Žokļa kauli – daļa no skeleta
Osteoporoze ir izplatīta slimība visā pasaulē, taču nereti to atklāj tikai pēc kāda kaula lūzuma, jo sākuma stadijās slimībai nav nekādu simptomu. Par laimi, nākotnē, ļoti iespējams, to varēs atklāt arī zobārsta kabinetā.
"Tā ideja būtu tāda – pacients atnāk pie zobārsta, un viņam rentgena uzņēmums tiek veikts citu iemeslu dēļ. Piemēram, viņš plāno zobu implantus, un viņam tiek veikts 3D rentgens, kas principā skaitās standarts mūsdienu implantoloģijā. Bet papildus tam, izmantojot šo rentgenu, pacientam tiek noteikts arī osteoporozes risks," skaidroja pētniece. "Tas droši vien izklausās varbūt mazliet jocīgi, bet jāsaprot, ka zobārsta redzes laukā ir žokļa kauli, kas ir daļa no mūsu skeleta."
Ideju par to, ka zobārsti, aplūkojot žokļa kaulus, varētu palīdzēt diagnosticēt osteoporozi, viņa ar kolēģiem pēta jau ilgi – kopš doktorantūras studijām. "Sākumā mēs izmantojām panorāmas rentgenogrammas un atradām, ka ir specifiskas izmaiņas, kuras nosakot, tās norāda diezgan precīzi, ka cilvēkam varētu būt palielināts osteoporozes risks. Lielākoties mēs pētījām sievietes pēcmenopauzes vecumā, kas arī ir riska grupa, un rezultāti patiesībā bija ļoti labi," stāstīja pētniece.
Tobrīd zobārstu kabinetos Latvijā plaši tika izmantoti 2D jeb panorāmas rentgeni, kuros labi varēja redzēt osteoporozes radītās izmaiņas žokļa kaulos, taču visai drīz parādījās jauna tehnoloģija – 3D rentgeni, kas šobrīd jau ir krietni populārāki.
Tāpēc pētījumus vajadzēja sākt no jauna, lai noskaidrotu, vai arī šajos trīsdimensiju attēlos ir saredzamas tās pašas izmaiņas.
"Mēs sapratām, ka patiesībā šādi mēs to kaulu struktūru varam redzēt vēl labāk – varam vēl precīzāk izmērīt un novērtēt, vai tā liecina par osteoporozes risku," atklāja Slaidiņa.
Zobārsti nevēlas uzstādīt tik nopietnu diagnozi
Patiesībā par šo metodi pētnieki citās pasaules valstīs diskutē jau gadiem ilgi, taču realitātē tā nekur īsti nav ieviesusies, jo nozīmētu, ka zobārstiem nepieciešama papildu apmācība, lai viņi mācētu šīs izmaiņas žokļa kaulos ieraudzīt un nomērīt, kas nav nemaz tik vienkārši. Turklāt daudzi zobārsti nejūtas pietiekami pārliecināti šajā jomā, lai uzstādītu tik nopietnu diagnozi, tāpēc dažādās pētnieku veiktās aptaujās norāda, ka to darīt nevēlas.
Taču tagad pētnieki Latvijā tam ir raduši potenciālu risinājumu. "Mūsdienās, kas var nākt talkā? Mākslīgais intelekts! Principā mēs gribam, ka tas izdara to pašu, ko izdarītu zobārsts. Mums ir konkrēts klīniskais protokols, un mēs gribam, lai mākslīgais intelekts izdara tieši to pašu, un mēs ceram, ka varbūt tas pat izdarīs labāk nekā cilvēks, jo, piemēram, nebūs nekad noguris," stāstīja pētniece.
Līdzšinējie pētījumi parāda, ka mākslīgā intelekta veikums osteoporozes atpazīšanā zobārstu veiktajos rentgenos noteikti nav sliktāks, kā cilvēka veiktais. Šobrīd pētnieki mēģina atrast dažādas pieejas, lai rezultāts būtu pat vēl labāks.
Vienlaikus skaidrs, ka rezultātam jābūt arī tādam, kuru zobārsti spētu pārbaudīt. "Protams, mēs medicīnā negribam, lai mākslīgā intelekta process ir ielikts kaut kādā melnajā kastē un mēs nezinām, ko tas tur iekšā dara, – iznāk rezultāts, bet mēs nezinām, kādā veidā tas to ir izdarījis. Tāpēc mēs cenšamies šo sistēmu kontrolēt, lai mēs saprotam, kā tas katru etapu veic, lai katrs etaps tiktu veikts pareizi," uzsvēra Slaidiņa.
Mērķis – slimību pamanīt agrīni
Tātad svarīgi, lai zobārstam, piemēram, tiktu uzrādīts attēls, kurā skaidri parādīts, kurā vietā un kas tika mērīts, ar kādiem marķieriem vai kartēm mākslīgais intelekts strādāja, lai ārsts varētu pārliecināties, ka šis rīks visu izdarījis pareizi.
"Mēs, protams, nepretendējam uz tādu absolūtu diagnostiku – tā vairāk būs tāda kā skrīninga metode. Mēs pasakām, ka risks ir, un pēc tam pacients veic jau zelta standarta izmeklējumu – osteodensitometriju, kur viņam diagnozi apstiprina vai noliedz, un tikai tad viņam ir jāuzsāk kaut kāda ārstēšana," norādīja pētniece.
Galvenā osteoporozes riska grupa ir sievietes pēcmenopauzes vecumā, vīriešiem risks palielinās mazliet vēlāk – pēc 70 gadu vecuma, taču vispareizāk būtu jebkuram cilvēkam pēc 65 gadu vecuma vismaz vienreiz veikt osteodensitometriju.
Diemžēl dzīvē tas tā nenotiek, un bieži vien osteoporoze tiek diagnosticēta tikai pēc pirmajiem lūzumiem, kas mēdz būt smagi. Iespējams, profilaktiska žokļa kaulu izvērtēšana zobārsta kabinetā ļautu šo slimību pamanīt agrāk, pauda Slaidiņa: "Mēs gribētu, lai šī slimība tiktu pamanīta agrīni un pacienti uzsāktu ārstēšanos agrīni, pirms ir noticis pirmais lūzums, jo patiesībā mūsdienās ir pieejami diezgan labi medikamenti, kas arī attīstās, mainās un uzlabojas. Līdz ar to osteoporozi var diezgan veiksmīgi apturēt un kontrolēt, un tāpēc kļūst vēl svarīgāk to laikus diagnosticēt."
