Martā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” apskatāma RSU un RSU LSPA telpās 

Author
research Latvia

3. marts, 2025. gads

zinātnes komunikācija

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. No 3. līdz 30. martam šī daudzveidīgā ekspozīcija būs aplūkojama gan  Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vestibilā, 1. stāvā, Dzirciema ielā 16, gan RSU Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā, Brīvības gatvē 333, Rīgā. 

RSU-LSPA-izstade-LV.png

 

Divpadsmit zinātnes izcilības, pārstāvot 12 vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, apliecina Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību Eiropas Pētniecības telpā. Sadarbībā ar zinātnes komunikācijas platformu researchLatvia kalendārs un izstāde "Zinātnei Latvijai 2025" atspoguļo Latvijas zinātnieku pētītos jautājumus, kas ietekmē mūsu sabiedrību, vidi un kultūru. Martā īpaša uzmanība tiek pievērsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ieguldījumam pētniecībā un tās nozīmei zinātnes attīstībā.  

“Zinātne vienmēr ir tāds nosacīts ceļš nezināmajā. Ja viss būtu zināms un viss jau būtu izpētīts, tad jau nebūtu zinātnes," komentē Dr. biol. Renāte Ranka, RSU Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece.  

Katrs no zinātniekiem pārstāv savu unikālo pētniecības jomu, tostarp horeomuzikoloģiju, valsts aizsardzību un drošību, farmakoģenētiku, reto un aizsargājamo sugu aizsardzību, ūdenstilpju aizaugšanas samazināšanu, komētu un to aktivitātes pētniecību, mākslas zinātni, imitējošo modelēšanu, modernās sabiedrības iekšējo loģiku no filozofijas skatījuma, kultūru, kā arī grāmatniecību, bibliotēkzinātnes un rakstītā vārda vēsturi.  

Visa gada garumā ceļojošo izstādi varēs apskatīt dažādās augstākās izglītības iestādēs, kā arī citās sabiedriskajās un kultūrvietās visā Latvijā. Skenējot kvadrātkodus, ikviens interesents varēs noskatīties visus 12 videostāstus. Šī iniciatīva ne vien veicina zinātnes atpazīstamību, bet arī stiprina sabiedrības saikni ar zinātni. 

12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā: 
  • Dr. art. Diāna Zandberga (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zinātniskā un radošā darba prorektore, Latvijas mākslas augstskolu kopīgās profesionālā doktora studiju programmas mākslās direktore, pianiste); 
  • Dr. sc. pol. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, asociētais profesors); 
  • Dr. biol. Renāte Ranka (RSU Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece); 
  • Dr. biol. Artūrs Škute (Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors);   
  • Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore); 
  • Mg. sc. comp. Karina Šķirmante  (Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošā pētniece, doktorante);    
  • Art. D. Ansis Rozentāls (Latvijas Mākslas akadēmijas docents, IT speciālists, gleznotājs);   
  • Ph. D. Oskars Java  (Vidzemes Augstskolas Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors, pētnieks); 
  • Dr. phil. Raivis Bičevskis (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors  filozofijas, ētikas un reliģijas nozares sociālās filozofijas apakšnozarē); 
  • Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs (Rīgas Tehniskā universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors); 
  • Ph. D. Baiba Tjarve (Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītājas vietniece, vadošā pētniece); 
  • Mg. art., Mg. soc. Dagnija Baltiņa (Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore, doktorante). 

Mūsdienu zinātne iedvesmo, pārsteidz un veido zināšanu sabiedrību! Lai Gaismas pils, Latvijas zinātnes, mākslu un kultūras, kā arī lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu sniegums turpina mūs visus iedvesmot – meklēt, radīt un augt!  

Zinātnes kalendārs ir izstrādāts IZM realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital”, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, piedaloties researchLatvia radošajai komandai. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Vecas zāles nav iepuvis tomāts – tātad lietojamas?

Tabletei nav rieviņas – nelauziet to! Tā nav dizaina kļūda – dalot šādu tableti, iespējams, vienā pusē būs divreiz vairāk aktīvās vielas nekā otrā, jo tās sadalījums nelaužamā tabletē nav vienmērīgs. Šādas nianses laboratorijās pārbauda gadiem, lai nodrošinātu katra medikamenta dro…

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

24. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija

Kas kopīgs veselīgām brokastīm, latgaliešu valodas digitālajai vārdnīcai un antibakteriālai izlietnei?

Pareizā atbilde – tā ir zinātne! Zinātne nav abstrakta, tā caurvij mūsu ikdienu pat tur, kur to neredzam. Katram no mums tā nozīmē kaut ko citu. Skaidrošanā nāk talkā tādi glābēji kā mūsu zinātnieku radītais Tēzaurs, vai ārvalstīs populārā izdevēja Merriam-Webster skaidrojošā vārdnīca, definējot zi…

Latvijas Zinātnes padome

21. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija sadarbība

Māris Būmanis: Sinerģija starp nozarēm un pētniecību – Latvijas attīstības atslēga

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu. Tāpēc sinerģija starp noza…

AS "Latvijas Finieris"

17. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Oktobra personība Sergejs Gaidukovs: kā materiālzinātne palīdz veidot zaļāku nākotni

Ilgtspējīgu materiālu pētniecība kļūst par vienu no nozīmīgākajiem virzieniem, kas palīdz mazināt vides piesārņojumu un veidot aprites ekonomiku. No biomasas radīti polimēri spēj aizstāt tradicionālo plastmasu, vienlaikus saglabājot augstas tehnoloģiskās īpašības un būtiski samazinot atkritumu apjo…

researchLatvia

13. oktobris, 2025. gads