija Dambrova: "Starpnieki starp akadēmiju un industriju ir tikpat svarīgi kā pati tehnoloģija"

European IP Helpdesk Bulletin 2025. gada jūnija numurā lasāma izvērsta intervija ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta (LIOS) Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāju un Rīgas Stradiņa universitātes profesori Maiju Dambrovu. Intervijā Maija dalās savā r…

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

17. jūlijs, 2025. gads

personība zinātnes komunikācija

Tenūrprofesora Egila Stalidzāna ceļš zinātnē – no bitēm līdz molekulu skaitļošanas modeļiem

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rakstu sērija par RSU tenūrprofesoriem. Intervija ar rīdzinieku Egilu Stalidzānu, kurš nesen sāka darbu Rīgas Stradiņa universitātes Bioinformātikas grupā kā tenūrprofesors un ir skaitļojošās sistēmbioloģijas komandas vadītājs. Kā kļuvāt par zinātnieku? …

Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2025. gads